ES kohēzijas projekti – jaunām prasmēm un patīkamākai videi

Jau tagad zināms, ka 2030. gadā pieprasītākie speciālisti būs tādās profesijās, kuras šodien vēl nemaz nepastāv vai nav nosauktas vārdā. Tādēļ jau tagad strādājošie var izmantot kohēzijas fondu atbalstu, lai iemācītos ieviest uzņēmumos attālināto darbu, konsultēt papildinātās realitātes izmantošanā, veidot darba vides arhitektūru vai organizēt darbu no cilvēkiem un robotiem veidotām komandām. Vairāk par nākotnes pieprasītākajām profesijām var uzzināt šajā rakstā.

Tuvākajos gados būs ne vien jāapgūst jaunas profesijas, bet arī jāattīsta individuālās prasmes un personības īpašības. Analītiska domāšana, vēlme nepārtraukti mācīties, radošums, līderība un spēja izmantot jaunās tehnoloģijas pavērs durvis uz labklājību. 10 svarīgākās prasmes sekmīgai dzīvošanai nākotnes Eiropā apskatītas šajā rakstā.

Liela daļa ES iedzīvotāju jau apzinājušies jauno realitāti, kuras neatņemama sastāvdaļa būs nemitīga mācīšanās un profesiju maiņa. Arī Latvijā. Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) 1. martā ziņoja, ka pieteikšanās mācībām ES fondu pieaugušo izglītības projekta «Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide» 7. kārtā noslēgusies ar lielāko līdz šim saņemto pieteikumu skaitu. Aģentūra saņēmusi vairāk nekā 36 000 pieteikumu, kas veido 43% pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo projekta kārtu. Vislielākā interese gan Rīgā, gan reģionos bijusi par izglītības programmām uzņēmējdarbības, IT un būvniecības nozarēs. Par to vairāk stāstīts šeit.

Nozīmīgas izmaiņas sagaida izglītības jomu, kur trūkstošos pedagogus aizstās mašīnas un datorizēti risinājumi. Par robotu izmantošanu izglītībā tiek domāts Eiropas Komisijas līmenī, un pērn tā izveidoja speciālu ekspertu grupu, kuras uzdevums ir apzināt jauno tehnoloģiju un mākslīgā intelekta pielietojumu cilvēku apmācīšanā. 25 ekspertu komanda darbojas Digitālā izglītības rīcības plāna 2021-2027 ietvaros. Robotizācijas iedzīvināšanā ES palīdzēs Eiropas izglītības telpa, kuras mērķis ir veicināt sadarbību starp dalībvalstīm, lai vēl vairāk uzlabotu nacionālo izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti un iekļautību. Eiropas izglītības telpa atbilst mērķiem, kas izvirzīti Next Generation EU - ES atveseļošanas plānam pēc Covid-19. Vairāk par robotu izmantošanu izglītībā lasāms šeit.

Lai apjaustu, cik patiesībā vērienīgs ir ES kohēzijas politikas pienesums, pietiek ieskatīties jaunajā ES tiešsaistes platformā Kohesio, kurā apkopota informācija par vairāk nekā pusotru miljonu projektu. Tie 27. dalībvalstīs realizēti kopš 2014. gada un saņēmuši finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda un Eiropas Sociālā fonda (ESF). Šajā periodā Latvijā īstenoti 2102 projekti – 235 Kurzemē, 233 Zemgalē, 325 Pierīgā, 832 Rīgā, 257 Vidzemē un 283 Latgalē. Kartē norādīta katra projekta īstenošanas vieta un, uzklikšķinot uz zilā gredzena, var iegūt detalizētu informāciju par katru paveikto darbu – īstenošanas termiņu, programmu, kopējo budžetu un ES līdzfinansējumu, kā arī gana plašu projekta aprakstu.

Savukārt savas zināšanas par ES pienesumu dalībvalstu infrastruktūrā var pārbaudīt, izpildot testu par vērienīgākajiem kohēzijas projektiem.

Raksts tapis projekta #RītdienasEs ietvaros. Projekts ir īstenots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu.