Latvijas Banka būtiski paaugstina inflācijas prognozi; samazināta IKP pieauguma prognoze

Prognozes paaugstināšana veikta globālo energoresursu un pārtikas cenu kāpuma dēļ, kas pastiprinājās pēc karadarbības sākšanās Ukrainā, teica Rutkaste. Viņš prognozēja, ka atsevišķos mēnešos 2022.gadā inflācija pārsniegs arī divciparu skaitli.

Vienlaikus gada vidējās inflācijas prognoze 2024.gadam saglabāta 2,1% apmērā. Tā atspoguļo energoresursu cenu samazināšanos, tomēr saglabāšanos augstākos līmeņos nekā iepriekšējos gados.

Rutkaste skaidroja, ka karš Ukrainā pastiprina cenu kāpumu un negatīvi ietekmē Latvijas iedzīvotāju pirktspēju.

Augstāka inflācija gandrīz visiem produktiem, īpaši degvielai, gāzei, siltumam, elektrībai, pārtikai, nozīmē, ka par to pašu naudas summu ikviens var nopirkt mazāk, minēja Rutkaste.

Tāpat viņš norādīja, ka valsts atbalsts ļauj vieglāk pārciest cenu kāpumu. Cenām turpinot augt, mērķēts valsts atbalsts mazturīgākajām iedzīvotāju grupām joprojām būs aktuāls.

Latvijas Banka sagaida, ka pamatinflācija jeb inflācija, neietverot pārtikas un enerģijas cenas, 2022.gadā būs 4,1% pretstatā iepriekš prognozētajam 3,1%, 2023.gadā - 3,5% pretstatā iepriekš prognozētajiem 2,6%, bet 2024.gadā - 3,7% pretstatā iepriekš prognozētajiem 2,3%.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks sacīja, ka, inflācijas rādītājiem pieaugot līdz vēsturiski augstam līmenim, vadošās centrālās bankas sāk virzību uz monetārās politikas normalizāciju.

Monetārās politikas lēmumu pieņēmēju izaicinājums ir veidot tādu monetāro politiku, kas mazinātu inflāciju, bet neiedragātu izaugsmi.

Kazāks informēja, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome ir pieņēmusi lēmumu par monetārās politikas instrumentu pielāgošanu, paredzot straujāku neto aktīvu iegāžu samazināšanu un turpinot atkārtoti ieguldīt dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas. ECB padome nopietni uztver augsto inflācijas līmeni, bet vienlaikus Krievijas un Ukrainas karš palielina nenoteiktību, kas liek ECB padomei būt piesardzīgai un pakāpeniski virzīties uz monetārās politikas normalizāciju, uzsverot iespēju koriģēt politiku atbilstoši norisēm tautsaimniecībā.

Līdz ar to ECB būtiski mazina atbalstu ekonomikai, kas patlaban ir galvenais monetārās politikas instruments inflācijas mazināšanai, skaidroja Kazāks. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka šobrīd nebūtu pareizi būtiski paaugstināt procentu likmes, izraisot mākslīgu ekonomikas recesiju.

Pēc Kazāka teiktā, būtiska procentu likmju paaugstināšana pēc pusotra vai diviem gadiem apstādinātu ekonomiku, izraisītu strauju bezdarba kāpumu, tādējādi samazinot vēlmi jebko pirkt un apturētu inflāciju. Tomēr šādā gadījumā "zāles izrādītos daudz rūgtākas par slimību", viņš uzsvēra, norādot, ka inflācijas mazināšanai ir jāizmanto mērķēti fiskālās politikas atbalsta instrumenti.

Savukārt Rutkaste norādīja, ka būtiskākais inflācijas faktors būs energoresursu cenas.

Pieņemot, ka tās saglabājas šā gada marta vidus līmenī, vidējā termiņā jeb divos-trijos gados iekšzemes kopprodukts (IKP) var samazināties par 5,3%, privātais patēriņš - par 6,5%, nodarbinātība - par 3,6%, bet reālās algas - par 3,1%.

Rutkaste skaidroja, ka degvielas cenu kāpums ir iespaidīgs, tomēr degvielas cenu īpatsvars pret vidējo algu sarūk, tādējādi šī ietekme nav tik būtiska. Daudz lielāka ietekme sagaidāma uz mājsaimniecībām, kuras patērē dabasgāzi, jo straujš dabasgāzes cenas pieaugums gaidāms no maija, kad beigsies valsts atbalsta pasākumi. Arī siltumenerģijas tarifi augs līdzi dabasgāzes cenām.

Kazāks piebilda, ka energoresursu cenu šoka mazināšanai būtu jāsniedz atbalsts uzņēmumiem izejvielu sagādē, jāveic investīcijas energoneatkarības stiprināšanā, jāsniedz mērķēts atbalsts mazturīgajiem, bet nelabvēlīgāka scenārija gadījumā arī plašāks atbalsts iedzīvotājiem patēriņa uzturēšanai.

Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 1,8%

Latvijas Banka samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 1,8%. Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi Latvijas ekonomikas pieauguma prognozi 2023.gadam no pērn decembrī prognozētajiem 4% līdz 3,2%. Savukārt 2024.gadā Latvijas IKP pieaugumu Latvijas Banka prognozē 4,1% apmērā pretstatā decembrī prognozētajiem 3,3%.

Rutkaste sacīja, ka jaunākās prognozes galvenokārt uztveramas kā makroekonomisko tendenču atspoguļojums, jo tās izstrādātas palielinātas nenoteiktības apstākļos.

Kara izraisītais ekonomiskās aktivitātes kritums šogad var būt lielāks, karadarbībai nerimstot vai pieaugot un sankcijām paplašinoties, uzsvēra Rutkaste.

To, kāda ietekme būs tirdzniecības pārtraukšanai ar agresorvalstīm, Latvijas Banka var aplēst samērā precīzi, taču daudz neskaidrāka ir iespējamā izejvielu trūkuma un noskaņojuma pasliktināšanās ietekme, kas nelabvēlīgas attīstības gadījumā var sašaurināt gan ražošanu, gan arī patēriņu un investīcijas.

Rutkaste norādīja, ka tas var izraisīt lielāku aktivitātes kritumu ekonomikā šogad un atlikt izaugsmes atjaunošanos uz vēlāku laiku. Nelabvēlīga karadarbības attīstība uzturēs arī augstākas resursu cenas un inflāciju.

Pēc Latvijas Bankas prognozētā, 2022.gadā Latvijā bruto alga augs par 9,7% pretstatā decembrī prognozētajiem 7,5%, 2023.gadā - par 6,4% pretstatā iepriekš prognozētajiem 6,1%, bet 2024.gadā - par 5,7% pretstatā iepriekš prognozētajiem 5,9%.

Latvijas Banka sagaida, ka 2022.gadā budžeta deficīts veidos 5,9% no IKP pretstatā decembrī prognozētajiem 4,1% no IKP, 2023.gadā - 1,8% no IKP pretstatā iepriekš prognozētajiem 1,3%, bet 2024.gadā - 1,1% no IKP pretstatā decembrī prognozētajiem 0,4% no IKP.

Rutkaste pavēstīja, ka valsts atbalsts enerģijas cenu un bēgļu krīzē, drošības stiprināšanas izdevumi, investīcijas virzībai uz klimata mērķu sasniegšanu ir uzskatāmākās aktualitātes, kas palielina budžeta deficītu. Vienlaikus tas ir arī atbalsts ekonomiskajai aktivitātei.

Savukārt valsts parāds pēc Latvijas Bankas prognozēm 2022.gadā būs 48,3% no IKP, 2023.gadā - 45,8% no IKP, bet 2024.gadā - 43,1% no IKP.

Bezdarbu Latvijas Banka šogad prognozē 8,1% apmērā, 2023.gadā - 7,1%, bet 2024.gadā - 6% apmērā.

Rutkaste skaidroja, ka kara ietekmē gaidāma eksporta sašaurināšanās uz agresorvalstīm saistībā ar novēršanos no ekonomiskās sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju. To noteiks gan sankcijas un norēķinu problēmas, gan uzņēmumu pašu iniciatīva.

Latvijas eksports uz Krieviju un Baltkrieviju pērn veidoja ap 3,6% no IKP, tāpēc šī eksporta sašaurināšanās neatstās pārāk būtisku ietekmi, informēja Rutkaste. Vienlaikus viņš atzina, ka atsevišķās nozarēs ietekme būs būtiska, piemēram, dzērienu eksportā Krievijas tirgus veidoja 55%, lai gan tas pārsvarā ir reeksports. Būtisks apjoms ap 20% ir arī tekstilizstrādājumu, farmācijas, mašīnu un mehānismu, kā arī plastmasas izstrādājumu eksportā.

Rutkaste skaidroja, ka šīm nozarēm būs jādomā, ko darīt. Tekstilizstrādājumu, mašīnbūves un plastmasas ražošanas nozares var pārorientēt uz citiem tirgiem diezgan viegli, taču farmācijas nozarei kādu laiku negatīvā ietekme būs būtiska, atzina Rutkaste.

Ja pazūd pilnīgi viss eksports uz Krieviju, bet gada laikā izdodas uz citiem tirgiem pārorientēt vismaz 50% no pašreizējā eksporta uz Krieviju un Baltkrieviju, tad šī eksporta sašaurināšanās var ietekmēt 2% no IKP, informēja Rutkaste.

Tāpat būs nepieciešama importa izejmateriālu un komponentu piegāžu pārkārtošana no karā iesaistītajām valstīm. Alternatīvu piegādātāju atrašana prasa laiku, ierobežojot ražošanu un palielinot cenas, skaidroja Rutkaste.

Importā no Krievijas lielākais īpatsvars ir resursiem un izejvielām, skaidroja Rutkaste. Piemēram, no Krievijas līdz šim tika importēti 90% dabasgāzes, 55% minerālmēslu, 50% dzelzs un tērauda izstrādājumu, 45% koksnes un tās izstrādājumu. Arī degvielas imports veidoja 70%, ieskaitot caur Lietuvu importēto no Krievijas naftas ražoto degvielu.

Vienlaikus Rutkaste informēja, ka pagājušais gads bijis krājumu veidošanas gads uz importa rēķina, jo jau Covid-19 pandēmijas izraisīto piegādes ķēžu pārtraukumu rezultātā uzņēmumi sākuši veidot ražošanai nepieciešamo izejvielu krājumus. Tas daudziem uzņēmumiem ļaus salīdzinoši veiksmīgi pārdzīvot importa apsīkuma no Krievijas sākotnējo posmu.

Piemēram, pagājušā gada beigās Latvija importēja būtiskus minerālmēslu apjomus, līdz ar to šī pavasara sēja ar tiem, visticamāk, ir nodrošināta, un lauksaimniekiem jādomā par minerālmēslu piegādēm nākamajai sezonai, skaidroja Rutkaste.

Sagaidāms, ka jau iepriekš augušo globālo energoresursu un citu izejvielu un materiālu cenu kāpums pastiprināsies, tāpat gaidāma konfidences jeb noskaņojuma pasliktināšanās un nedrošības pieaugums reģionā, informēja Rutkaste.

Vienlaikus Rutkaste atzina, ka kara izraisītā krīze uzņēmumus un iedzīvotājus skars atšķirīgi.

Uzņēmumi, kuri joprojām bija atkarīgi no Krievijas tirgus, bet nespēj pārorientēties uz citiem tirgiem, būs spiesti sašaurināt vai pat apstādināt darbību. Darbinieki zaudēs darbu - tie papildinās bezdarbnieku rindas un viņu ienākumi saruks.

Savukārt uzņēmumi, kuri eksportā orientēti uz Rietumu tirgiem, var spēcīgi augt. Rutkaste prognozēja, ka paredzams liels pieprasījums pēc sankcijām pakļauto valstu un Ukrainas nepiegādāto ražojumu aizstāšanas. Šie uzņēmumi spēs pelnīt un arī palielināt darbinieku algas.

Rutkaste skaidroja, ka visbūtiskākā ietekme būs uz transporta un tranzīta sektoru, lai gan šī nozare jau vairākus gadus "planējusi zemes virzienā". Dzelzceļam eksporta un importa kravas no un uz Krieviju un Baltkrieviju veido 80-90% no apjoma, sankciju ietekme skars arī Latvijas ostas, kaut arī tranzīta kravu apjomi nu jau sasnieguši mazāko daļu no pārkrautajām kravām.

Aviotransportā Krievijas un Baltkrievijas pasažieri veidoja ap 10%, tāpēc šajā jomā ietekme būs mazāk jūtama, turklāt Rietumeiropā vērojama strauja aviācijas pārvadājumu atkopšanās, un Latvijas pārvadātāji šajos maršrutos ir pieprasīti.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks prognozēja, ka dzelzceļa pārvadājumu un ostu apgrozījuma rādītāji tuvosies nullei, tāpēc valdībai būs jādomā, kāda ir šo nozaru nākotne, un jāveido nākotnes scenāriji.

Kazāks uzsvēra, ka sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju ir beigusies, un Latvija atrodas "dzelzs priekškara" Eiropas pusē.

Līdz ar to jādomā ne tikai par transporta, bet arī par dažu citu nozaru struktūras izmaiņām un pārorientēšanos.

Rutkaste norādīja, ka diezgan drūmas perspektīvas ir tūrisma nozarei, kura vēl nav atkopusies no Covid-19 ietekmes. Patlaban izplēn cerības par Krievijas tūristu atgriešanos, kuri 2019.gadā bija 15%, bet 2021.gadā - 7,2% no visiem tūristiem. Tāpat Latvijas atrašanās Krievijas pierobežā rada vēl lielāku piesardzību citu valstu potenciālajos tūristos.

Savukārt būvniecībā sagaidāms būtisks pasūtījumu pieaugums, vienlaikus sankcijas būtiski ietekmēs būvmateriālu importu un arvien lielāks ir izmaksu spiediens. Rutkaste prognozēja, ka būvniecības izmaksu paaugstināšanās un būvmateriālu trūkuma dēļ var tikt atlikti gan privātie investīciju projekti, gan ceļu būvniecība.

Rutkaste prognozēja, ka Latvijā bezdarbs palielināsies, tomēr lielāka darbinieku pieejamība būtiski nebremzēs algu pieaugumu - tas joprojām paredzams straujš. Esošie bezdarbnieki nespēs apmierināt pieprasījumu pēc trūkstošajiem kvalificētajiem darbiniekiem augošajās nozarēs.

Karš Ukrainā slāpēs arī investīciju aktivitāti, jo materiālu un izejvielu trūkuma apstākļos ražošana kļūst dārgāka, mazinot uzņēmumu spēju un vēlmi investēt. Tāpat sankcijas ierobežo būvmateriālu pieejamību un paaugstina cenas, un investīciju projekti tiek atlikti vai pārtraukti.

Rutkaste piebilda, ka noskaņojuma pasliktināšanās var negatīvi ietekmēt finansēšanas nosacījumus, tomēr investīciju plūsma nepārtrūks, jo Eiropas fondi būs pieejami un tiek īstenoti Krievijas energoresursus aizstājoši projekti.

Kopumā izaugsmi veicinoši faktori varētu būt lielāks pieprasījums apstrādes rūpniecībā, Eiropas tirgū aizvietojot Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas ražojumus. Īstermiņā Ukrainas bēgļu ietekmē sagaidāms lielāks pieprasījums īres tirgū Rīgā un spēcīgāks patēriņš, bet ilgtermiņā gaidāms ārējā pieprasījuma pieaugums, īpaši Ukrainā infrastruktūru un būvju atjaunošanā, prognozēja Rutkaste.