Krievijas diktators Josifs Staļins nomira 1953. gada 5. martā no komplikācijām, ko izraisīja asinsizplūdums smadzenēs. Tiesa, daži uzskata, ka patiesībā viņš tika noindēts.

1953. gada 1. martā Staļinu saļimušu uz grīdas viņa rezidencē atrada apsargs. Lai arī vadonis vēl bija dzīvs, baidoties no Staļina dusmām, ārsti viņu izmeklēja vien nākamajā dienā, konstatējot ķermeņa labās puses paralīzi. Ārsti centās diktatoru dziedēt ar dēlēm un aukstām kompresēm, tomēr viņa veselības stāvoklis četru dienu laikā strauji pasliktinājās un 1953. gada 5. martā viņš nomira.

Tiesa, lai arī oficiālais Staļina nāves cēlonis ir asinsizplūdums galvā, daži vēsturnieki uzskata, ka patiesībā viņu noindēja viens no viņa padomniekiem, vēloties tikt pie varas un ieviest Padomju Savienībā reformas.

Un patiesi, pēc Staļina nāves Ņikita Hruščovs uzsāka tā saucamo destaļinizāciju. Tomēr ir skaidrs, ka uzzināt patiesību par diktatora nāvi nu ir teju neiespējami.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X