Kazāks: augot inflācijai, pamatā jāsniedz mērķtiecīga palīdzība mazturīgajiem, nevis jāiejaucas tirgū

Kazāks uzsvēra, ka nebūtu jācenšas regulēt cenas, noskatot kādus cenu griestus. Viņaprāt, pareizāk būtu palīdzēt tieši mazturīgākajiem iedzīvotājiem, kuri vissāpīgāk izjutīs gan energoresursu, gan pārtikas cenu kāpumu.

Kazāks pauda pārliecību, ka noteikti arī Eiropas Savienība izstrādās kādus centralizētus risinājumus šīs krīzes pārvarēšanai. Tas varētu notikt līdzīgi kā Covid-19 situācijā, kad tika runāts gan par atļauju valstīm palielināt budžeta deficītu, gan arī tika piedāvāti strukturāli risinājumi, piemēram, veicinot pāreju uz atjaunojamo enerģiju.

Viņa ieskatā, arī Eiropas Savienības valstu koordinētāka rīcība, rīkojot kopīgus iepirkumus, varot veicināt lētāku energoresursu iepirkšanu, nekā to darot katram atsevišķi.

Kazāks uzsvēra, ka pašlaik Krievijas sāktā kara dēļ valda ļoti liela nenoteiktība un nav iespējams izteikt ļoti precīzas prognozes par ekonomikas kritumu un inflācijas palielināšanos nākotnē. Svarīgākais, ar ko esot jārēķinās, ka ekonomikas attīstība bremzēsies, bet inflācija pieaugs.

Kā ziņots, Latvijas Banka samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 1,8%, trešdien centrālās bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi Latvijas ekonomikas pieauguma prognozi 2023.gadam no pērn decembrī prognozētajiem 4% līdz 3,2%. Savukārt 2024.gadā Latvijas IKP pieaugumu Latvijas Banka prognozē 4,1% apmērā pretstatā decembrī prognozētajiem 3,3%.

Rutkaste sacīja, ka jaunākās prognozes galvenokārt uztveramas kā makroekonomisko tendenču atspoguļojums, jo tās izstrādātas palielinātas nenoteiktības apstākļos.

Kara izraisītais ekonomiskās aktivitātes kritums šogad var būt lielāks, karadarbībai nerimstot vai pieaugot un sankcijām paplašinoties, uzsvēra Rutkaste.