/nginx/o/2022/01/19/14317465t1h6434.jpg)
“Es uzskatu, ka apvienošanās ar Krieviju ir mūsu stratēģiskais mērķis. Tuvākajā laikā mēs veiksim atbilstošus juridiskus soļus. Dienvidosetija būs daļa no savas vēsturiskās dzimtenes — Krievijas.” Tā marta beigās par neatzītās republikas nākotni izteicās tās prezidents Anatolijs Bibilovs. Šādi apgalvojumi izskanējuši arī iepriekš. Tomēr, ņemot vērā to, kas notiek Ukrainā, tie rada īpašas bažas gan Gruzijā, gan visā pasaulē. Vai tiešām esam uz jauna kara sliekšņa?
Tiem, kas nepārzina situāciju, varētu rasties jautājums: “Kādēļ mums vispār jāuztraucas? Pamatiedzīvotājiem ir pašnoteikšanās tiesības, un tas ir ierakstīts ANO Statūtos. Kāpēc lai osetīni būtu sliktāki par kosoviešiem, kuru republiku atzīst lielākā daļa pasaules sabiedrības?”
No pirmā acu uzmetiena šāda argumentācija šķiet pamatota un loģiska. Taču realitātē situācija ir sarežģītāka. Lai gan Dienvidosetija oficiāli ir Gruzijas sastāvdaļa, to de facto kontrolē Maskava. Tāpēc var droši teikt, ka lēmums par apvienošanos nāca no Kremļa. Lieki piebilst, ka Bibilova vārdi parādījās “Vienotās Krievijas” — vadošā režīma partijas — mājaslapā.