Pētījums: tikai 34% jauniešu uzskata, ka Latvijā ir iekļaujoša vai drīzāk iekļaujoša sabiedrība

Covid-19 izraisītais ilgais nošķirtības laiks, spraigās diskusijas par vakcināciju, karš Ukrainā ir izgaismojis vairākas ar iekļaušanu saistītas problēmas Latvijas sabiedrībā. Izmaiņas jauniešu uzvedībā un paradumos ir pamanījuši arī motivācijas programmas pusaudžiem MOT treneri skolās nodarbību laikā. Daļa jauniešu kļuvuši noslēgtāki, neinteresējas par klasesbiedriem un masku dēļ ir pieraduši nesveicināties.

Reizēm ir vajadzīga liela drosme, lai ieskatītos acīs un pasveicinātu kādu, kuru pazīstam, nemaz nerunājot par tiem, ko personīgi nepazīstam, bet laiku pa laikam ikdienā satiekam, – skolasbiedru, kaimiņu, pārdevēju vai sētnieku pagalmā. Saruna un viens pateikts vārds otram cilvēkam var būt dienas labākais notikums. Tieši ar sveicienu sākas sarunas, draudzība, mīlestība un beidzas vientulība, naids, bēdas.

Bērnu un pusaudžu psihiatre, Pusaudžu resursu centra vadītāja Anete Masaļska atzīmē: “Ja mēs kādam ieskatāmies acīs un pasveicinām, tas nozīmē, ka mēs arī redzam šo cilvēku. Būt pamanītam ir cilvēka pamatvajadzība. Diemžēl Latvijas sabiedrībā un jo īpaši jauniešu vidū mēs otrā ne tikai neieklausāmies, bet bieži pat neievērojam. Jaunieši saskata iekļaušanu kā aktuālu problēmu, jūt mentālās veselības izaicinājumus un arvien mazāku nozīmi piešķir sveicienam. Pētījumā redzams, ka biežāk pilnībā pieņemt citus spēj jaunieši ar ļoti labu mentālo veselību, tāpēc iekļaušanas procesā ļoti svarīga loma ir vecākiem, draugiem un vienaudžu videi. Vienaudžu videi it īpaši būtu nepieciešams pievērst papildu uzmanību, jo, kā atklāj pētījuma dati, tikai tur katrs ceturtais jaunietis jūtas pilnībā pieņemts.”

Lai apzinātu situāciju par jauniešu mentālās veselības stāvokli un jauniešu sajūtu par to, cik iekļaujoša sabiedrība ir Latvijā, MOT kopā ar pētījumu aģentūrām “Forta Research” un “Norstat” šī gada februārī un martā veica pētījumu. 35% jauniešu uzskata, ka Latvijā ir iekļaujoša vai drīzāk iekļaujoša sabiedrība. 74% jauniešu ir svarīgi, ka tiek pieņemts viņu viedoklis. Tomēr izteikti mazāka daļa (47%) aptaujāto jauniešu atzīst, ka paši spēj ļoti labi pieņemt to, ka citiem var būt atšķirīgs viedoklis vai uzskats. Otra lielākā daļa – 50% – tikai daļēji spēj pieņemt atšķirīgo. Ir tēmas, kur otra viedokli ir grūtāk pieņemt. Jaunieši izteikti brīvāk var izteikt savu viedokli draugu lokā un mājās (84% un 83%), savukārt vienaudžu vidū brīvi paust viedokli spēj 61%, skolā – 54% aptaujāto.

Katrs otrais aptaujātais jaunietis (56%) atzina, ka tikai dažreiz vai reti pasveicina cilvēkus, ko personīgi nepazīst, bet laiku pa laikam ikdienā satiek. Galvenokārt kā iemeslus, kāpēc nepasveicina biežāk, min to, ka kautrējas, nesaņem pretī sveicienu vai vienkārši nevēlas. 63% jauniešu atzina, ka viņiem gribas pasmaidīt, kad negaidīti kāds viņus pasveicinājis, un tas kopumā uzlabo garastāvokli un rada pozitīvas sajūtas.

Runājot par jauniešu mentālo veselību kopumā, salīdzinājumā ar 2021. gadu būtiski uzlabojumi nav novērojami. Nemainīgi divas trešdaļas (66%) jauniešu atzīst, ka pēdējās divās nedēļās saskārušies ar mentālās veselības problēmām. Turklāt visās vecuma grupās ir novērojams līdzvērtīgs rādītājs. Galvenās mentālās veselības problēmas, ar ko saskaras jaunieši ir nomāktība, depresija; grūtības mācīties vai darīt kādas lietas; uzmācīgas domas, kas nedod mieru; aizkaitināmība, viegla “uzsprāgšana”; vientulības vai pamestības sajūta. Salīdzinot ar gadu iepriekš, kā vienas no pandēmijas perioda sekām būtiski biežāk tiek minētas arī fiziskās veselības problēmas.

Kopumā rezultāti rāda, ka tikai ceturtā daļa (26%) aptaujāto jauniešu atzīst savu mentālo veselību par labu vai ļoti labu. Absolūtajam vairākumam tā ir ietekmēta negatīvi. Šie dati apliecina, ka darbs ar jauniešu mentālo veselību ir ļoti būtisks.

MOT programmas mērķis ir veidot atvērtu, drošu sabiedrību, kurā tiek iekļauti visi. MOT pamataktivitāšu vadītāja Ilze Paidere-Staķe stāsta: “MOT nodarbībās skolās iekļaušana ir viena no pamatprasmēm un tiek trenēta katrā nodarbībā. Jau telpas iekārtojums, kurā jaunieši nesēž solos, bet gan pusaplī, nodrošina to, ka visi viens otru labi redz un dzird, nav iespējams būt “priekšā” vai “aizmugurē”. Komandas darbs, uzdevumi pa pāriem, kas sadalīti nejauši, sacensības un lomu spēles bieži jauniešiem atver acis uz saviem klasesbiedriem, kurus ārpus MOT nodarbībām nav bijis ierasts ne sveicināt, ne iepazīt. MOT programmas absolventu atsauksmēs visbiežāk lasām, ka MOT ir saliedējis klasi, ļāvis labāk iepazīt vienam otru, atbalstīt un motivēt sasniegt vairāk, tiekties augstāk un pavilkt līdzi citus.”

Lai veicinātu sasveicināšanos un veidotu iekļaujošāku sabiedrību, tādējādi palīdzot jauniešiem, aprīlī notiks vairākas aktivitātes gan MOT Latvija sociālajos tīklos, gan medijos. 27. aprīlī tiks organizēta tiešsaistes diskusija pusaudžu vecākiem. “Drosme sasveicināties” mērķis ir vairot sabiedrības izpratni par sveiciena nozīmi.

* Pētījums veikts pēc “MOT Latvija” pasūtījuma sadarbībā ar pētījumu kompānijām “Forta Research” un “Norstat”, 2022. gada februārī un martā interneta vidē aptaujājot 770 jauniešu no visas Latvijas.