/nginx/o/2022/04/01/14458738t1h8105.jpg)
Atzīmējot Latvijas vēsturnieku komisijas rakstu 29. sējuma “Neiespējamā pretošanās: Latvija starp diviem totalitāriem režīmiem. 1940.−1991.” atvēršanu, 1. aprīlī pulksten 13.00 Rīgas pilī notiks diskusija “Kā stāstīt vēsturi? Pētniecība, politika, komunikācija” par vēstures politiku – nepieciešamu Latvijas kā demokrātiskas Eiropas valsts politikas sastāvdaļu.
Vēsture līdzās valodai un kultūrai ir nācijas konsolidācijas un valsts nacionālās identitātes pamats. Valstij un sabiedrībai vēstures stāsts ir nozīmīgs kā iekšpolitiski, tā ārpolitiski. Tāpēc valsts pienākums ir gan veicināt un nodrošināt vēstures akadēmisku izpēti, gan sekmēt tās klātbūtni un interpretācijas sabiedrības izziņā un domapmaiņā, gan vērsties pret dezinformācijas pseidovēsturi.
Kāda ir mūsu valsts vēstures politika? Kas jau paveikts pētniecībā? Kas vēl nepieciešams, lai pagātnes izziņa būtu ieguldījums Latvijas kā modernas un demokrātiskas valsts nākotnē? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes tiks meklētas diskusijas laikā.
Pasākumu atklās Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. Uzrunas teiks arī emeritētais profesors, Latvijas vēsturnieku komisijas rakstu 29. sējuma zinātniskais redaktors Valters Nollendorfs un Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes docents Mārtiņš Mintaurs.
Savukārt diskusijā iesaistīsies diplomāts un vēsturnieks Kārlis Eihenbaums, Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors, Latvijas vēsturnieku komisijas rakstu 29. sējuma zinātniskais redaktors Valters Ščerbinskis un diplomāts un vēsturnieks Mārtiņš Virsis. Diskusiju vadīs Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)