Krievijas karš Ukrainā ietekmē visas dzīves sfēras - līdzīgi arī visās dzīves sfērās iespējams rast un sniegt palīdzību. Ja nav iespējams ziedot nepieciešamās lietas, var veltīt savu laiku un iesaisti tepat Latvijā. Ko praktiski nozīmē brīvprātīgais darbs un pilsoniskā līdzdalība Ukrainā notiekošā kara kontekstā? Kādi papildspēki nepieciešami visvairāk? Kādas ir lielākās kara bēgļu vajadzības šeit Latvijā? Un kā, gribot palīdzēt, neiekrist krāpnieku nagos?

Salīdzinot trīs lielās krīzes - palīdzību Baltkrievijas sabiedrībai, Covid-19 pandēmiju un karu Ukrainā ar visām no tā izrietošajām sekām - LAPAS direktore norāda, ka koronavīrusa izraisītā pandēmija bija atšķirīga ar to, ka tā skāra šaurākas sabiedrības grupas. "Protams, ka uz reaģējām mēs visi, bet skaršanas smagums atsevišķām sociālajām grupām, piemēram, seniori, jaunieši, ģimenes ar bērniem, bija atšķirīgs. Covid-19 pandēmijas laikā palīdzētāja profils bija jauna sieviete ap 30 gadiem, savukārt Ukrainas gadījumā palīdzība tiek sniegta daudz plašāk un tādu atsevišķu profilu izšķirt nemaz nevar. Savukārt Baltkrievija bija specifiska ar to, ka "bija zināmas bailes no politikas". Kad sākās karš Ukrainā, man likās, vai tik sabiedrībā nebūs līdzīgas bailes, bet tā nebija - palīdzības vilnis bija patiešām milzīgs. Varbūt tāpēc, ka mēs paši jutāmies apdraudētāki, nekā tas bija Baltkrievijas gadījumā," skaidro Vaivare, piebilstot, ka daudziem cilvēkiem šīs minētās krīzes bija pirmā pieredze palīdzēšanā.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X