Mārupes novadā līdz šim oficiāli reģistrēti 334 kara bēgļi no Ukrainas

Viņš informēja, ka no visiem novadā reģistrētajiem ukraiņu bēgļiem 144 ir bērni vecumā no diviem līdz 18 gadiem, bet vēl 14 ir mazuļi vecumā līdz diviem gadiem. Bēgļi pārsvarā apmetušies pie iedzīvotājiem viņu mājsaimniecībās. Patlaban to mārupiešu skaits, kas bija gatavi izmitināt pie sevis bēgļus, ir gandrīz izsmelts, piebilda novada domes pārstāvis.

Tiekot strādāts pie tā, lai cilvēki, kuri pie sevis izmitina bēgļus, saņemtu kādu atbalstu no pašvaldības.

Tie varētu būt 25 eiro mēnesī par katru uzņemto bēgli un 90% nekustamā īpašuma - mājokļa un zemes - nodokļa atlaide par laika periodu, kurā bēgļi tiek izmitināti. No Kārkliņa teiktā bija noprotams, ka šāds atbalsts būs paredzēts trīs mēnešu ilgam laika periodam.

Mārupes novada vicemērs arī stāstīja, ka pašvaldībā ir izveidota speciāla darba grupa, kas veic Ukrainas bēgļu reģistrāciju. Ar bēgļiem strādājot arī sociālā dienesta un izglītības dienesta pārstāvji.

Runājot par bēgļu nodarbinātību un izglītošanu, Kārkliņš informēja, ka daži cilvēki no Ukrainas Mārupes novadā jau ir pieņemti darbā, savukārt bērnudārza gaitas sākuši 34 jaunie ukraiņi. Divi novadā reģistrētie Ukrainas bēgļu bērni Latvijā sākuši iet mazākumtautību skolās, vēl vairāki izvēlējušies mācīties ukraiņu vidusskolā Rīgā, bet ļoti daudzi izmanto iespēju turpināt mācības attālināti kādā no Ukrainas skolām.

Kā atzina Mārupes novada domes pārstāvis, lielākā daļa Ukrainas bēgļu cer, ka viņiem šeit nevajadzēs ilgi uzkavēties un jau drīzumā būs iespēja atgriezties dzimtenē, tomēr esot arī daži tādi, kuri ir visu zaudējuši un Latvijā cer sākt dzīvi no jauna.

Kā ziņots, 24.februārī Ukrainā iebruka Krievijas karaspēks, sākot izpostīt valsti un radot bēgļu straumes. Ukrainu kara dēļ pametuši vairāki miljoni cilvēku, lielākā daļa no viņiem emigrējuši uz Poliju, bet Latvijā ieradušies vairāki tūkstoši.