Saules gaisma pārstāv visu krāsu spektru, bet, kad saule ir augstu virs horizonta, šīs krāsas sajaucas kopā.
Cilvēka acij tā ir balta gaisma. Saulei rietot, stariem ir jāizspraucas cauri biezākam atmosfēras slānim. Īsākie gaismas viļņi – violeti vai zili – tiek “izkaisīti” atmosfērā, pirms tos ieraugām ar aci.
Mūsu skatam paveras garāki viļņi – sarkanā un oranžā krāsā.
Atmosfēras filtrs spēj radīt visu veidu rozā nokrāsu “sprādzienu”, tāpat saulriets izskatās citādāk, ja tiek bloķēts pārāk daudz gaismas.
Pilsētvidē krāsas būs “miglainākas”, pelēcīgas gaisa piesārņojuma rezultātā, kurpretī mazapdzīvotajā tuksnesī ir tīrāks gaiss un mazāk mitruma.
Izrādās, arī ūdens tvaiks un mākoņi var noslāpēt spilgtās saulrieta krāsas, un tuksnešos nokrišņi ir reta parādība.
Lielākoties mākoņi “karājas” augstu debesīs, kur atstaro saules gaismu.
Raksta oriģināls publicēts izdevumā “Atlas Obscura”.