Pēc nepilnām divām nedēļām Francijas iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai izlemtu, vai piešķirt Emanuelam Makronam vēl piecus gadus prezidenta amatā. Daudz kas būs atkarīgs no tā, vai viņš paspēs pārliecināt vēlētājus par to, ka risinās ne vien attiecības ar Krieviju, bet arī vidusslānim sasāpējušos jautājumus.
Ņemot vērā, ka Francijas prezidenta vēlēšanu “otrais numurs” atkal ir labējā populiste Marina Lepēna, kura vēl tikko savos vēlēšanu bukletos bija redzama pozējot ar Vladimiru Putinu, šī gada Francijas vēlēšanās ir augstas likmes. Lai gan esam raduši raudzīties uz Vācijas kancleru kā vadošo Eiropas politiķi, pēc Angelas Merkeles aiziešanas no amata Francijas līderiem atkal ir iespēja sniegties pēc šīs lomas un būtiski ietekmēt Eiropas Savienības politiku.
Kara prezidents