Būvniecības nozarē jau ilgstoši vērojams būvniecības izmaksu kāpums, ko galvenokārt sekmēja pandēmijas radītās piegāžu ķēžu problēmas un būtisks energoresursu cenu pieaugums. Savukārt Krievijas iebrukums Ukrainā ar tam sekojošajām sankcijām gan pret Krieviju, gan Baltkrieviju, tirgū ir radījis jaunus satricinājumus.
Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par situāciju būvniecībā norādīts, ka vislielākās problēmas šobrīd ir novērotas attiecībā uz tērauda, koka un betona pieejamību, kas vēsturiski lielos apjomos tika importēti no kara skartajām valstīm. Tiek prognozēts, ka līdz jaunu piegāžu organizēšanai Latvijas būvniecības nozarē turpināsies gan būvizstrādājumu cenu pieaugums, gan tērauda, koka un citu būvizstrādājumu būtisks deficīts. Informatīvajā ziņojumā arī teikts, ka būvuzņēmumi saskaras ar objektīvām problēmām izpildīt iepriekš uzņemtās līgumsaistības un nodrošināt publisko būvdarbu līgumu izpildi. Turklāt, pieaugot izmaksu kāpuma radītajam būvkomersantu zaudējumu apmēram, pieaug risks, ka būvkomersanti vienpusēji atkāpsies no publiskajiem būvdarbu līgumiem, atstājot nepabeigtus būvobjektus. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons intervijā portālam TVNET uzsver, ka nepieciešama ātra un elastīga valsts pārvaldes pieeja risinājumu meklēšanā, pretējā gadījumā iepriekšējos gados jau tā novājinātajā nozare varētu piedzīvot uzņēmumu maksātnespēju vilni.
:format(webp)/nginx/o/2022/02/15/14367504t1h3df3.jpg)