No jūnija bez jauniem "iPhone" jeb tehnoloģiju nozare Krievijā iedzīta strupceļā

Anastasijas Miroļubovas bizness plaukst un zeļ. Viņa ir līdzdibinātāja platformai “Immigram”, kas palīdz tehnoloģiju nozarē strādājošajiem emigrēt uz Lielbritāniju. Kopš Krievijas sāktā kara sākuma pieprasījums pēc platformas ir pieaudzis par 1000%. Šī gada pirmajā ceturksnī vien platformā reģistrējušies tikpat cilvēku, cik visā pagājušajā gadā kopā ņemot. Lielākā daļa jauno lietotāju ir IT speciālisti, kuri meklē iespējas pārcelties no Krievijas un Ukrainas.

“Bizness aug, taču tas ir slikti,” sacīja 28 gadus vecā krievu uzņēmēja.

Milzīgas bēgļu straumes pamet Ukrainu, taču – arī Krieviju pamet tūkstošiem cilvēku, it īpaši no tehnoloģiju nozares, kas Rietumvalstu sankciju dēļ ir kļuvusi apdraudēta. Aprēķināts, ka februārī un martā vien aptuveni 70 000 IT speciālisti ir pametuši Krieviju. Krievijas elektroniskās komunikācijas asociācija prognozē, ka aprīlī Krieviju pametīs vēl 100 000 IT speciālistu.

Sankcijas iedarbosies ilgtermiņā

Krievijai jau ir vēsture saistībā ar izglītotu cilvēku aizplūšanu no valsts, sākoties karam un konfliktiem. Piemēri ir dzejnieks Jozefs Brodskis un rakstnieks Vladimirs Nabokovs.

“Šodienas pasaulē dzejniekus un rakstniekus ir aizstājuši tehniskie darbinieki – IT speciālisti un inovāciju radītāji. Mēs redzam, ka gudrākās galvas Krievijā, kas varēja radīt jaunu ekonomiku, jaunu inovāciju klāsteri un daudz ko citu, bēg prom uz citām vietām,” saka Miroļubova.

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā sākuma tehnoloģiju nozarē strādājošie cilvēki un uzņēmumi visvairāk ir izjutuši sankciju sekas. Viens no sankciju mērķiem – ierobežot Krievijas pieeju vitāli svarīgām komponentēm kā pusvadītājiem, kas Krievijā netiek ražoti.

Nav tehnoloģiju – nav tanku

Pret tehnoloģiju nozari noteikto sankciju mērķis ir traucēt Krievijas militārajai attīstībai.

“Ja tu vēlies uzbūvēt jaunus tankus, tam ir vajadzīgi mikročipi, jo tankos ir iestrādāti datori, kas aprēķina dažādas lietas. Ja tu gribi uzbūvēt precīzas raķetes – atkal ir vajadzīgi čipi. Krievija čipus neražo. Ja tev nav pieejas starptautiskajai čipu piegādes ķēdei, tava dzīve kļūst daudz sarežģītāka,” saka domnīcas “Bruegel” tirdzniecības un digitālās ekonomikas eksperts Niklass Poitērs.

Ja neskaita valdību noteiktās sankcijas, arī lielās tehnoloģiju kompānijas kā “Google”, “Apple”, “Samsung”, “Meta” un SAP brīvprātīgi paziņojušas par biznesa apturēšanu Krievijā. “Apple”, piemēram, Krievijā bloķēja “Apple Pay” pakalpojumu, kā arī liedza pārdot jaunus produktus.

Vācijas Federālās izlūkošanas dienests norāda, ka Krievijā jaunu “Apple” un “Samsung” viedtālruņu krājumi ir pietiekami līdz jūnijam.

“Sagaidāms, ka būs nozīmīgs solis atpakaļ attiecībā uz ikdienas procesu digitalizāciju Krievijas sabiedrībā,” norāda Vācijas izlūkdienests.

Krievijā jūtams uztraukums

Pārmaiņas jutīs faktiski visi tehnoloģiju profesionāļi Krievijā, kuru darbu nopietni ietekmēs sankcijas. Pieprasījums pēc IT speciālistiem ir augsts teju visur, tāpēc lēmums doties prom no valsts daudziem ir ļoti viegls lēmums.

“Krievu programmatūras inženieris var rēķināties, ka viņam būs plašas iespējas atrast darbu jebkur, kur darba valoda ir angļu,” sacīja cits “Bruegel” eksperts Skots Markuss.

Krievijas režīma līderis Vladimirs Putins, reaģējot uz Krievijas iedzīvotāju aizplūšanu no valsts, paziņojis, ka “tā ir sabiedrības pašattīrīšanās, kas Krievijas sabiedrību padarīs tikai stiprāku”.

Tomēr Maskavas rīcība stāsta pilnīgi citu stāstu. Martā Putins ļāva IT uzņēmumiem maksāt mazākus nodokļus, kā arī jaunajiem IT speciālistiem ir ļauts izvairīties no militārā dienesta. Tāpat ir arī ziņas, ka IT speciālisti tiek aizturēti uz robežas, kad viņi mēģina pamest valsti.

“Tehnoloģiskais spēks ir liels. Krievijas ekonomika ir bijusi pārlieku atkarīga no ārvalstu tehnoloģijām. Ja tu gribi būt superlielvara, ar tankiem un kuģiem nav pietiekami.

Superlielvarai ir svarīgi, lai arī ekonomika ir liela, kas ļauj ražot jaunas tehnoloģijas un tādā veidā gūt ietekmi,” sacīja Poitērs.

Turpmākās kiberspējas apšaubāmas

Kiberuzbrukumu un kiberkara draudi no Krievijas ir bijis viens no šīs valsts instrumentiem pēdējo gadu laikā. Jauno speciālistu aizplūšana kiberdraudus noteikti nemazinās, taču pastāv aizdomas, ka arī kiberuzbrukumu jomā Krievijas hakeri kādā brīdī var izrādīties “papīra tīģeris” – ar mazākām iespējām nekā iepriekš domāts.

“Ņemot vērā, ka viņiem būs jākārpās pa pašu apakšu, lai glābtu tradicionālo kara aprīkojumu, neticu, ka viņi labprātīgi atteiksies no uzbrukumiem kibertelpā. Taču pieļauju, ka arī viņu iespējas šajā nozarē, iespējams, nav tik spēcīgas, kā daudzi domājuši līdz šim,” sacīja Markuss.