Premjers: Baltijas reģionā vajadzīgs vēl viens gāzes terminālis

Šobrīd tiek vērtēti divi projekti par LNG termināļa attīstības iespējām – vai nu infrastruktūru izbūvēt Igaunijas pilsētā Paldiskos, vai arī Skultes ostā, Latvijā.

Nav izslēgts, ka tiks ieti abi ceļi.

Šobrīd vairums – ap 90% dabasgāzes – Latvijā tiek piegādāta no Krievijas, bet ap 10% – no Klaipēdas LNG termināļa. 

Pēc Ministru prezidenta teiktā, ātrāk varētu īstenot LNG termināļa būvi Paldiskos – tur attiecīgo infrastruktūru varētu izveidot līdz šā gada beigām. Savukārt Skultes termināļa būvniecība prasītu ilgāku laiku – aptuveni divus gadus. Tiesa, Paldisku terminālis būtu dārgāks, savukārt Skultes variants būtu lētāks un izdevīgāks.

"Ir runa par to, kādu ceļu mums iet – ātrāko vai vidējā ilgtermiņā lētāko," atzina Kariņš, izsakot cerību, ka valdība spēs izšķirties par labāko risinājumu.

Neizslēdz iespēju sašķidrinātās gāzes termināļu projektus vienlaicīgi virzīt gan Paldiskos, gan Skultē

Kariņš neizslēdz iespēju, ka sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļu projektus vienlaicīgi varētu virzīt gan Igaunijā Paldiskos, gan arī Latvijā pie Skultes ostas.

Intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" Kariņš ceturtdien norādīja, ka Igaunijas projekts būtu laika ziņā ātrāks risinājums, tādēļ tajā Latvija varētu iesaistīties kā nomnieki, kamēr pastāvīgais projekts Skultē tikai top, ņemot vērā, ka tā izbūvēšanas termiņš būtu ilgāks.

Premjers prognozēja, ka Paldiskos LNG terminālis, kas būtu finansiāli neizdevīgāks, varētu būt gatavs jau šā gada beigās, kamēr Skultes termināli varētu izbūvēt divu gadu periodā. Tāpat pastāv alternatīva par līdzīgu projektu Rīgas ostā, tomēr tam ir mazākas jaudas.

Kariņš informēja, ka diskusija par to, kuru ceļu izvēlēties, pašlaik notiek ekspertu līmenī, kuri sarunājas ar potenciālajiem investoriem un kaimiņvalstīm par to, kā reģionāli visstraujāk un izdevīgāk būtu panākt pilnīgu atbrīvošanos no Krievijas dabasgāzes ietekmes.

Ministru prezidents pauda cerību, ka nākamajā nedēļā valdība varētu panākt konceptuālu vienošanos šajā jautājumā.

Premjers atzīmēja, ka Skultes termināļa gadījumā valsts nav gatava ar valsts līdzekļiem attīstīt šo projektu.

Tāpat viņš pauda, ka projekts līdz šim nav tapis Krievijas kompānijas "Gazprom" īstenotās politikas dēļ, kas apgrūtina arī Klaipēdas LNG termināļa darbību, proti, "Gazprom" līdz šim piedāvāja dabasgāzi par "pāris centiem" lētāk nekā LNG, tādējādi traucējot jebkāda veida investīcijas. "Tagad, kad ir skaidrs, ka mēs atteiksimies no Krievijas gāzes, investoru interese ir pavisam cita. (..) Jau redzu, ka ir interese un būs strauja attīstība," norādīja Kariņš.

Ministru prezidents arī minēja, ka rezultāts būtu krietni efektīvāks, ja arī citas valstis strādātu pie tā, lai atteiktos no Krievijas dabasgāzes. "Esmu par to, ka mēs [Eiropas Savienības (ES) līmenī] šajā pēcpusdienā pieņemam šādas sankcijas. Ka ne tikai Latvija, bet arī Somija, Igaunija, Vācija, Polija - visi - atsakās no Krievijas gāzes vienlaikus. Tas nozīmēs, ka mums visiem būs līdzīgi izaicinājumi. Tās būtu neērtības, bet tad tiešām apturētu lielo naudas plūsmu uz Krieviju," teica Kariņš.

Jau ziņots, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 6.aprīlī, atbalstīja priekšlikumu Enerģētikas likumā noteikt aizliegumu dabasgāzes piegādēm no Krievijas uz Latviju.