Aktuālais frontē ⟩ Okupanti Harkivā sapostījuši 1617 daudzstāvu namus

"Agresors turpina bombardēt Harkivas dzīvojamos rajonus. Kopš kara sākuma sapostīti 1617 daudzstāvu dzīvojamie nami, "sacīja mērs.

Apšaudes turpinājās arī šajā nedēļas nogalē. Svētdienas vakarā agresors licis lietā spārnotās raķetes.

Cieš cilvēki - ir bojāgājušie, ievainotie, tiek izpostīta infrastruktūra.

Ukrainas karavīri spēj noturēt pilsētas aizsardzību, pateicoties viņu varonīgajiem pūliņiem un Rietumu partneru, arī Lielbritānijas, kas piegādā ieročus, palīdzībai, Ukrainas Bruņotajiem spēkiem ir iespējas efektīvi cīnīties, sacīja mērs.

Karam par spīti, daudzi cilvēki negrib pamest dzimto pilsētu, kaut arī viņiem ir iespējas evakuēties, viņš piebilda.

Vācijas koncerns "Rheinmetall" gatavs piegādāt Ukrainai tankus

Vācijas bruņojuma ražošanas koncerns "Rheinmetall" gatavs Ukrainai piegādāt lietošanā jau bijušu tanku "Leopard 1" partiju, pavēstīja koncerna pārvaldes priekšsēdētājs Armīns Paperēgers, norādot, ka pirmais tanks var tikt nogādāts Ukrainā pēc sešām nedēļām.

Lai piegādes varētu īstenot, vajadzīga Vācijas valdības atļauja.

"Rheinmetall" var piegādāt Ukrainai līdz 50 tankiem "Leopard 1" no citu valstu bruņoto spēku vecajām rezervēm, laikrakstam "Handelsblatt" skaidroja uzņēmējs.

Tanku piegāde Ukrainai var notikt pa koncerna Itālijas meitas uzņēmuma "Rheinmetall Italia" kanāliem trīs mēnešu laikā.

Ukrainas karavīriem vajadzēs vien dažas dienas, lai iemācītos darboties ar "Leopard 1", viņš piebilda.

Ukrainas vadība pēdējā laikā izteikusi neapmierinātību ar to, ka Vācija Kijivai piegādā maz bruņojuma.

Aicinājumi aktivizēt piegādes izskan arī Vācijas valdībā.

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka vēl pirmdienas rītā uzsvēra, ka Ukrainai, pirmkārt, vajadzīgs smagais bruņojums.

"Beidziet maksāt par Krievijas gāzi ar ukraiņu asinīm!" Viļņā simtiem protestētāju aicina Vāciju atmosties un aktīvāk atbalstīt Ukrainu

Viļņā pirmdienas vakarā vairāki simti protestētāju pulcējās pie Vācijas vēstniecības, ar savu mobilo tālruņu modinātāja signāliem aicinot Berlīni "atmosties", atteikties no Krievijas energoresursiem un piegādāt Ukrainai vairāk ieroču, lai tā varētu aizstāvēties pret Krievijas agresiju.

"Beidziet maksāt par Krievijas gāzi ar ukraiņu asinīm!", "Ukrainā notiek genocīds, un jūsu nauda padara to iespējamu" - vēstīja protestētāju plakāti.

Akcijā piedalījās arī pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis.

Kā žurnālistiem sacījusi akcijas rīkotāja Agne Zalanskaite, protestētāji grib atgādināt Vācijai, ka tā spēj darīt vairāk visa reģiona drošības un kara plosītās Ukrainas labā.

"Redzam, ka jautājums par embargo un bruņojuma piegādi šobrīd krietni piebremzējies. Esam ļoti pateicīgi Vācijai par to, ko tā dara gan mūsu, gan visa reģiona drošības labā, bet gribam lūgt un atgādināt - viņu spēkos noteikti ir darīt vairāk," viņa uzsvērusi.

"Mums jārunā par to katru dienu - kamēr Ukraina uzvarēs. (..) Mēs zinām, ka vācieši mūs dzird un ka viņiem partneru, sabiedroto domas ir svarīgas,“ norādījusi Zalanskaite.

Vācija Lietuvā vada NATO starptautisko paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu, pārstāvēta tajā ar lielāko karavīru kontingentu un šopavasar papildus nosūtījusi uz Lietuvu karavīrus un militāro tehniku.

Atgādinot par Bučas traģēdiju, pie Vācijas vēstniecības Tallinā saguļas aktīvisti ar sasietām rokām

Pie Vācijas vēstniecības Tallinā pirmdien sarīkota protesta akcija, kuras dalībnieki sagūluši zemē ar galvā uzmauktiem melniem plastmasas maisiem, uz muguras sasietām rokām, lai atgādinātu par Krievijas karavīru zvērībām pret civiliedzīvotājiem Kijivas piepilsētā Bučā un aicinātu Berlīni izlēmīgāk atbalstīt Ukrainu.

Viena no akcijas rīkotājām - Līsa Lindmā - aicinājusi Vāciju "spert drosmīgākus soļus, noteikt ierobežojumus Krievijas gāzei un naftai un maksimāli atbalstīt ukraiņus ar ieročiem". Viņa norādījusi, ka šādas akcijas turpināsies un nākamā paredzēta jau otrdien.

Kopš atklājušies Krievijas spēku pastrādātie noziegumi Kijivas apkaimes pilsētās, līdzīgas akcijas notikušas daudzās Eiropas pilsētās. Pagājušajā nedēļā zālienā pie Reihstāga ēkas Berlīnē sagūla tūkstošiem cilvēku, kas arī pieprasīja, lai Vācija atsakās no Krievijas gāzes.

Vairāki desmiti protestētāju pirms dažām dienām piedalījās šādā akcijā pie Vācijas vēstniecības Viļņā, atgādinot, ka kopš 2014.gada, kad Krievija okupēja Krimu, Krievijas gāzes īpatsvars Vācijas importa apjomā pieaudzis no 36% līdz 55%. Kā uzsvēra akcijas dalībnieki, Vācija "lētākas apkures dēļ jau astoņus gadus finansē Krievijas darbības un genocīdu Ukrainā".

Vācijas finanšu ministrs Kristiāns Lindners gan atzinis, ka ir jāsarauj visas ekonomiskās attiecības ar Krieviju, tomēr norādījis, ka pašlaik atteikties no Krievijas gāzes vēl nav iespējams un tam būs vajadzīgi "vismaz daži gadi", citādi cietēja būšot "ne tikai Krievija".

Protestētāji Viļņā norādīja, ka pirmajās kara dienās Vācijas un citu rietumvalstu pasivitāti vēl varēja izskaidrot ar birokrātiju un juridiskām procedūrām, bet, viņuprāt, tagad kļuvis skaidrs, ka rietumnieki vienkārši nevēlas atteikties no tirdzniecības ar Krieviju un tādējādi arī no sava komforta.

Ukraina prognozē drīzu Krievijas ofensīvu valsts austrumos

Ukraina prognozē, ka Krievija drīzumā sāks plašu uzbrukumu valsts austrumos, pirmdien brīfingā paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis Oleksandrs Motuzjaniks.

"Ienaidnieks gandrīz ir pabeidzis sagatavošanos uzbrukumam austrumos, uzbrukums sāksies drīz," viņš sacīja, piebilstot, ka precīzs ofensīvas sākums gan nav zināms.

Pēc Krievijas spēku atvairīšanas galvaspilsētas Kijivas apkaimē Ukraina dienām ilgi ir brīdinājusi, ka drīzumā gaidāms jauns Krievijas uzbrukums valsts austrumos un dienvidos.

"Mēs prognozējam, ka šajās teritorijās drīzumā būs intensīvas kaujas," brīdināja Ukrainas Aizsardzības ministrijas pārstāvis.

"Ukrainas armija ir gatava," viņš uzsvēra, piebilstot, ka precīzu datu par iespējamo ofensīvas sākumu nav, bet saņemta Rietumvalstu izlūkošanas informācija par tās tuvošanos.

Motuzjaniks pauda pārliecību, ka Maskavas mērķis ir izveidot sauszemes koridoru uz Hersonas apgabalu.

Viņš pieļāva, ka atkārtots Krievijas uzbrukums Kijivai būs atkarīgs no kaujām austrumos.

Daži analītiķi lēš, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas gūt uzvaru pirms 9.maija, kad Krievija atzīmē Uzvaras dienu un tradicionāli rīko militāro parādi Maskavā.

Pēdējās nedēļas laikā Ukrainas amatpersonas aicinājušas valsts austrumu reģionos dzīvojošos meklēt patvērumu drošākā vietā, jo gaidāms spēcīgs uzbrukums.

Mariupoles aizstāvji gatavojas "pēdējai kaujai" par pilsētu

Ukrainas spēki munīcijas trūkuma dēļ gatavojas "pēdējai kaujai" par valsts dienvidu ostas pilsētu Mariupoli, kura jau gandrīz pusotru mēnesi atrodas Krievijas spēku aplenkumā, pirmdien paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku 36. jūras kājnieku brigāde, kas dislocēta pilsētā.

"Šodien, visticamāk, būs pēdējā kauja, jo beidzas munīcija," lasāms brigādes lapā vietnē "Facebook".

"Dažiem no mums tas nozīmē nāvi un citiem - nonākšanu gūstā," piebilsts paziņojumā, norādot, ka Krievijas armija ukraiņu spēkus ir "atspiedusi" un "ielenkusi".

Brigāde norādīja, ka Mariupoles ostu ir aizstāvējusi 47 dienas un "darījusi visu iespējamo un neiespējamo", lai atgūtu kontroli pār pilsētu.

Krievijas puse ir ziņojusi, ka kaujas pēdējā laikā norisinās ap metalurģijas uzņēmumu "Azovstal" un ostā.

Ukraiņu jūras kājnieki informēja, ka šajās vietās "ienaidnieks mūs pakāpeniski atspieda" un "ielenca mūs ar uguni, un tagad mēģina mūs iznīcināt".

"Gandrīz puse no brigādes" karavīriem esot ievainoti. "Tie, kuru ekstremitātes nav norautas, atgriežas kaujā," piebilsts paziņojumā.

"Visi kājnieki tika nogalināti, un šaušanas kaujās tagad piedalās artilēristi, zenītartilēristi, radiosakaru operatori, šoferi un pavāri. Pat orķestranti," uzskaitīts ierakstā "Facebook".

Jūras kājnieki sūdzējās par Ukrainas militārās vadības atbalsta trūkumu. "Neviens vairs nevēlas ar mums sazināties, jo esam norakstīti," viņi atzina.

Mariupolē ir notikušas intensīvākās kaujas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas sākās 24.februārī. Pilsēta jau ir gandrīz pilnībā iznīcināta.

Tiek uzskatīts, ka pilsētā ir tūkstošiem mirušu civiliedzīvotāju, jo tās blokāde turpinājusies nedēļām ilgi un evakuēties izdevies tikai daļai.

Evakuētie cilvēki stāsta par bada un aukstuma radītajām šausmām, civiliedzīvotājiem slēpojoties pagrabos pilsētā, kur jau vairāk nekā mēnesi nav ūdens, gāzes un siltumapgādes.

Zelenskis: Par uzvaru kaujā par Kijivu varēs runāt pēc uzvaras karā

Par uzvaru kaujā par Kijivu varēs runāt tad, kad būs gūta uzvara karā, intervijā ASV telekanālam CBS sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

CBS žurnālists Skots Pelijs Zelenskim vaicāja: "Vai jūs uzvarējāt kaujā par Kijivu?"

"Kijiva. Es uzskatu, ka jā, bet tā nav galīgā uzvara. Es varēšu atbildēt tikai pēc tam, kad mēs uzvarēsim šajā karā. Kad mēs atbrīvosim valsti, tad es varēšu pateikt," sacīja Zelenskis.

"Jo Buča ir lielās Kijivas daļa. Buča, Irpiņa, Hostomeļa - ja tur ir pilnībā iznīcināti cilvēki, vai mēs šajā kaujā esam uzvarējuši? Es neesmu pārliecināts. Mēs noturējām un neatdevām to, kas ir mūsu. Bet vai mēs uzvarējām? Es nevaru pateikt," sacīja prezidents.

Kijivas mērs Vitālijs Kļičko iepriekš sacīja, ka Krievijas karaspēka atkāpšanās no Kijivas nenozīmē, ka agresors atteicies no nodoma sagrābt galvaspilsētu.

Krievijas apšaudes Harkivas apgabalā

Krievijas apšaudēs Harkivas apgabalā nogalināti 11 cilvēki un 14 ievainoti.

Krievijas karaspēks aizvadītajā diennaktī aptuveni 66 reizes apšaudījis Harkivu un citas apgabala apdzīvotās vietas, nogalinot 11 cilvēkus un 14 ievainojot, pirmdien paziņojusi apgabala amatpersona Olehs Sinegubovs.

"Diennakts laikā Krievijas karaspēks deva aptuveni 66 triecienus ar artilēriju, mīnmetējiem, raķešu palaidējiem. Cietušas Staltivka, Pjatihatki, Holodna Gora, Pisočina, Zoločiva, Balakļija, Derhači. Glābēji dzēsa ugunsgrēkus mājās, noliktavās un citos civilās infrastruktūras objektos," paziņoja Sinegubovs.

Apšaudes rezultātā dzīvību zaudējuši 11 cilvēki, arī septiņus gadus vecs bērns, un 14 cilvēki ir ievainoti.

Sinegubovs norādīja, ka Krievija veic izlūkošanas lidojumus virs Harkivas apgabala, un Ukrainas armijai izdevies notriekt vienu Krievijas armijas bezpilota lidaparātu.

Krievijas karaspēks arī izvieto mīnas, kas neeksplodē uzreiz, bet brīdī, kad tām uzkāpj cilvēks vai kāds cits kustīgs objekts, paziņoja Sinegubovs, aicinot cilvēkus būt ļoti piesardzīgiem un netuvoties aizdomīgiem objektiem.

Zelenskis: Krievija pastiprinās uzbrukumu Ukrainas austrumos

Krievijas karaspēks pastiprinās uzbrukumu Ukrainas austrumos, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Nākamā nedēļa būs ne mazāk svarīga. (..) Krievija vēl vairāk baidīsies. Baidīsies zaudēt. Baidīsies, ka būs jāatzīst patiesība. Krievijas karaspēks pāries pie vēl plašākām darbībām mūsu valsts austrumos. Var izmantot pret mums vēl vairāk raķešu, vēl vairāk aviobumbu," sacīja Zelenskis svētdienas vakarā ierakstītajā videouzrunā.

Viņš arī teica, ka Krievija baidās atzīt, ka pēdējās desmitgadēs tās politika attiecībā pret Ukrainu bijusi kļūdaina.

"Viņi baidās atzīt, ka visa Krievijas politika attiecībā pret Ukrainu desmitgadēm bija kļūdaina un tikai sagrāva visu, kas Krievijai bija attiecībās ar Ukrainu no iepriekšējiem laikiem," uzsvēra Zelenskis.

Lai arī Ukrainas amatpersonas un kara analītiķi pēc Krievijas spēku aiziešanas no valsts ziemeļiem ir pievērsušies gaidāmajai ofensīvai valsts austrumos, Čečenijas vadonis Ramzans Kadirovs ziņu apmaiņas vietnē "Telegram" paziņojis, ka uzbrukums tikšot vērsts ne vien pret Mariupoli - ostas pilsētu Ukrainas dienvidaustrumos -, bet arī pret galvaspilsētu Kijivu un citām Ukrainas pilsētām.

Kadirovs pirmdienas rītā publicētā video sacīja, ka "pilnībā atbrīvos [Luhanskas un Doneckas apgabalus] un pēc tam ieņems Kijivu un citas pilsētas".

"Netiks sperts neviens solis atpakaļ," teica Kadirovs, lai gan Krievijas karaspēks jau iepriekš ir atkāpies no Kijivas apkaimes un vairākām citām pilsētām.

Kopumā Krievijas amatpersonas ir paziņojušas, ka Krievijas spēki turpmāk tiks koncentrēti Donbasa "pilnīgai atbrīvošanai", ar to visdrīzāk domājot kopš 2014.gada Krievijas de facto okupēto Doneckas un Luhanskas pašpasludināto "republiku" vardarbīgu paplašināšanu līdz Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvajām robežām.

Zelenskis norādīja, ka viņam bijusi telefonsaruna ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, kā arī norādīja, ka "pēdējā laikā Vācijas nostāja mainās par labu Ukrainai".

Doneckas apgabalā iznīcināta čečenu kaujinieku vienība

Doneckas apgabalā likvidēta Krievijas pusē karojošu čečenu apakšvienība, kurā bijuši daudzi, kas iesaistīti Sīrijas civiliedzīvotāju slepkavošanā, ziņo Ukrainas Bruņoto spēku Īpašo operāciju spēku pavēlniecība.

Iznīcināti Krievijas Dienvidu militārā apgabala 58. armijas 42. motorizētās kājnieku divīzijas 70.motorizēto kājnieku pulka 1.bataljona taktiskās grupas karavīri, kuru pastāvīgās dislokācijas vieta atrodas Šali pilsētā Čečenijā, teikts paziņojumā, kuram pievienotas fotogrāfijas no kaujas vietas.

Ukrainas puse informējusi, ka tās spēki uzbrukuši čečenu kaujiniekiem vairākās apdzīvotās vietās Doneckas apgabalā, likvidējot arī bataljona taktiskās grupas komandieri un štāba priekšnieku, kas atradušies vienā no sašautajiem bruņutransportieriem.

Pavēlniecības paziņojumā norādīts, ka likvidētās vienības sastāvā bijuši kaujinieki, kuri piedalījušies civiliedzīvotāju slepkavošanā Sīrijā.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 19 300

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši aptuveni 19 500 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 725 tankus, 1921 bruņutransportierus, 347 lielgabalus, 111 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 55 zenītartilērijas iekārtas, 1387 automobiļus, 154 lidmašīnas, 137 helikopterus, divus kuģus un piecas ātrlaivas, 76 autocisternas, 119 bezpilota lidaparātus, 25 specializētās tehnikas vienības un četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas.

Ukraina notriekusi Krievijas lidmašīnu

Ukrainas pretgaisa aizsardzība aizvadītajā diennaktī notriekusi vienu Krievijas militāro lidmašīnu, pirmdien pavēstīja Ukrainas gaisa spēki.

Notriekti arī četri helikopteri, trīs bezpilota lidaparāti un trīs spārnotās raķetes, piebilsts paziņojumā.

Jaunākie dati: Krievijas uzbrukumā Kramatorskas dzelzceļa stacijai nogalināti 57 cilvēki

Piektdien notikušajā Krievijas raķešu triecienā Ukrainas Doneckas apgabala Kramatorskas dzelzceļa stacijai nogalināto skaits pieaudzis līdz 57, svētdien pavēstīja Doneckas apgabala administrācijas vadītājs Pavlo Kirilenko.

Savukārt apzināto ievainoto skaits ir 109, televīzijā sacīja Kirilenko.

Iepriekš tika ziņots par 52 nogalinātajiem.

Jau vēstīts, ka piektdien Krievijas karaspēka raidītās raķetes trāpīja Kramatorskas dzelzceļa stacijai, kur atradās apmēram 4000 civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošākiem Ukrainas apgabaliem.

Ukrainas armijas ģenerālštāba paziņojums par stāvokli frontē

Krievijas karaspēks turpina pārgrupēšanos un tuvāko dienu laikā, domājams, mēģinās atsākt uzbrukumu Slobožanskes virzienā, pirmdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Pretinieks turpina gatavot dzīvā spēka, bruņojuma un kara tehnikas sagatavošanu nosūtīšanai uz Ukrainu.

Lai traucētu ukraiņiem kravu piegādi kaujasdarbības rajoniem, krievi turpina bombardēt transporta infrastruktūras objektus.

Iebrucēji turpina daļējo Harkivas blokādi un ar artilēriju apšauda atsevišķus pilsētas rajonus.

Izjumas virzienā pretinieks veic gaisa izlūkošanu ar bezpilota lidaparātiem. Ar divu bataljonu taktisko grupu spēkiem krievi mēģināja veikt uzbrukumu Dovgeņkes un Dmitrivkas virzienā, taču panākumus neguva un atgāja iepriekš ieņemtajās pozīcijās.

Doneckas virzienā iebrucēji galvenos pūliņus velta Rubižnes, Nižņes, Popasna un Novobahmutivkas ieņemšanai, kā arī pilnīgas kontroles iegūšanai pār ielenkto Mariupoli.

Ienaidnieks mēģināja uzsākt uzbrukumu Zolotes virzienā, taču panākumus neguva.

Kopumā Doneckas un Luhanskas apgabalos Ukrainas armija diennakts laikā atvairījusi četrus pretinieka uzbrukumus, iznīcinot piecus krievu tankus, astoņas cita veida bruņutehnikas vienības, sešus automobiļus un astoņus lielgabalus.

Savukārt Ukrainas gaisa spēki un zenītartilēristi diennakts laikā notriekuši vienu lidmašīnu (bumbvedēju-iznīcinātāju SU-34) četrus helikopterus (MI-24 un KA-52), trīs bezpilota lidaparātus un trīs spārnotās raķetes.

Ukrainā ieradušies Francijas žandarmi kara noziegumu izmeklēšanai

Ukrainā ieradušies Francijas žandarmi, kuri palīdzēs Ukrainai izmeklēt Krievijas pastrādātos kara noziegumus Kijivas apgabalā, pirmdien paziņojis Francijas vēstnieks Ukrainā Etjēns de Ponsēns.

"Mēs esam lepni sveikt Ļvivā tehnisko un zinātnisko žandarmu grupu, kas ieradās, lai palīdzētu saviem Ukrainas kolēģiem izmeklēt kara noziegumus, kas pastrādāti Kijivas apkārtnē. Francija ir pirmā, kas sniedz šādu palīdzību," paziņoja vēstnieks.

Plānots, ka žandarmi jau rīt sāks darbu Kijivas apgabalā.

Krievijas karaspēks izpostījis jau 166 kultūras pieminekļus

Krievijas karaspēks iznīcinājis vai sabojājis jau 166 kultūras pieminekļus, paziņojis Ukrainas kultūras un informācijas politikas ministrs Oleksandrs Tkačenko.

Ministrs norādīja, ka par vairākiem objektiem informācija vēl nav iegūta, jo tie atrodas Krievijas karaspēka okupētajās teritorijās.

Tkačenko uzsvēra, ka būtu jārunā par reparācijām un atjaunošanu no agresorvalsts puses.

Vienlaikus viņš paziņoja, ka ministrija šobrīd risina sarunas ar Rietumu partneriem, lai izveidotu kopīgu fondu Ukrainas kultūras mantojuma atjaunošanai.

Tkačenko uzsvēra, ka tas ir svarīgs jautājums, jo pirmais, pret ko cīnās Krievijas prezidents Vladimirs Putins, ja nerunā par cilvēkiem, ir Ukrainas kultūra un vēsture.

Viņš skaidroja, ka tādēļ ir būtiski stiprināt savu izpratni par to, ko Ukrainai un ukraiņiem nozīmē kultūra un kultūras mantojums, un popularizēt šo izpratni pasaulē paralēli sankciju piemērošanai Krievijai un sakaru pārtraukšanai ar krievu kultūras sektoru, ko atbalsta Maskava.

"Līdz šim vairāk nekā 100 institūcijas pasaulē ir atteikušās no šādas sadarbības. Tajā pašā laikā mums ir svarīgi popularizēt savējo. Tāpēc mēs ļoti aktīvi atbalstām visas privātās iniciatīvas," paziņoja ministrs.

Tkačenko uzsvēra, ka Ukraina nedzīvo tikai no sankcijām, bet būtiski ir arī izmantot iespēju un runāt un popularizēt savu mantojumu, komponistus, māksliniekus un visu, kas saistīts ar Ukrainas kultūru.

Lietuva plāno organizēt mācības Ukrainas karavīriem

Lietuvā drīzumā tiks sāktas Ukrainas karavīru apmācības, paziņojis Lietuvas Bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Valdemārs Rupšis.

"Lai panāktu maksimālu efektu, mēs drīzumā šeit, Lietuvā, organizēsim militāras apmācības Ukrainas karavīriem," Rupšis pavēstīja svētdien pēc tikšanās Viļņā ar ASV armijas Ģenerālštāba priekšnieku ģenerāli Džeimsu Makkonvilu.

"Mēs esam gatavi apmācīt viņu instruktorus, lai sagatavotu darbam ar tehniku, kādu izmantojam paši, ar militāro tehniku, mašīnām vai ieročiem, kādus izmantojam, un [nodot] zināšanas, pieredzi, kas viņiem nepieciešama operāciju veikšanai Ukrainā," paskaidroja Lietuvas armijas komandieris.

Rupšis un Makkonvils runāja par reģionālajiem draudiem, atturēšanas un aizsardzības jautājumiem, kā arī reģionāliem plāniem un abu valstu militāro sadarbību.

Foto: Borodjanka

Foto: Mariupole