Aktuālais frontē ⟩ Putins noteicis mājas arestu dažiem padomniekiem, pauž Baidens

Pirmoreiz publiski izsakoties par Rietumu izteiktiem vērtējumiem par saspīlējumu Kremlī saistībā ar karu Ukrainā, Baidens arī sacīja, ka ir "skeptiski" noskaņots par Maskavas apgalvojumu, ka tā samazinot uzbrukumus dažos Ukrainas rajonos.

"Šķiet, ka viņš (Putins) ir pašizolējies, un ir dažas pazīmes, ka viņš atlaidis vai ielicis mājas arestā dažus no saviem padomniekiem,"

sacīja Baidens, atbildot uz žurnālistu jautājumiem par Lielbritānijas un ASV izlūkdienestu paziņojumiem, ka Putins nesaņemot no sava personāla patiesu informāciju par Krievijas karaspēka grūtībām Ukrainā.

Baidens gan piebilda, ka "ir daudz pieņēmumu" un ka viņš negribētu "pievērst tam pārāk daudz uzmanības".

Viņš arī sacīja, ka nav drošs par Krievijas armijas darbībām Ukrainā pēc Maskavas paziņojuma par savu spēku atvilkšanu no Kijivas un Černihivas. Viņš atzina par iespējamu, ka jebkāda spēku atvilkšana no šīm pilsētām, ja tāda tiešām notiek, var būt veikta tikai ar mērķi pastiprināt uzbrukumus Donbasā.

"Līdz šim nav skaidru pierādījumu, ka viņš atvilktu visus šos spēkus no Kijivas. Ir arī pierādījumi, ka viņš pastiprina savu karaspēku Donbasā," teica Baidens.

"Es esmu nedaudz skeptiski noskaņots. Ir atklāts jautājums, vai viņš tiešām atkāpjas," rezumēja Baidens.

Krievija liedz ES līderiem ieceļot valstī

"Ierobežojumi tiks noteikti ES augstākajai vadībai, arī vairākiem Eiropas komisāriem un ES militāro struktūru vadītājiem, kā arī vairumam Eiropas Parlamenta locekļu, kas virza pret Krieviju vērstu politiku," pavēstīja ministrija.

Pārējo sankcijām pakļauto cilvēku vidū ir "augsta ranga amatpersonas, sabiedriskās figūras un mediju līdzstrādnieki, kas ir atbildīgi par nelegālo pret Krieviju vērsto sankciju virzīšanu, kūdīšanu uz rusofobiskiem noskaņojumiem un krieviski runājošo cilvēku tiesību un brīvību pārkāpšanu," teikts paziņojumā.

Par to ir informēta ES delegācija Maskavā.

"Jebkuras naidīgas sankcijas no ES vai tās dalībvalstu puses izsauks "asu atbildi"", norādīja ministrija.

Rietumu sankcijas vērstas pret Krievijas tautsaimniecību. Ceļošanas aizliegums un aktīvu iesaldēšana noteikta vairākiem Krievijas vadības cilvēkiem, arī prezidentam Vladimiram Putinam.

Zaporižjas apgabalā atbrīvoti pieci ciemati

Desanta trieciena spēku vienības kopā ar Zaporižjas novada Aizsardzības spēku vienībām okupantiem atkarojušas Zatišju, Maliņivku, Veseli, Zeļenijhaju un Červoni.

Ukrainas karavīri cīnās par "katru dzimtās zemes centimetru un nelaiž pretinieku ne soli dziļāk valstī", teikts paziņojumā.

Cīņu vietā lielā skaitā palikusi kaujās cietusī Krievijas armijas bruņu tehnika un automobiļi, arī rācijas un planšetes.

ASV paplašina sankcijas pret Krieviju

Kā pavēstīja ASV Finanšu ministrija, sankcijas noteiktas sakarā ar Krievijas aktivitātēm kibertelpā.

Sankcijas skars tehnoloģiju uzņēmumus, kam ir būtiska loma militārajā sfērā, norādīja ministrija.

"Krievija ne tik vien turpina pārkāpt Ukrainas suverenitāti ar savu neizprovocēto agresiju, bet arī pastiprinājusi uzbrukumus civiliedzīvotājiem un apdzīvotajām vietām," norādīja ASV finanšu ministre Dženeta Jelena.

"Mēs turpināsim vērst sankcijas pret Krievijas kara mašīnu no visām pusēm, līdz šis bezjēdzīgais karš nebūs beidzies," viņa piebilda.

Sankcijām pakļauti Krievijas tehnoloģiju uzņēmumi, arī valsts lielākais mikroelektronikas ražotājs un eksportētājs "Mikron".

Sankcijas vērstas pret tehnoloģiju uzņēmumiem, kam ir "svarīga loma" Krievijas pret Ukrainu sāktajā karā.

Sankcijām pakļauts arī programmatūras un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmums "AO NII-Vektor", aparatūras sektora uzņēmums "T-Platforms", kā arī Molekularās elektronikas institūts, kas strādā Krievijas valdības labā.

Visi sankcijām pakļauto cilvēku un uzņēmumu īpašumi ir jābloķē un par tiem jāziņo ASV valdībai.

Arī Maskavā bāzētais uzņēmums "OOO Serniya Engineering" pakļauts sankcijām. Kā norāda ASV Finanšu ministrija, šis uzņēmums ir tīkla centrā, kas cenšas apiet sankcijas un palīdz noslēpt "kritisko Rietumu sankciju" īstos lietotājus, arī Krievijas izlūkošanas un militārās struktūras.

Sankcijām pakļauti arī vairāki cilvēki, kas strādā "Serniya".

ANO brīdina par smagu Ukrainas bēgļu humāno krīzi

Bēgļu masveida izceļošana no Ukrainas, pret ko vērsta brutāla Krievijas militārā agresija, ir "smaga humānā krīze", kas kļūst plašāka ar katru sekundi, ceturtdien brīdināja ANO, kad iepriekšējo 24 stundu laikā Ukrainu bija pametuši vēl aptuveni 40 000 cilvēku.

Aizvadītajā nedēļā Ukrainas rietumu robežu katru dienu šķērsoja vidēji 40 000 bēgļu.

Kopš 24.februāra, kad Krievija pret Ukrainu sāka pilna mēroga karu, Ukrainu pametuši 4 059 105 bēgļi, ceturtdien pavēstīja ANO bēgļu aģentūra (UNHCR).

Kopš trešdienas bēgļu skaits ir pieaudzis par 39 818, kopējam skaitam tagad pārsniedzot jau četrus miljonus.

"Mēs sastopam smagas humānās krīzes realitāti, kas ar katru sekundi kļūst plašāka," norādīja UNHCR.

Vairāki miljoni cilvēku ir pārvietoti valsts iekšienē, bet 13 miljoni ir iestrēguši Krievijas uzbrukumiem pakļautajās teritorijās un nespēj tās pamest.

Bēgļu vidū 90% ir sievietes un bērni. No šī skaita puse ir bērni.

No 18 līdz 60 gadu veci vīrieši tiek iesaukti militārajā dienestā un valsti nedrīkst pamest.

Vairāk nekā puse no valsts 7,5 miljoniem bērnu ir pārvietoti - 2,5 miljoni valsts iekšienē, bet trīs miljoni valsti pametuši, liecina ANO bērnu fonda UNICEF aplēses.

Ukraina lūdz ASV piegādāt plašāku ieroču klāstu, tostarp kaujas lidmašīnas

Ukraina iesniegusi ASV Kongresam sarakstu ar valsts aizstāvībai nepieciešamo bruņojumu, lūdzot izlūkošanas un uzbrukuma bezpilota lidaparātus, taktiskos radarus, radioelektroniskās sistēmas cīņai pret bezpilota lidaparātiem un kaujas lidmašīnas "Su-25", liecina raidsabiedrības CNN rīcībā nonākušais saraksts.

Sarakstā, kas ASV Kongresam iesniegts otrdien, ir 17 ieroču veidi, vēsta CNN.

Tajā iekļautas artilērijas sistēmas, zenītraķešu kompleksi, prettanku raķetes "Javelin", pretkuģu raķetes un optiskās novērošanas ierīces.

Ukraina lūdz piegādāt arī kaujas lidmašīnas, konkrēti Krievijā ražotās "Su-25".

Ukraina arī lūdz palīdzību ievainoto karavīru ārstēšanai un bruņutehnikas remontam kaimiņvalstīs.

Pagājušajā nedēļā Ukraina lūdza ASV dienā piegādāt 500 ASV ražotās raķetes "Stinger" un "Javelin".

ASV Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis Džons Kērbijs informēja, ka pirmās sešas no "apmēram 30" jaunajām ASV piegādēm jau ir ieradušās Ukrainā.

Viņš paskaidroja, ka ASV prioritāri piegādā lietas, kuras Ukrainai visvairāk nepieciešamas, ieskaitot prettanku un pretgaisa sistēmas. ASV solītie bezpilota lidaparāti "Switchblade", kas būtībā ir ar kameru, vadības sistēmu un spridzekļiem aprīkotas viedās robotbumbas, tikšot piegādāti tuvākajā laikā.

Kremlis: Rietumvalstis varēs maksāt par gāzi eiro, kas tiks konvertēti rubļos

Pašlaik tiek izstrādāta maksājumu sistēma, kas dos iespēju Rietumvalstīm par dabasgāzi Krievijai maksāt eiro, kas pēc tam tiks konvertēti rubļos, ceturtdien apstiprināja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Atbilstoši šai sistēmai maksājumi eiro nonāks Krievijas bankā "Gazprombank", pret kuru nav noteiktas Rietumu sankcijas, un šajā bankā eiro tiks konvertēti rubļos.

"Detalizēta informācija sekos, tagad mēs to detalizēti neatklāsim," žurnālistiiem sacīja Peskovs.

Jau vēstīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins 23.martā paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām valstīm", tostarp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos. Lēmums saistīts ar starptautiskajām sankcijām, kuras noteiktas Krievijai saistībā ar tās mēnesi ilgušo iebrukumu Ukrainā.

Rietumvalstis norādīja, ka šāda prasība ir līgumu pārkāpums, tāpēc tās negatavojas par Krievijas gāzi maksāt rubļos.

17 500 nogalinātu krievu karavīru

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 17 500 karavīru, ceturtdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma līdz ceturtdienas rītam iebrucēji zaudējuši 135 lidmašīnas, 131 helikopteru, 614 tankus, 1735 bruņutransportierus, 311 lielgabalus, 96 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1201 automobili, 75 autocisternas, 22 specializētās tehnikas vienības, 83 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē intensīvā karadarbība.

Karā Ukrainā nogalināti jau 148 bērni

Piecās kara nedēļās Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti 148 bērni un vēl 232 bērni ievainoti, paziņojusi Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova.

Viņa paskaidroja, ka dati iegūti no Vienotā pirmstiesas izmeklēšanu reģistra, kā arī citiem avotiem, kuru sniegtā informācija vēl jāapstiprina.

Ukrainas varasiestādes norāda, ka patieso mirušo un ievainoto bērnu skaitu nav iespējams noskaidrot, jo Ukrainas pilsētās notiek aktīva karadarbība.

Ukraina atkarojuši trīs ciemus Hersonas apgabalā

Ukrainas armija atkarojusi trīs ciemus Hersonas apgabalā 50 kilometru attālumā no Krivijrihas, paziņojis Dņipropetrovskas apgabala padomes priekšsēdētājs Mikola Lukašuks.

Viņš informēja, ka Ukrainas armijai izdevies no Krievijas iebrucējiem atbrīvot Orlovi, Zahradivku un Kočubeivku. Visi trīs ciemi atrodas apmēram 50 kilometrus uz dienvidiem no Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dzimtās Krivijrihas.

Lukašuks neprecizēja, kā norisinājusies kontroles iegūšana pār apdzīvotajām vietām.

Ukrainā nopostītas 76 mācību iestādes

Piecās kara nedēļās Krievijas karaspēka bombardēšanā un apšaudēs Ukrainā nodarīti postījumi 797 mācību iestādēm, no kurām 76 ir pilnībā sagrautas, ceturtdien paziņojusi Ukrainas ģenerālprokuratūra.

Visvairāk cietušas izglītības iestādes Doneckas, Harkivas, Mikolajivas, Sumu, Kijivas, Hersonas, Žitomiras, Černihivas apgabalos, uzskaitīts paziņojumā.

Krievijas sprāgstvielu piesārņotā Ukraina

Gandrīz puse Ukrainas teritorijas ir piesārņota ar Krievijas sprāgstvielām, Krievijai karojot pret Ukrainu, trešdien paziņoja Ukrainas iekšlietu ministra vietnieks Jevhens Jeņins.

Saskaņā ar viņa teikto ziņu aģentūras "Interfax-Ukraina" reportierim, apmēram 300 000 kvadrātmetru Ukrainas teritorijas ir piesārņoti ar sprāgstvielām "Krievijas agresijas rezultātā".

Šie dati vēl nav pārbaudīti. Jeņins piebilda, ka ukraiņu speciālisti ir atmīnējuši 300 spridzekļus un vienu aviobumbu kopš kara sākuma 24.februārī. Viņi arī attīrījuši 14 hektāru lielu teritoriju.

Krievija Ukrainas apšaudēm sāk izmantot lidostu Baltkrievijā

Krievijas karaspēks ir sācis izmantot Baltkrievijas pilsētas Brestas lidostu, lai apšaudītu Ukrainas teritoriju, televīzijā paziņoja Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Deņisenko.

"Uzbrukums no Baltkrievijas faktiski notiek. Turklāt Krievija sākusi izmantot Brestas lidostu, no kuras tiek uzsāktas mūsu teritoriju apšaudes," sacīja Deņisenko.

Viņš atzīmēja, ka situācija izskatās tā, ka Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko nav gatavs ievest savus sauszemes karaspēku Ukrainas teritorijā. Krievijas spiediens uz Lukašenko tomēr ir ļoti nopietns, tāpēc nevar noliegt šādu varbūtību.

Miljons rezervistu

Ukrainas priekšlikumi sarunās par tās drošības garantijām paredz "nostiprinātas imunitātes" koncepciju, kas ļautu ātri mobilizēt līdz miljonam rezervistu militāru draudu gadījumā, intervijā Ukrainas telekanāliem paziņoja Ukrainas sarunu delegācijas vadītājs Dāvids Arahamija.

Viņš sacīja, ka Ukraina ir konsultējusies ar Izraēlas ekspertiem, kas pauduši uzskatu, ka Ukrainai "vispiemērotākā ir tā sauktās nostiprinātās imunitātes koncepcija".

Arahamija uzsvēra, ka Ukraina negrasās nekam uzbrukt, bet tai ir vajadzīga iespēja kvalitatīvi aizsargāt sevi, tāpēc ir vajadzīgs atbilstošs aizsardzības bruņojums.

"Bez tam [vajadzīga arī] iespēja ļoti ātri mobilizēt rezervistus, kā tas panākts Šveicē un Izraēlā. Mums pašlaik ir visi priekšnosacījumi tam. Mums ir daudz teritoriālās aizsardzības, nacionālās pretošanās spēku."

"Un mēs to redzam tā, ka būs armija un būs, nosacīti, vēl miljons cilvēku, kas katru gadu vienu vai divas reizes iziet apmācību poligonos. Viņiem ir ieroči. Te ir jautājums diskusijai - vai viņiem ir tiesības glabāt šo ieroci mājās vai īpašā ieroču istabā netālu [no mājām]."

"Agresijas gadījumā mums [būs] vēl miljons jau apmācītu karavīru. Bet valdība netērēs līdzekļus viņu uzturēšanai katru mēnesi," sacīja Arahamija.

Iznīcināta naftas bāze

Krievijas raķešu triecienā trešdien tika iznīcināta naftas bāze Dnipro pilsētā, paziņoja Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienesta Dņipropetrovskas apgabala galvenā pārvalde.

Paziņojumā teikts, ka ienaidnieka raķete trāpījusi naftas bāzei, bet šajā triecienā nav bojāgājušo un cietušo.

Tika arī ziņots, ka Dņipropetrovskas apgabala Novomoskovskas pilsētā Krievijas raķetes nonākušas kādas rūpnīcas teritorijā. Arī šajā triecienā nebija upuru.

"Jau vakarā ienaidnieks deva triecienu no gaisa apgabala centrā [Dnipro]. Divas raķetes trāpīja naftas bāzē, kas bija pilna ar degvielu. Objekts ir iznīcināts. Citas raķetes atlūzas sabojāja vēl divas degvielas autocisternas. Cietušo vai bojāgājušo nav," atzīmēja Dņipropetrovskas apgabala padomes priekšsēdētājs Mikola Lukašuks.

Par raķešu triecienu bija paziņojis arī Dnipro mērs Boriss Filatovs, tomēr viņš nenorādīja sprādziena vietu un aicināja pilsētas iedzīvotājus nepublicēt informāciju par šo ienaidnieka uzbrukumu.

Mikolajivas apgabalā nogalināti 134 civiliedzīvotāji

Kopš Krievijas iebrukuma sākuma Mikolajivas apgabalā nogalināti 134 civiliedzīvotāji, kuru vidū ir seši bērni, un vēl 415 iedzīvotāji ievainoti, paziņojis apgabala kara administrācijas vadītājs Vitālijs Kims.

"Kopš Krievijas agresijas sākuma Mikolajivas apgabalā nogalināti 134 cilvēki, kuru vidū ir seši bērni. Vēl 415 mūsu pilsoņu ievainoti," teica Kims, piebilstot, ka ievainoti vidū ir 30 bērni.

Kopumā Melnās jūras piekrastē esošajā apgabalā Krievijas triecienos sabojāti 1622 civili objekti, no kuriem 1200 ir dzīvojamās mājas. Pārējie objekti ir skolas, bērnudārzi un citi civilās infrastruktūras objekti.