Video ⟩ Portāls uz elli? Kā izskatās atvars Kalifornijā, kas iesūcis pat dzīvības

Vietējie iedzīvotāji šo savdabīgo dabas parādību sauc par “vareno caurumu”, un tas nebūt nav portāls uz elli, kā to varbūt varētu iedomāties.

Kanālu jeb iepriekšminēto “caurumu”, kas aizvada lieko ūdeni no ezera, uzbūvēja 1950. gadā, lai kontrolētu ūdens līmeni – līdzīgi kā pa notekcauruli izplūst ūdens no vannas.

Mehānisms, sarunvalodā saukts par “zvana muti”, tiek izmantots arī citviet pasaulē.

Atvars pie Monticello aizsprosta ir viens no pasaulē zināmākajiem šāda veida fenomeniem.

Piemēram, 2017. gadā, kad Kalifornijā bija neredzēti daudz nokrišņu, pie dambja bija sapulcējušies simtiem skatītāju, kuri vēroja, kā “mute” iesūc ūdeni ezera dzelmē, bet 2019. gadā šo skatu vēroja jau vairāki tūkstoši cilvēku.

Tajā pašā gadā nelabu galu ņēma kāds jūras krauklis, kas nelaimīgas sakritības dēļ iekļuva “caurumā” un diemžēl neizdzīvoja.

Kaut arī vietējie lēš, ka cilvēkiem peldēt ezerā tik tuvu šai vietai varētu nebūt dzīvībai bīstami, tomēr 1997. gadā ezerā bojā gāja kāda sieviete, kura 20 minūtes turējās pie betona apmales, taču glābējus tā arī nesagaidīja.

Viņas mirstīgās atliekas atrada tikai dažas stundas vēlāk pēc nelaimes gadījuma.

22 metrus platais un 75 metrus dziļais “caurums” sekundes laikā izsūc cauri 1360 m3 ūdens,

tas tālāk tiek novadīts uz tuvējo Putahas līci Kalifornijas ziemeļos, kas atrodas 500 m attālumā no “varenā cauruma”.

Mūsdienās teritorija ir nožogota, bet vērotājiem ir ļauts atrasties tikai pie nožogojuma.

Inženieri, kuri šo brīnumu būvēja 1950. gados, paredzēja, ka “varenais caurums” funkcionēs tikai ekstrēmu nokrišņu apstākļos, taču klimata pārmaiņu ietekmē tas darbojas krietni biežāk un kļuvis par biežu apmeklējuma vietu zinātkāriem vērotājiem.

Raksta oriģināls publicēts vietnē “Science Alert”.