Jaunajā studiju gadā mācības rezidentūrā varēs sākt 246 topošie speciālisti

Savukārt turpmākajos divos gados valsts apmaksāto rezidentūras vietu skaitu plānots palielināt, ļaujot katru gadu specialitāti apgūt 277 jaunajiem ārstiem, paredz VM rīkojums "Par rezidentūras vietu skaitu".

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) vērtē, ka jaunie noteikumi turpmāk ļaušot Latvijā rezidentūru organizēt elastīgāk un ārstiem labvēlīgāk, kā arī ir pielikts punkts gadiem neatrisinātai problēmai - turpmāk arī maksas rezidentiem būs gan alga, gan sociālās garantijas. Vienlaikus esot veikts nozīmīgāko rezidentūras vietu palielinājums pamatspecialitātes iegūšanai, kas pavērs iespējas līdzsvarotai paaudžu nomaiņai veselības aprūpes sistēmā.

Valsts apmaksāto rezidentūras vietu skaits tiek palielināts, lai pakāpeniski sasniegtu līmeni, kas veselības aprūpes sektorā ļaus veiksmīgi noritēt paaudžu maiņai, saglabājot veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību un pieejamību. Vienlaikus rezidentūras plānošana notiek, ņemot vērā arī ārstniecības iestāžu pieprasījumu pēc rezidentiem dažādās specialitātēs.

2019./2020.studiju gadā bija 222 valsts apmaksātas rezidentūras vietas, 2020./2021. studiju gadā - 231, 2021./2022. studiju gadā - 232 vietas, 2022./2023. studiju gadā 246 rezidentūras vietas, savukārt 2023./2024. un 2024./2025. studiju gados plānotas 277 vietas.

Sākot ar nākamo studiju gadu rezidentūras vietu skaitā atsevišķi izdalītas sešas rezidentūras vietas ārstiem, kuri apgūst rezidentūru otrā pamatspecialitātē ar jau iepriekš iegūtu specialitāti, radniecīgā jomā. Piemēram, narkologs - ar iepriekš iegūtu psihiatra vai bērnu psihiatra specialitāti, psihiatrs - ar iepriekš iegūtu narkologa specialitāti, bērnu psihiatrs - ar iepriekš iegūtu narkologa specialitāti. Tāpat, lai uzlabotu ģimenes ārstu pieejamību, paredzēta iespēja apgūt ģimenes ārsta specialitāti ar iepriekš iegūtu internista vai pediatra specialitāti.

Jau vēstīts, ka VM sadarbībā ar augstskolām un nozares profesionālajām sabiedriskajām organizācijām izstrādāja grozījumus normatīvajā regulējumā.

Grozījumi paredz, ka rezidentūras vietu skaita plānošanā tiek ņemta vērā augstskolu sniegtā informācija par plānoto medicīnas studiju absolventu skaitu kārtējā gadā. Tā kā uz rezidentūras vietām pretendē ne vien ārsti, kas absolvējuši studijas par valsts budžeta līdzekļiem, bet arī medicīnas studiju absolventi, kuru apmācību pilnā apmērā sedz juridiska vai fiziska persona, tad rezidentūras vietu skaita noteikšanā paredzēts vērtēt kopējo, ne vien no valsts budžeta finansēto medicīnas studiju absolventu skaitu.

Tāpat tiks ņemts vērā arī ārstniecības iestāžu pieprasījums pēc rezidentiem dažādās specialitātēs.

Grozījumi paredz arī izmaiņas attiecībā uz atstrādes nosacījumiem rezidentiem, kuri specialitāti apguvuši valsts apmaksātajā rezidentūras programmā. Noteikts, ka pēc rezidentūras programmas pabeigšanas atstrāde veicama trīs gadus piecu gadu periodā, taču periodu pagarinās, ja persona saņem maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalstu. Līdz šim bija noteikts, ka atstrāde jāveic turpmākajos trīs gados pēc rezidentūras pabeigšanas.

Vienlaikus noteikumos precizēts, ka atstrādes laiku summē, ja ir darbs specialitātē un papildus tiek veikts pasniedzēja darbs augstskolā vai zinātniskais darbs. Elastīgāki padarīti arī finanšu saistību izpildes nosacījumi, ja persona ir mainījusi rezidentūras programmu un pēc tās apguves veic atstrādi atbilstoši nosacījumiem.

Plānotās maksas vietas universitātēm būs jāsaskaņo ar Veselības ministriju. Tāpat augstskolām būs jāsniedz garantija maksas rezidentu atalgojuma nodrošināšanai.

Grozījumi arī paredz precizēt 30% reģionālās piemaksas izmaksu rezidentiem, nosakot, ka 30% piemaksu aprēķinās atbilstoši nostrādātajam darba apjomam attiecīgajā mēnesī reģionā, tādējādi piemaksas saņemšanas nosacījumus padarot līdzsvarotākus visiem rezidentiem.