Auto kamera – maza ierīce, kas paver lielas iespējas

Videokameras ir vairumā datoru, namruņu un visās modernajās viedierīcēs. Mēs kameras izmantojam attālinātai sava īpašuma novērošanai, ar to palīdzību pieskatām bērnus un sekojam norisēm dabā. Pirms desmit gadiem, gatavojoties ceļojumam, bagāžā bija jāatstāj vieta foto vai video aparātam, bet tagad to funkcijas pilda tālrunis, ko var viegli ieslīdināt kabatā.

Modernās kameras, neskatoties uz nelielo svaru, spēj uzņemt pārsteidzoši kvalitatīvus attēlus – no efektīga panorāmas foto līdz bildei ar desmitkārtīgu tālummaiņu un no palēnināta video līdz rullītim, kas saulrietu parāda dažās sekundēs.

Kamerām ir sava loma arī tajā, cik ērti un droši mēs pārvietojamies ar auto. Nu jau pilnīgi visām jaunajām mašīnām ir integrētas digitālās acis. Šīs tehnoloģijas ir demokratizētas un ieviestas arī pavisam kompaktos un ne dārgos auto, piemēram, Nissan Juke, Citroën C3 Aicross un Hyundai Bayon, nemaz nerunājot par luksusa spēkratiem, kuros tiek iestrādāts vesels video komplekss.

Ievērojami uzlabotas

“Vairs neatceros, kurā modelī pirmoreiz izmēģināju atpakaļskata kameru, bet skaidri atceros, ko nodomāju – o, tā gan ir štelle! Tiesa, pirmo kameru tehniskās spējas bija diezgan pieticīgas – gan kamerām, gan ekrāniem bija zema izšķirtspēja, tās slikti strādāja tumsā un vairāk vai mazāk izkropļoja bildi, turklāt mūsu klimatiskajos apstākļos nosmērējās, tāpēc nebija izmantojamas. Nav nekāds brīnums, ka sākumā konservatīvākie autobraucēji uz kamerām raudzījās, teiksim tā, ar skeptisku aci,” teic raidījuma TV Auto ziņas producents un Latvijas Gada auto žūrijas loceklis Aldis Zelmenis.

Auto žurnālists stāsta, ka laika gaitā atpakaļskata kameras, tāpat kā arī citas auto tehnoloģijas, pakāpeniski tiek uzlabotas, un tagad lielākā daļa trūkumu ir novērsta. “Pašlaik kameras nodrošina ļoti labu vizuālo informāciju un būtiski atvieglo manevrēšanu. Taisnības labad gan jāteic, ka daži ražotāji tajās saredz iespēju ietaupīt un kameras uzstāda ķeksīša pēc, tāpēc nav tā, ka visas tās strādātu vienādi labi,” skaidro Aldis Zelmenis.

Droši vien vislabāk to, kā kameras ietekmē braucēju paradumus, zina braukšanas instruktori. Kā stāsta Jānis Vanks, Drošas braukšanas skolas direktors, topošie vadītāji joprojām tiek mācīti noparkoties arī bez kamerām.

Tomēr viņš uzskata, ka kamera un sensori būtu noderīgi pat vecākiem auto, kam ražotājs tos nav paredzējis. “Latvijā tradicionāli tiek ierīkotas šauras stāvvietas, tāpēc parkošanās prasmes ir ļoti svarīgas. Taču kāpēc gan tās neapvienot ar modernu asistentu – tas mazina stresu un aiztaupa sveša un sava īpašuma sabojāšanu,” uzskata speciālists. Agrāk ražotajiem auto var uzstādīt kameru un ekrānu, savukārt jaunākajiem modeļiem kameras ne vien nodrošina lielisku bildi, bet arī papildu funkcijas. Piemēram, Citroën C3 Aircross kameras pārraidītais attēls tiek atainots augstas izšķirtspējas 9 collu ekrānā, un to papildina trajektorijas un attāluma projekcija krāsainu līniju veidā. Vadoties pēc tām, auto iespējams novietot ļoti precīzi.

Gan Aldis, gan Jānis ir vienisprātis, ka kameras un ekrāni ir lieliski palīgi, novietojot auto, taču nedrīkst aizmirst par atpakaļskata spoguļiem un elementāru vizuālo kontroli. “Šoferi drīz aptver, ka kameras tomēr nav visvarenas. Diemžēl dažreiz šī atziņa nāk jau tad, kad auto ir uzdūries šķērslim. Minēšu dažus tipiskus apstākļus, kad kameras īsti nelīdz: nakts, netīrs objektīvs, spoža saule. Protams, ja auto nav kameras mazgāšanas funkcijas, var izkāpt un notīrīt ar roku, taču daudz labāk ir drošā vietā patrenēties speciālista uzraudzībā, tā teikt, parkoties pēc sentēvu metodēm, lai sajustu auto gabarītus. Un auto apmācību laikā labāku prasmju vārdā es kameras pat ieteiktu aizsegt,” iesaka Jānis Vanks.

Aldis Zelmenis piekrīt drošas braukšanas ekspertam: “Kamera lieliski palīdz, kad jānovērtē attālums līdz aizmugurē stāvošai mašīnai vai līdz ietves apmalei, taču vismaz pagaidām tā ir papildu funkcija, pret kuru tā arī jāizturas. Tik un tā vadītājam pirms manevra ir jāpārskata apkārtne, jo kļūdas gadījumā kameru vainot nevarēs.”

Kameras palīdz ne tikai novietot auto. To platais skatu leņķis var būt noderīgs, arī atpakaļgaitā izbraucot no stāvvietas. Dažu ražotāju modeļos aktīvās drošības sistēmas ar kamerām un sensoriem spēj noteikt tuvojošos automobiļus, brīdina par tiem vadītāju un sadursmes riska gadījumā pat apstādina mašīnu.

Tāpat ir modeļi, kas parkošanos spēj veikt paši. Piemēram, jaunākie Hyundai un Citroën ar atbilstošu aprīkojumu ne tikai atradīs brīvu stāvvietu, bet arī paši tur iebrauks, šofera ziņā atstājot darbības uzraudzību.

Kameras vairs nav vienkārši kameras

Aldis Zelmenis uzsver, ka moderno kameru lietojums ir ļoti plašs un tas saistīts ar milzīgu progresu datorredzes jomā. Ar kameru palīdzību, kas atrodas salonā pie vējstikla līdzās centrālajam atpakaļskata spogulim, mašīna lasa ceļa zīmes, ietur braukšanas joslu, automātiski pārslēdz tālās un tuvās gaismas, kopā ar radaru nodrošina adaptīvo kruīza kontroli un pat palīdz balstiekārtai pielāgoties ceļa virsmai.

Vēl viena būtiska kameras funkcija ir modrības uzraudzība. Dažos automobiļos ir atsevišķa ierīce, kas lasa šofera seju un acis. Savukārt franču Citroën nogurumu nosaka pēc uzvedības: ar priekšējo kameru sistēma novērtē vadītāja reakciju uz ātruma izmaiņām un novirzīšanos no trajektorijas. Ja sistēma pamana, ka autovadītājs ir noguris, tā brīdina ar skaņas signālu un vizuālu informāciju instrumentu panelī.

Citroën arī bija pirmais zīmols, kas savos modeļos C3 un C5 Aircross iebūvēja 120° HD kvalitātes videokameru, ko var izmantot kā svarīgu drošības rīku – videoreģistratoru. Ja notiek sadursme ar citu satiksmes dalībnieku, kamera automātiski saglabā 90 sekunžu ierakstu: 30 sekundes pirms un 60 sekundes pēc trieciena. Attēlu un citu ierakstu glabāšanai ražotājs nodrošina 128 GB iekšējās atmiņas.

Kameru var izmantot arī saziņai un izklaidei: ar ConnectedCam lietotni fotoattēlus un video var automātiski publicēt sociālajos tīklos.