Zināms, kad tu nogaršo kaut ko skābu, visa tava seja saviebjas baisā grimasē. Lūk, iekodies citronā un paskaties pats. Kas pie tā vainīgs? Evolūcija.
Kāpēc mēs saviebjamies, kad pagaršojam kaut ko skābu?
Ne ar ko citu nesajaucamo skābo garšu rada ūdeņraža joni, kurus pēc saskaršanās ar siekalām izdala skābes. Kad tava mēle un mute sajūt šo skābju klātbūtni, tā liek par to manīt visai dramatiskā veidā. Garšas receptori iedarbina visus sejas muskuļus, liekot tai nekontrolējami saviebties. Tā ir tā saucamā atgrūšanas reakcija, vēstīts vietnē “Live Science”.
Mēles reakcija uz rūgtu vai pikantu garšu arī ir šī atgrūšanas reakcija. Daudzi dabā sastopamie augi, kuriem piemīt šīs garšas, ir indīgi. Mūsu organisma reakcija uz tām ir centieni mūs pasargāt. Daudzos gadījumos skāba garša ir bojātam ēdienam vai augļiem.
Ir grūti nesaviebties, ēdot kaut ko skābu. Lai arī saviebšanās neko daudz mums nepalīdz, jo mēs tomēr jau esam iekodušies attiecīgajā auglī vai produktā, tomēr mūsu sejas izteiksme var brīdināt apkārtējos, lai uzmanās. Kad mūsu senči vāca pārtiku, pēkšņas izmaiņas sejas grimasēs biedriem vēstīja, ka apēstais nav labs.
Lai arī atgrūšanas reakcija palīdzēja mūsu senčiem izdzīvot, mūsdienās mēs skābus ēdienus patērējam tā, ka šņakst vien. Saldumu nozarē skābā garša taču ir ļoti populāra. Kāpēc mēs ēdam lietas, kas liek mūsu sejai saviebties teju vai sāpju grimasē? Organisms taču mūs brīdina.
Atbilde ir “iemācītā garša”. Proti, bieži vien produkti ar skābu garšu ir uzturvielām bagāti. Tā vietā, lai šī garša mums patiktu jau no dzimšanas, mēs iemācāmies to mīlēt dzīves laikā. Līdz ar to mēs iemācāmies, kuri skābie produkti vai augļi ir veselīgi, bet kuri ne.