/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2021/03/03/13660971t1haf2e.jpg)
Lai ārstniecības pakalpojumi dažādās veselības aprūpes jomās būtu kvalitatīvāki, ir jādefinē kvalitātes prasības, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pauda Veselības ministrijas (VM) pārstāve Ineta Būmane.
VM: Jādefinē kvalitātes prasības, lai ārstniecības pakalpojumi būtu kvalitatīvāki
Viņa norādīja, ka nākotnē ir plānots universitātes slimnīcām deleģēt metodisko vadību atbilstoši jomām, kurās tās ir vadošas, piemēram, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca - pediatrijā, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca - sirds un asinsvadi. Viņasprāt, nosakot kvalitātes prasības, varēt sekot līdzi, kurās slimnīcās pakalpojumi ir kvalitatīvāki.
Līdzīgās domās ir arī VM parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts Ilmārs Dūrītis (AP), norādot, ka, jo lielāka konkurence Latvijas pakalpojumu sniedzēju vidū, jo vieglāk tos būs kvalitatīvi izvērtēt.
Attiecīgi primāri finansējums tiktu virzīts tām iestādēs, kurās ir labāki pakalpojumu kvalitātes rādītāji, vienlaikus saprotot, kādēļ citās tie ir sliktāki.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktora vietniece Lelde Ģiga informēja, ka vidējais rindas garums valstī pakalpojumu programmā "Oftalmoloģija dienas stacionārā" 2022.gadā bija 286 cilvēki, savukārt 2021.gadā - 382. Savukārt dati uz 1.martu liecina, ka rindā uz lielo locītavu endoprotezēšanu ir 12 522, bet iepriekšējā gadā - 11 126 cilvēki.
Tāpat 2021.gadā tika pārrēķināti kopā 20 oftalmoloģijas tarifi, kā arī izveidoti trīs jauni tarifi, bet no šī gada 1.janvāra tika rasts finansējums un manipulāciju sarakstā iekļauti 12 pārrēķini un viens jauns izmeklējums.
Ģiga skaidroja, ka patlaban NVD neveic izvērtējumu, vai pacientam ir vai nav nepieciešama operācija, ņemot vērā, ka tās nepieciešamību nav iespējams klīniski izvērtēt. Turklāt katra ārstniecības iestāde gada sākumā izveido plānu, cik daudz pacientus tā ir gatava uzņemt.
Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone aicināja nevis plānot paredzēto pacientu skaitu un finansējumu, bet skatīties, cik daudz iepriekšējā gadā iestāde ir spējusi paveikt, lai gada beigās neveidotos neiztērētais finansējums, rezultātā arī finansējuma pārdale uz citām veselības programmām. Viņasprāt, nepieciešams kvalitatīvāk plānot paredzēto pacientu skaitu, lai pacienti varētu zināt, vai viņi līdz gada beigām saņems nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu.