Vai Baidens teica, ka Krievija naidpilni reaģēs uz NATO paplašināšanos Baltijā?

Video fragmenta publicētāju mērķis šķietami ir pārliecināt skatītājus, ka Baidens jau sen esot domājis, ka NATO paplašināšanās izraisīs karu ar Krieviju. Viņš arī it kā esot centies panākt Ukrainas uzņemšanu NATO, lai provocētu Krieviju. Daudzi klipa komentētāji lēš, ka tas darīts mērķtiecīgi vai ar nolūku sākt karu un līdz ar to finansēt ASV militāro rūpniecību. Sociālajā medijā Twitter šo klipu redzējuši vairāk nekā divarpus miljoni cilvēku, un ar to dalījies arī Krievijas valsts ziņu kanāls RT:

Jau 1997. gadā Baidens atzina, ka NATO izplešanās Austrumeiropā provocēs spēcīgu un naidpilnu Krievijas reakciju. Izskatās, ka NATO kopš tā laika izliekas, ka to nesaprot.”

Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta

Īsais video fragments ir daļa no toreizējā Delavēras senatora Džo Baidena atbildes uz jautājumu par Baltijas valstu izredzēm iestāties NATO. Video klips ir maldinošs, jo satur tikai 36 sekundes no Baidena atbildes. Tajā nav iekļauts Baidena teiktais, ka Krievija ar laiku apradīs un pieņems NATO paplašināšanos. Baidens piebilda, ka neviens no Krievijas ierēdņiem, ar ko viņš apspriedies, neuzskata NATO paplašināšanos par draudu savas valsts drošībai.

Baidens sprieda, ka Baltijas valstu iestāšanās NATO varētu izraisīt spēcīgu un naidpilnu, bet ne militāru reakciju no Krievijas puses: “Es domāju, ka tas, kas radītu lielāko īstermiņa satraukumu (kas nav saistīts ar valsts nopelniem vai gatavību pievienoties), būtu tagad uzņemt Baltijas valstis, ja runa ir par NATO-Krievijas un ASV-Krievijas attiecībām.” Viņš piebilda, ka, ja kaut kas varētu izsaukt spēcīgu un naidpilnu reakciju, tā būtu Baltijas pievienošanās NATO. Baidens arī norādīja, ka ar Krievijas spēcīgu un naidpilnu reakciju viņš nedomā militāru reakciju.

Šis klips beidzas ar Baidena teikto pusvārdā. Tālāk atbildē, kas visa redzama pilnās uzstāšanās ierakstā šeit, Baidens pauda viedokli, ka ar laiku Krievijai nebūs pretenziju pret Baltijas un citu valstu dalību NATO: “Es ticu, ka laiks – daži nākamie gadi – to atrisinās. Līdz tam, ka Krievija būs mierā ar to, un [Krievijai] tiks parādīts, ka nav tā, ka NATO izplešanās nav viņu interesēs, bet tieši [otrādi] – ir, ja runa ir par stabilitāti.” Baidens arī pieminēja, ka, pēc viņa domām, Krievijas viedokļa maiņa par NATO paplašināšanos būs saistīta ar Baltijas valstu dalību NATO, un ka šī pievienošanās varētu notikt līdz gadsimta beigām vai nedaudz vēlāk.

Runas pirmajā pusē Baidens sprieda, ka NATO izplešanās nebūt obligāti nenovedīs pie ASV un Krievijas attiecību saasināšanās. “Es nonācu pie šī secinājuma ceļojuma laikā uz Maskavu un pāris Centrāleiropas valstīm šī gada pavasarī. [..] Lai gan tikai daži krievi atbalsta NATO paplašināšanos, politiķi Maskavā to ir pieņēmuši. Turklāt neviens Krievijas politiķis [..] neuzskata, ka NATO paplašināšanās ir drauds Krievijas drošībai. [Nav] neviena paša ierēdņa – kreisējais, labējais vai centrists – kas tā uzskatītu,” skaidroja politiķis.

Secinājums: Džo Baidens teica, ka naidpilnas reakcijas iespēja pastāv, bet Krievijas atbilde nebūtu militāra. Turklāt, viņaprāt, šo reakciju izdotos novērst, kā arī mainīt krievu viedokli par NATO paplašināšanos.

Vai Baidens centās panākt, ka Ukraina pievienojas NATO?

Video komentāros redzami apgalvojumi, ka Baidens un ASV ir centušās atbalstīt Ukrainas pievienošanos NATO, lai mērķtiecīgi provocētu Krieviju un sāktu karu. Tādēļ Re:Check apskatīja liecības par prezidenta Baidena nostāju saistībā ar Ukrainas pievienošanos NATO.

Pagājušā gada jūnija sakumā Ukrainas valdība nepatiesi ziņoja, ka Baidens ir uzsvēris, cik svarīgi ir Ukrainai piešķirt rīcības plānu dalībai NATO. Šis plāns valstīm, kas vēlas iestāties NATO, sniedz praktiskus padomus un mērķtiecīgu palīdzību, lai izpildītu prasības. Baltais nams to nekavējoties noliedza. “Ukraiņi nepareizi raksturoja mūsu izteikumu un ir izlabojuši savu dokumentāciju,” ziņu portālam Axios skaidroja ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvis. Jūnija vidū Baidenam bija tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Pēc tikšanās notika preses konference, kurā Baidenam uzdeva jautājumu par to, vai Ukrainai tiks piešķirts rīcības plāns dalībai NATO. Baidens atbildēja, ka tas ir atkarīgs no tā, vai Ukraina atbildīs visām prasībām. Viņaprāt, Ukrainai joprojām ir jātiek galā ar korupciju un jāatbilst vēl citiem kritērijiem, proti, patlaban Ukrainas pievienošanās NATO vēl ir atklāts jautājums.

Savukārt 2022. gada 19. janvārī Baidens kāda preses konferencē runāja par savu diskusiju ar Krievijas prezidentu un Ukrainas dalību NATO: “Viņš [Putins] man teica, ka ir divas lietas, par ko viņš grib garantijas. Pirmā ir, ka Ukraina nepievienosies NATO [..] Ja runa ir par pirmo lietu, mums ir vairāki līgumi (starptautiski un Eiropā), kas liecina, ka tu pats vari izvēlēties, ar ko būt kopā. Bet iespēja, ka Ukraina tuvākajā laikā pievienosies NATO, ir mazticama. Jo viņiem vēl jāpiestrādā pie demokrātijas un citām lietām, kas tur notiek, un pie tā, lai lielie sabiedrotie rietumos balsotu par Ukrainu.”

Secinājums: Džo Baidens nav publiski centies panākt Ukrainas iestāšanos NATO vai teicis, ka tas notiks tuvākajā laikā.