Jauns pētījums: kāpēc tiranozauriem bija tik mazas roķeles?

Jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Acta Palaeontologica Polonica”, izvirzīta vēl kāda visai neparasta hipotēze, proti, zinātnieki uzskata, ka tiranozaura roķeles bija tik sīkas, lai citi sugasbrāļi, mielojoties ar vienu upuri, tās nevarētu nejauši nokost.

“Ja nu vairāki pieauguši tiranozauri uzklūp nogalinātam dzīvniekam, tad tur ir vairāki masīvi galvaskausi ar neiedomājami spēcīgu žokli un zobiem, ar kuriem tiek plosīta un gremota gaļa un kauli. Ja nu tavs draudziņš iedomājas, ka tu esi viņam pārāk tuvu? Viņš var tevi brīdināt, nokožot tavu roku. Tieši tāpēc mazākām priekšējām ekstremitātēm ir lielākas priekšrocības, jo tās tāpat netiek izmantotas medībās,” skaidroja jaunā pētījuma autors Kevins Pedians.

Pateicoties ādas un spalvu fosilijām, paleontologiem izdodas aizvien labāk saprast, kā izskatījās senie dzīvnieki. Pēdu nospiedumi un kaulu izvietojums arī sniedz jaunu informāciju par dinozauru paradumiem.

Tomēr ar evolūciju saistītie jautājumi joprojām ir diezgan grūti atbildami pat tad, ja ir izpētīta dinozauru uzvedība un zināms to senču genoms. Tiranozauru gadījumā viss ir vēl noslēpumaināks.

Lai atrisinātu tiranozaura roku noslēpumu, Pedians izpētīja un izmērīja vislabāk saglabājušos tiranozaura fosiliju “MOR 555”. Izmantojot iegūtos mērus, viņš secināja, ka iepriekšējās hipotēzes par tiranozaura roķeļu niecīguma iemeslu ir maz ticamas. Proti, roķeles bija pārāk vārgas un mazas, lai tās varētu izmantot upura plēšanā vai seksa laikā. Tā vietā rokas evolūcijas ceļā bija samazinājušās, lai tās barojoties nenokostu.

Protams, jāņem vērā, ka šī ir tikai hipotēze. Pētījumā Pedians raksta, ka nākotnē šo hipotēzi varētu atbalstīt pētījums, kurā būtu noskaidrots, vai uz tiranozauru priekšējām ekstremitātēm atrodams mazāk kodienu pēdu nekā citās ķermeņa vietās.