Odesā pierod pie visa. Pilsētā, kura līdz šim Krievijas uzsāktajā karā Ukrainā palikusi salīdzinoši neskarta, gaisa trauksmes sirēnas ātri kļūst gandrīz par fona troksni. Pilsētā izvietoti plakāti, kas aicina Krievijas karavīrus padoties – ja nu gadījumā krievu desantam šeit izdosies izsēsties. Taču dzīve turpinās, veikali un restorāni darbojas, odesieši turpina jokot.

Autobusā no Kišiņevas uz Odesu esam vienīgie, kuri nav Ukrainas pilsoņi. Ja Ļvivā un citviet tuvāk Polijas robežām latvieši sastopami bieži, tad šeit, Odesā, esam retums. Autobuss ir pārpildīts. Mums par lielu izbrīnu, pasažieres lielākoties ir sievietes ar bērniem, kuras bija devušās bēgļu gaitās, bet nu vismaz uz neilgu laiku atgriežas mājās, vai arī cilvēki, kuri bijuši iepirkties Moldovā – vietējos Odesas veikalos dažas preces nav atrodams un plaukti ir patukši.

Pārejošas neērtības

Odesā komandantstunda ilgst no deviņiem vakarā līdz sešiem rītā, bet var tikt pagarināta. Piemēram, 10.aprīlis ir Odesas atbrīvošanas diena un iespējamu militāro draudu dēļ komandantstunda ilgs visu šo dienu, sākot jau no iepriekšējās dienas vakara un beidzoties nākamās dienas rītā.

“Krievu karavīr, tava lieliskā iespēja nopelnīt amnestiju un 5 000 000 rubļu ir klāt! Nepalaid to garām, padodies jau šodien!” vēsta viens no Odesā izliktajiem plakātiem.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X