Augulis skaidro ostu referenduma neveiksmi

Visdrīzāk, nav izdevies savākt nepieciešamos parakstus par grozījumu Likumā par ostām nodošanu referendumam, jo līdz 5.aprīlim par grozījumu atcelšanu bija parakstījušies 4903 vēlētāji, kas ir 3,17% no tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamā vēlētāju skaita. Parakstu vākšanas termiņš noslēdzas šodien.

Vaicāts, vai, ņemot vērā rezultātu, bija jēga rosināt parakstu vākšanu un par iemesliem šādam rezultātam, Augulis norādīja, ka, acīmredzot, iedzīvotājiem bija par maz informācijas par pieņemtajām izmaiņām. Informācijas trūkuma pamatā esot tas, ka valdība neesot sniegusi izvērtējumu, kā ostu pārvaldības maiņa ietekmēs ostu izaugsmi, sacīja politiķis.

ZZS frakcijas vadītājs pauda, ka līdzšinējais pārvaldības modelis, ko kopīgi veic valsts un pašvaldība, strādāja ļoti labi, un neatkarīgi vērtētāji to neesot novērtējuši negatīvi.

Augulis arī norādīja, ka nepieciešamā parakstu skaita savākšanu kavēja tas, ka nebija iespēja parakstīties internetā, kā arī lielais parakstu skaita slieksnis, kādu šajā lietā bija jāiegūst.

Politiķis uzskata, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) sadarbībā ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju būtu jānodrošina iespēj parakstus vākt arī internetā.

Tāpat konkrēti uz šādiem saimnieciskiem ekonomikas jautājumiem būtu jāsamazina nepieciešamais parakstu skaits referenduma ierosināšanai, pauda opozīcijas politiķis. Augulis arī atzīmēja, ka parakstīšanās pret grozījumiem vairs nebija tik aktuāls jautājums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

ZZS frakcijas vadītāja ieskatā Valsts prezidentam Egilam Levitam vēl esot tiesības atdot grozījumus likumā otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, un Augulis cer, ka Valsts prezidents tā arī darīs.

Kā ziņots, lai būtu jārīko tautas nobalsošana, parakstu vākšanā bija jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanu balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 868 vēlētājiem.

Parakstu vākšanu referenduma rīkošanai pēc ZZS Saeimas deputātu iniciatīvas pieprasīja 36 deputāti no vairākām opozīcijas partijām.

Jau vēstīts, ka pēc ilgām un plašām debatēm Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Likumā par ostām, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu. Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiktu pārveidotas par kapitālsabiedrībām.