Gan eirozonā kopumā, gan arī Latvijā pagājušajā gadā turpināja samazināties apgrozībā konstatēto eiro viltojumu skaits, teikts 2022.gada pavasara Latvijas Bankas "Maksājumu radarā".
Latvijas Banka: Pērn turpināja samazināties apgrozībā konstatēto eiro viltojumu skaits
Apgrozībā konstatēto eiro viltojumu skaits eirozonā pērn bija vēsturiski zemākajā līmenī - 12 viltotu eiro banknošu uz vienu miljonu banknošu apgrozībā. Kamēr, piemēram, 2020.gadā bija 17 viltotu banknošu uz vienu miljonu, bet 2014.gadā, kad Latvija pievienojās eiro zonai, - 48 viltotas banknotes uz vienu miljonu.
Tendence samazināties atklāto viltojumu skaitam pērn bija vērojama arī Latvijā, kas jau tā ir starp vadošajām valstīm eirozonā naudas drošības jomā.
2021.gadā apgrozībā konstatētas 703 viltotas naudas zīmes, tostarp 497 viltotas banknotes un 206 viltotas monētas, kas ir aptuveni par 25% mazāk nekā 2020.gadā, kad tika konstatēta 931 viltota eiro naudas zīme (706 banknotes un 225 monētas).
Viltojumu radītie finanšu zaudējumi pērn bija 27 282 eiro, tostarp 26 905 eiro viltoto banknošu un 377 eiro viltoto monētu dēļ, kas ir aptuveni par 12% mazāk nekā 2020.gadā, kad viltojumu radītie finanšu zaudējumi bija 30 818,5 eiro, tostarp 30 415 eiro viltoto banknošu un 403,5 eiro viltoto monētu dēļ.
Latvijā izplatītākie ir 50 eiro banknošu viltojumi (2021.gadā - 229), seko divu eiro monētas (176 viltojumi) un 20 eiro banknotes (140 viltojumu).
Eirozonā 2021.gadā konstatēti kopumā 347 000 viltotu banknošu, kas salīdzinājumā ar 2020.gadu, kad tika konstatēti 460 000 viltotu banknošu, ir aptuveni par 25% mazāk. Eirozonā kopumā visbiežāk viltotās bija 20 eiro un 50 eiro nominālvērtības banknotes, kopā veidojot aptuveni divas trešdaļas no viltoto banknošu skaita.
Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Aleksandrs Antiņš skaidro, ka šie dati apstiprina, ka otrās sērijas eiro banknošu ieviešana, kas noslēdzās 2019.gada maijā, ir nodrošinājusi eiro naudas zīmju drošības tālāku uzlabošanos.
Vienlaikus Antiņš uzsver, ka darījumos ar skaidro naudu jābūt modriem un vērīgiem. Lai arī kopējā statistika liecina par priekšzīmīgu naudas drošības situāciju, katrs individuāls gadījums, kad makā tomēr nonākusi viltota banknote, ir sāpīgs katra šāda nozieguma upurim. Turklāt ne tikai no finansiālā skatpunkta raugoties.
"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju un sabiedrības kopumā naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot arī tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.