Aktuātais frontē ⟩ ANO Bērnu fonds: Ukrainu pametuši vairāk nekā divi miljoni bērnu

"Jūs spērāt vēsturisku soli, piegādājot mums to, kas mums bija nepieciešams cīņā par brīvību un pret tirāniju. Tomēr karš turpinās. Krievija iegrūž jaunus spēkus mūsu zemē, lai turpinātu mūs iznīcināt, iznīcināt ukraiņus. Mums jāpaveic vairāk, lai izbeigtu šo karu," uzsvēra Zelenskis.

"Pirmais un galvenais ir ieroči. Brīvībai ir jābūt bruņotai ne sliktāk kā tirānijai. Izteikšos ļoti tieši - mēs zaudējam cilvēkus, pilsētas, tās sagrūst. Tādēļ vēlos skaidri nosaukt, kas mums nepieciešams. Konkrēti pretkuģu ieroci, raķetes "Harpoon", kā arī pretgaisa aizsardzības sistēmas NASAMS," teica Ukrainas prezidents.

Tāpat viņš piebilda, ka Ukrainai nepieciešami ieroči bruņutehnikas un artilērijas sistēmu iznīcināšanai.

"Visi ieroči, ar kuriem variet mums palīdzēt, tiks izmantoti tikai mūsu brīvības un jūsu brīvības un drošības aizstāvēšanai," uzsvēra Zeleskis,

NASAMS ir Norvēģijas vidēja darbības rādiusa darbības zenītraķešu komplekss. Tā galvenā priekšrocība ir spēja iznīcināt pretinieka gaisa objektus vidējā un zemā augstumā neatkarīgi no meteoroloģiskajiem apstākļiem.

Norvēģijas valdība marta sākumā piegādāja Ukrainai jaunu ieroču partiju - divus tūkstošus granātmetēju M72, kā arī ķiveres, bruņuvestes, gāzmaskas, guļammaisus un citas karavīriem noderīgas lietas.

Krievijas karaspēks Harkivas apgabalā izmantojis aizliegtas kājnieku mīnas

Krievijas karaspēks Harkivas apgabalā izmantojis aizliegtas kājnieku mīnas, ziņo starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Human Rights Watch" (HRW).

HRW pavēstīja, ka Ukrainas sapieri šīs mīnas atklājuši 28.martā.

Šīs mīnas spēj nogalināt un sakropļot cilvēkus 16 metru rādiusā, norādīja organizācija.

Zināms, ka Krievijas rīcībā ir šādas mīnas. Ukrainai šādu ieroču nav, norādīja HRW.

Organizācija aicināja visas pasaules valstis stingri nosodīt šādu aizliegtu mīnu izmantošanu Ukrainā.

Šie ieroči nešķiro militārpersonas un civiliedzīvotājus un atstāj nāvējošu mantojumu nākamajiem gadiem, uzsvēra organizācijas pārstāvis.

Krievija nav starp 164 valstīm, kas pievienojušās 1997.gada Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu.

Ukrainas austrumos atsisti trīs krievu uzbrukumi

Ukrainas armija trešdien Donbasā atsitusi trīs krievu uzbrukumus, "Facebook" ziņo operatīvi taktiskā grupa Austrumi.

Krievi zaudējuši līdz 200 karavīriem. Ukrainas armija iznīcinājusi septiņus tankus, 14 dažādu tipu bruņutransportierus, vienu lielgabalu, 11 mīnmetējus, četrus daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, deviņus automobiļus un vienu bezpilota lidaparātu.

Ukraina: pretēji solītajam, Krievijas karaspēka masveida izvešana no Kijivas un Černihivas apkaimes nenotiek

Neskatoties uz Krievijas delegācijas paziņojumu Stambulā par lēmumu samazināt militāro aktivitāti Kijivas un Černihivas apkaimē, Krievijas karaspēka masveida izvešana nenotiek un Krievija nav atteikusies no mēģinājumiem ieņemt šīs pilsētas, paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Oleksandrs Motuzjaņiks.

Atbildot uz jautājumu, vai Krievijas karaspēka uzvedība ir mainījusies pēc paziņojuma Stambulā, Motuzjaņiks sacīja, ka daļēji var apstiprināt šo informāciju.

"Patiešām, Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs konstatējis noteiktu atsevišķu vienību daļēju kustību virzienā no Kijevas, kā arī no Černihivas. Tajā pašā laikā mēs nenovērojam Krievijas karaspēka masveida izvešanu no šiem apgabaliem.

Šobrīd redzama atsevišķu vienību izvešana. Līdz ar to vēl ir pāragri par to runāt," paziņoja

Motuzjaņiks, piebilstot, ka ienaidnieks acīmredzot atvelk lielākos zaudējumus cietušās vienības, lai tās papildinātu.

Motuzjaņiks sacīja, ka Krievijas armija nav atteikusies no mēģinājumiem ieņemt Kijivu un Černihivu.

"Pagaidām saskaņā ar mūsu operatīvo informāciju ienaidnieks nav pilnībā atteicies no mēģinājumiem ieņemt vai vismaz norobežot šīs pilsētas," pavēstīja Motuzjaņiks.

Arī Ukrainas sarunu delegācijas dalībnieks, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks sacīja, ka šobrīd nav vērojama būtiska militārās aktivitātes samazināšanās Černihivas un Kijivas apgabalos, kā to solīja Krievijas puse.

Ukrainā ikviens aicināts piedalīties Krievijas agresoru mantas konfiskācijā

Ukrainā sācis darboties portāls ziņošanai par Krievijas agresijā pret Ukrainu iesaistīto personu aktīviem, un ikviens var iesaistīties agresoru mantas arestā un konfiskācijā, sociālajos tīklos paziņojusi Ģenerālprokuratūra.

Portālu izveidojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas aģentūra, Ārlietu ministrija, Ukrainas Drošības dienests, Korupcijas apkarošanas birojs, policija un Finanšu uzraudzības dienests.

Šie dienesti sadarbojas ar citām valstīm, arī ASV un Eiropas Savienību (ES), lai apmainītos ar informāciju par kara noziegumos iesaistīto personu īpašumiem, kā arī īstenotu sankcijas un vērstos pret fiziskām un juridiskām personām, kas pārkāpj šīs sankcijas.

"Kompensācijām cietušajiem un mūsu valsts atjaunošanai mēs meklējam kara noziedznieku īpašumus, lai varētu tos arestēt kriminālprocesā un pēc tam konfiscēt," skaidro Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova.

ASV uzskata, ka Putina padomnieki dezinformē viņu par karā notiekošo

Vašingtona, 30.marts, LETA--CNN. ASV uzskata, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieki nesniedz viņam patiesu informāciju par Krievijas karspēka vājajiem panākumiem karā pret Ukrainu un sankciju ietekmi uz Krievijas ekonomiku, telekanālam CNN atklājusi kāda ASV amatpersona.

"Mēs uzskatām, ka Putina padomnieki dezinformē viņu par to, cik slikti Krievijas armijai sokas un kā sankcijas kropļo Krievijas ekonomiku,

jo viņa padomnieki baidās teikt viņam patiesību,"

sacīja amatpersona, norādot, ka šis novērtējums balstīts uz ASV izlūkdienestu iegūto informāciju.

Amatpersona piebilda, ka, spriežot pēc ASV rīcībā esošās informācijas, Putins uzzinājis par dezinformāciju, un tas izsaucis spriedzi Putina attiecībās ar Aizsardzības ministrijas amatpersonām.

Mikolajivā Krievijas karaspēks sagrāvis apgabala administrācijas ēku; 15 cilvēki nogalināti

Krievijas karaspēka triecienā Mikolajivas apgabala valsts administrācijas ēkai nogalināti vismaz 15 cilvēki, paziņoja Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienests.

Dienests informēja, ka pēc trieciena ēkas gruvešos atrastas 14 bojāgājušo mirstīgās atliekas, un viens cietušais miris slimnīcas reanimācijas nodaļā.

Ievainoti vairāk nekā 30 cilvēki.

Notikuma vietā turpinās glābšanas darbi. Tajos iesaistīti 63 glābēji, 12 avārijas dienesta tehnikas vienības, strādā arī divi celtņi, divi iekrāvēji, ekskavators, divi pašizgāzēji.

Otrdienas rītā ap plkst.8.45 apšaudes rezultātā Mikolajivā cieta apgabala administrācijas deviņstāvu ēka. Sagruvusi ēkas centrālā sekcija no devītā līdz pirmajam stāvam, tomēr ugunsgrēks nav izcēlies.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien videouzrunā Dānijas parlamentam nosodīja šo Krievijas uzbrukumu.

"Mikolajivas iedzīvotāji neradīja nekādus draudus Krievijai. Neraugoties uz to visu, viņi, kā visi ukraiņi, kļuva par Krievijas karaspēka mērķi," sacīja Zelenskis.

Irpiņas mērs: Kaujās pilsētā nogalināti 300 civiliedzīvotāji un krituši 65 karavīri

Krievijas uzbrukumā Kijivas apgabala Irpiņai, kura šonedēļ tika atbrīvota no krievu okupantiem, nogalināti līdz 300 civiliedzīvotāju un līdz 50 militārpersonu, atsaucoties uz sākotnējiem datiem, paziņojis pilsētas mērs Oleksandrs Markušins.

"Es izstāstīšu, varbūt kādam tas nepatiks, bet tā ir taisnība. Viņi nogalinātos ukraiņus saspieda ar tankiem, vienkārši iespieda asfaltā. Uz to bija šausmīgi skatīties," preses brīfingā sacīja Markušins, apgalvojot, ka Krievijas karavīri vienkārši nošāvuši cilvēkus, "kuri viņiem nepatika".

Irpiņas mērs uzskaitīja, ka kaujās par pilsētu krituši 16 teritoriālo aizsardzības vienību karavīri un 29 ārstējas slimnīcā. Krituši arī aptuveni 50 Ukrainas armijas karavīri, bet vēl apmēram 100 ir ievainoti.

Savukārt civiliedzīvotāju upuru skaits sasniedz 300, lai gan precīzu datu nav, jo karstākajos kauju brīžos cilvēkus apglabāja uzreiz pagalmos un parkos.

Mēram esot arī informācija, ka cilvēkus, kas patvērumu meklēja pagrabos, krievi ne tikai izģērba, bet notikusi arī "ņirgāšanās par sievietēm".

Markušins norādījis, ka Krievijas karavīri Irpiņā nodalījuši vīriešus un sievietes, lai pēc tam veiktu gūstekņu apmaiņu

Džonsons: Sankcijas būtu jāpastiprina, līdz Krievija aiziet no Ukrainas

Rietumiem vajadzētu pastiprināt sankcijas pret Krieviju, līdz tā pilnībā izved savus karavīrus no Ukrainas, trešdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Premjerministrs, uzrunājot Lielbritānijas parlamenta locekļus, norādīja, ka G7 sankciju atcelšana vienkārši apmaiņā pret uguns pārtraukšanu no Krievijas puses ir tieši tas, ko Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu gribēt.

"Manuprāt, mums vajadzētu pastiprināt sankcijas (..), kamēr no Ukrainas izvesti pilnīgi visi viņa karavīri," paziņoja Džonsons.

Viņš arī pavēstīja, ka valdība apsver nopietnākas militārās palīdzības piegādāšanu Ukrainai.

Džonsons atklāja, ka Ukrainai varētu tikt nosūtītas bruņutransportieri, lai palīdzētu armijai izlauzties cauri Mariupoles aplenkumam.

Pēc Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunām Stambulā šonedēļ mediji ziņoja, ka Lielbritānija, Francija un ASV varētu piekrist garantēt Ukrainas drošību apmaiņā pret Krievijas karaspēka aiziešanu no Ukrainas.

Tomēr Džonsons noraidīja iespējamību, ka Lielbritānija varētu sniegt Ukrainai tādas pašas drošības garantijas, kādas bauda NATO dalībvalstis. Ukrainai varētu tikt piemērota cita drošības koncepcija.

Ukraina ar Rietumu palīdzību varētu tikt apbruņota tik ļoti, ka Putinam vairs nebūtu pa spēkam to iekarot, norādīja Džonsons.

"Mēs esam uz šī ceļa," deputātiem norādīja premjers.

Džonsons arī izteicās, ka saprot ASV prezidenta Džo Baidena dusmas, kad viņš pagājušajā nedēļā izteicās, ka Putins vairs nevar palikt pie varas. Taču Džonsons uzsvēra, ka režīma maiņa Maskavā nav Lielbritānijas valdības mērķis.

"Mēs vienkārši vēlamies palīdzēt aizsargāt Ukrainas tautu un aizsargāt to no pilnīgi barbariskas un nesaprātīgas vardarbības," paziņoja Džonsons.

Krievijas armijas atvilkšanas mērķis varētu būt Ukrainas maldināšana

Ukrainas Kijivas un Černihivas apgabalos it kā notiekošā Krievijas karaspēka atvilkšana patiesībā varētu būt karaspēka pārgrupēšana un rotācija, teikts Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba kopsavilkumā par situāciju otrdien.

Atbilstoši dažām pazīmēm Krievijas karaspēks pārgrupējas, lai galvenos centienus koncentrētu austrumu virzienā.

"Vienlaikus tā dēvētā karaspēka atvilkšana droši vien patiesībā ir atsevišķu vienību rotācija un notiek, lai maldinātu Ukrainas Bruņoto spēku militāro vadību un radītu kļūdainu iespaidu par okupantu atteikšanos no ieceres aplenkt Kijivas pilsētu," teikts paziņojumā.

Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Doneckas virzienā. Krievijas spēki cita starpā veikuši aviācijas un raķešu triecienus Kreminnas un Mariupoles pilsētu rajoniem, liecina Ukrainas armijas informācija.

Lielbritānija nav gatava dot Ukrainai tādas drošības garantijas, kādas ir NATO valstīm

Lielbritānija izskatīs Ukrainas lūgumu kļūt par tās drošības garantu, taču neuzņemsies tādas saistības, kādas ir NATO dalībvalstīm alianses ietvaros, paziņojis britu premjerministra vietnieks Dominiks Rābs.

"Mēs ļoti rūpīgi izskatīsim visu, kas, pēc prezidenta [Volodimira] Zelenska vārdiem, viņam ir nepieciešams. Taču es domāju, ka mēs negrasāmies vienpusēji atkārtot NATO saistības pret NATO dalībvalstīm," sacīja Rābs.

Pēc viņa teiktā, Lielbritānijas lēmums par to, vai kļūt par Ukrainas drošības garantu, būs "atkarīgs no tā, kas tieši ir iesaistīts". Taču Rābs noraidīja, ka līgums par garantijām varētu ietvert iespēju Lielbritānijas karaspēkam iesaistīties karā pret Krieviju.

"Mēs esam ļoti skaidri norādījuši, ka negrasāmies ievilkt Krieviju tiešā militārā konfrontācijā. Ukraina nav NATO dalībvalsts," uzsvēra Rābs.

Krievija pieprasa Ukrainai neitrālu statusu un atteikšanos iestāties NATO. Ukraina no savas puses cenšas iegūt drošības garantijas no starptautiskajiem partneriem, jo īpaši no ANO Drošības padomes pastāvīgajām dalībvalstīm, arī Lielbritānijas.

Ukrainas delegācijas loceklis Oleksandrs Čalijs pēc otrdien Stambulā notikušajām sarunām ar Krievijas delegāciju skaidroja, ka Ukraina vēlas no Rietumiem tādas pašas drošības garantijas kā NATO valstīm.

"Es jau norādīju, ka šīs garantijas pēc sava satura un formas ir praktiski analogas NATO līguma 5.pantam," sacīja Čalijs.

Kijiva: Krievija palaidusi Melnajā jūrā nekontrolējamas mīnas

Melnajā jūrā nekontrolēti dreifē Krievijas palaistas mīnas, paziņojusi Ukrainas Ārlietu ministrija.

"Noskaidrots, ka tās bija jūras mīnas, kas uz 2022.gada sākumu nebija reģistrētas Ukrainas Bruņoto spēku Jūras spēkos," norādīts ministrijas paziņojumā.

Mīnas, kas tagad peld Melnajā jūrā, Krievijas armija konfiscēja Sevastopolē 2014.gadā, kad anektēja Krimu. Tagad šīs mīnas palaistas jūrā, lai iedragātu Ukrainas reputāciju starptautiskā līmenī, norādījusi ministrija.

"Atbildība par peldošo mīnu izmantošanu, kā arī tās neprognozējamajām sekām, gulstas vienīgi uz Krieviju un tās karafloti," teikts paziņojumā.

Turcijas eksperti ir neitralizējuši jau divas mīnas.

17 300 likvidētu okupantu

Krievijas karaspēks karā Ukrainā no 24.februāra līdz 30.martam zaudējis aptuveni 17,3 tūkstošus karavīru, sociālajā tīklā "Facebook" pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

Krievijas karaspēks zaudējis arī 605 tankus, 1723 bruņumašīnas, 305 artilērijas sistēmas, 96 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 54 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 131 lidmašīnu, 131 helikopteru, 1184 automobiļus, septiņus kuģus un kuterus, 75 autocisternas, 81 operatīvi taktisko dronu, 21 īpašās tehnikas vienību, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas, teikts paziņojumā.

Dati tiek precizēti. Intensīvo kauju dēļ informācijas apkopošana ir sarežģīta.

Karā Ukrainā nogalināti jau 145 bērni

Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti jau 145 bērni un vairāk nekā 222 bērni guvuši dažāda smaguma ievainojumus, trešdien informē Ukrainas Ģenerālprokuratūra.

Visvairāk bērnu Krievijas karavīru darbības rezultātā nogalināti un ievainoti Kijivas apgabalā - 69, Harkivas apgabalā tādu ir 49, Doneckas apgabalā - 54, Černihivas apgabalā - 39, Mikolajivas apgabalā - 30, Luhanskas apgabalā - 28, Zaporižjas apgabalā - 22, Hersonas apgabalā - 25, Kijivas pilsētā - 16, Sumu apgabalā - 16, Žitomiras apgabalā - 15.

Krievijas veiktā bombardēšanā un apšaudēs sapostītas 790 mācību iestādes, no kurām 75 ir pilnībā sagrautas. Visvairāk izglītības iestādes cietušas Doneckas, Harkivas, Mikolajivas, Sumu, Kijivas, Hersonas, Žitomiras un Černihivas apgabalos, kā arī Kijivā.

Ukrainas Ģenerālprokuratūra norāda, ka šie dati nav galīgi, jo, turpinoties apšaudēm, nav iespējams pārbaudīt visu valsts teritoriju, jo īpaši pagaidu okupētajās vietās.

Krievijas karaspēks turpinājis apšaudīt Černihivu un Nižinu

Krievijas karaspēks naktī uz trešdienu turpinājis apšaudīt Černihivu un Nižinu, paziņojis Černihivas apgabala administrācijas vadītājs Vjačeslavs Čauss.

"Vakar krievi publiski paziņoja, ka samazina savas uzbrukuma darbības un aktivitāti Černihivas un Kijivas virzienos. Vai mēs tam ticam? Protams, ka ne. Un mēs esam gatavi jebkādai notikumu attīstībai," viņš pavēstīja platformā "Telegram".

"Atkal ir iznīcināti civilās infrastruktūras objekti, iznīcinātas bibliotēkas, tirdzniecības centri un citi objekti, ļoti daudz māju. Jo patiesībā visu nakti ienaidnieks deva triecienus Černihivai. Bet mēs visu atjaunosim," apņēmību pauda Černihivas apgabala administrācijas vadītājs.

Krievijas demilitarizācija notiek, deputinizācija kavējas

Krievijas demilitarizācija, kuru veic Ukrainas armija un atbalsta visa ukraiņu tauta, notiek pilnā sparā, bet deputinizācija kavējas, paziņoja Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Serhijs Kislica.

Vēstnieks to paziņoja otrdien ANO Drošības padomes sēdē, kas bija veltīta humānajai situācijai Ukrainā.

Viņš atgādināja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma 24.februārī Krievijas karaspēks ir zaudējis 17 000 karavīru, vairāk nekā 1700 bruņutehnikas vienību, apmēram 600 tanku, vairāk nekā 300 artilērijas sistēmu, 127 lidmašīnas un 129 helikopterus, un gandrīz 100 raķešu iekārtas.

"Tas ir bezprecedenta trieciens Maskavai, kura priekšā nobāl skaitļi par padomju zaudējumiem Afganistānā," norādīja vēstnieks.

Viņš tomēr atzīmēja, ka no Krievijas puses skanošie paziņojumi un Kremļa darbības liecina par to, ka Krievijā "deputinizācijas process pagaidām atpaliek".

Kislica sacīja, ka Ukrainas un Krievijas sarunas Stambulā parādījušas to, ka Krievija varbūt ir gatava spert soļus uz priekšu, lai gan vēl ir tālu līdz stabilai uguns pārtraukšanai un visaptverošai deeskalācijai.

Krievija Melnajā jūrā bloķē vairāk nekā 90 kuģu ar pārtiku

Krievijas jūras kara spēki Melnās jūras reģionā bloķē vairāk nekā 90 civilu kuģu, kas paredzēti graudu un citas pārtikas pārvadāšanai, ANO Drošības padomes sēdē paziņoja ASV valsts sekretāra pirmā vietniece Vendija Šermane.

"Melnās jūras reģions parasti nodrošina aptuveni 30% no pasaules kviešu eksporta, kā arī 20% kukurūzas un 75% saulespuķu eļļas eksporta. Tomēr Krievija ir sabombardējusi vismaz trīs civilus kuģus, kas pārvadāja preces no Melnās jūras ostām pa visu pasauli, tai skaitā vienu kuģi, kuru bija nofraktējusi agrokompānija," sacīja Šermane.

Viņa uzsvēra, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina sāktā kara sekas ir jūtamas tālu aiz Ukrainas robežām un tieši ietekmē globālo pārtikas drošību.

"Krievijas jūras kara spēki bloķē piekļuvi Ukrainas ostām, tādējādi faktiski pārtrauc graudu eksportu. Saskaņā ar atskaitēm tie neļauj iziet Vidusjūrā apmēram 94 kuģiem, kas pārvadā pārtiku pasaules tirgum," atzīmēja Šermane.

Viņa sacīja, ka pašlaik daudzi kravu sūtītāji neuzdrošinās sūtīt savus kuģus uz Melno jūru, pat ne uz Krievijas ostām, ņemot vērā Krievijas radītos draudus.

Saskaņā ar cilvēktiesību organizācijas "Human Rights Watch" datiem Krievijas iebrukums Ukrainā ir padziļinājis pārtikas krīzi Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā. Libāna 80% kviešu saņem no Ukrainas, Ēģipte iepērk kviešus un lielu daudzumu augu eļļas, Lībija importē vairāk nekā 40% kviešu no Ukrainas, bet Jemena - vismaz 27%. Sīrijas ziemeļrietumu daļas varas iestādes nodrošina reģionu ar kviešiem un miltiem, kas iepirkti caur Turciju, bet Turcija 90% kviešu importē no Ukrainas.

Okupanti apšauda Lisičanskas dzīvojamos kvartālus

Krievijas karaspēks Luhanskas apgabala Lisičanskā apšaudījis dzīvojamos kvartālus ar smago bruņojumu, sociālajā tīklā "Facebook" pavēstīja Luhanskas apgabala administrācija.

"Aptuveni plkst.6.30 ienaidnieks no smagā bruņojuma atklāja uguni uz viena Lisičanskas rajona dzīvojamiem kvartāliem. Ir būtiski daudzstāvu namu postījumi," teikts paziņojumā.

Tiek apkopota informācija par upuriem.

"Aizgruvumu ir ļoti daudz. Glābēji cenšas paspēt, lai izglābtu dzīvos," norādīja apgabala administrācija.