Antibiotikas vietā un nevietā. Kādēļ to lietošana 2050. gadā varētu nogalināt 10 miljonus cilvēku?

Ik gadu no dažādām infekcijas slimībām, kas saasinājušās pārlieku biežas antibiotiku lietošanas rezultātā, visā pasaulē mirst 700 tūkstoši cilvēku.

Ja šī situācija nemainīsies, tad ap 2050. gadu šo cilvēku skaits varētu pieaugt līdz 10 miljoniem gadā, informē ANO, bet ekonomiskās pārlieku biežas antibiotiku lietošanas sekas varētu kļūt tikpat nopietnas kā 2008. gadā.

Rezistence pret antibiotikām jau 2030. gadā varētu novest līdz nabadzības slieksnim vairāk nekā 24 miljonus cilvēku.

Antibiotiku lietošana nopietni traucē izārstēt tādas slimības kā malārija, tuberkuloze un zeltainais stafilokoks.

Arī tādu šķietami nekaitīgu slimību kā gripa un saaukstēšanās profilaksei bieži izmanto antibiotikas, kas gluži vienkārši nav spējīgas nogalināt vīrusus, savukārt lauksaimnieki tās izmanto ātrākai cāļu, govju un sivēnu audzēšanai.

Mikrobiem satiekoties ar baktērijām, tie ģenētisko mutāciju rezultātā kļūst tikai stiprāki.

Savukārt tas, ka infekcijas slimības arvien grūtāk padodas ārstēšanai, nozīmē arī to, ka tās arvien vairāk izplatīsies iedzīvotāju vidū, sevišķi slimnīcu vidē un medicīnisku procedūru laikā – transplantējot orgānus, dzemdībās, ķīmijterapijas procesā.

Endrjū Džeikobss, “The New York Times” veselības žurnālists, uzskata, ka šim jautājumam valsts un pašvaldību jomā nav pievērsts pietiekami daudz uzmanības, kaut gan jau tagad ir zināms, ka antibiotiku lietošana nākotnē atstās smagas sekas, sevišķi jaunattīstības valstīs, kur trūkst tīra dzeramā ūdens un piemērotu kanalizācijas sistēmu, ir risks izvērsties dažādām infekciju slimībām.

Iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem nereti ir spiesti iegādāties sliktas kvalitātes antibiotikas, bieži vien tās pērkot “no rokas”.

Kādi ir risinājumi?

ANO pārstāvji iesaka stingrāk regulēt antibiotiku pārdošanu aptiekās, izsniedzot tās tikai pret recepti, pārtraukt antibiotiku lietošanu lauksaimniecībā, bagātākajām valstīm atbalstīt iespējas iegādāties piemērotas zāles jaunattīstības valstīs, motivēt farmācijas uzņēmumus izstrādāt jaunas paaudzes antibiotikas.

Melinda Petigrova, Jeila Universitātes epidemioloģe, norāda, ka cilvēka un dzīvnieka veselība ir cieši saistīta – Slimību profilakses un kontroles centra CDC dati liecina, ka sešos no desmit gadījumiem infekciju slimības tiek pārnestas no dzīvnieka uz cilvēku.

Raksta oriģināls publicēts izdevumā "Smithsonian Magazine".