Aktuālais frontē ⟩ Okupētajā Volnovahā mācības skolās atsāktas krievu valodā; Krievija pārvieto bruņojumu tuvāk Somijai

Volnovahā mācības skolās atsāktas krievu valodā 

Krievijas karaspēka sagrābtajā Doneckas apgabala Volnovahā okupanti skolās atjaunojuši mācības, tomēr tās notiek krievu valodā un pēc Krievijas mācību programmām, pavēstīja Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Deņisova.

"Veicot sociālo tīklu monitoringu, noskaidrots, ka no 11.aprīļa Doneckas apgabala Volnovahā strādā 5.skola. Skolā ir 823 skolēni un 45 skolotāji. Okupācijas varas pārstāvji pavēstīja, ka skolēni mācīsies krievu valodā un pēc Krievijas mācību programmas," lietotnē "Telegram" paziņoja ombudsmene.

Sākot bērnu apmācīšanu tik tuvu aktīvas karadarbības zonai, tiek radīti tieši draudi viņi dzīvībai un drošībai. Tas ir tiešs ANO Bērnu tiesību konvencijas 38.panta pārkāpums, uzsvēra Deņisova.

Krievija pārvieto smago bruņojumu tuvāk Somijai

Krievijas sākusi pārvietot smago bruņojumu, arī raķešu sistēmas, Somijas robežas virzienā jau dažas stundas pēc tam, kad Kremlis bija brīdinājis kaimiņvalsti, ka negatīvi vērtē tās iespējamo pievienošanos NATO.

Vakar vakarā tīmeklī publicētā video redzams, kā divas Krievijas krasta aizsardzības sistēmas robežas Krievijas pusē tiek transportētas pa ceļu, kas ved uz Helsinkiem.

Raķešu sistēmas tiek vestas gar ceļa zīmi, kas norāda virzienu uz Somijas galvaspilsētu. Pēc visa spriežot, tās ir mobilās krasta aizsardzības sistēmas "K-300P Bastion-P", kas paredzētas triecieniem pa kuģiem, arī aviācijas bāzes kuģiem.

Kā sacījusi Somijas prezidente Sanna Marina, viņa sagaida, ka valdība diskusijas par pieteikšanos dalībai NATO "pabeigs pirms vasaras saulgriežiem".

84% somu Krieviju uzskata par "būtisku militāru draudu", konstatēts nesenā sabiedriskās domas aptaujā. Pērn šāds viedokli bija 25% somu.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs brīdinājis, ka Somijas pievienošanās NATO neuzlabos drošības situāciju Eiropā, savukārt Maskavas likumdevējs Vladimirs Džabarovs bijis tiešāks, draudot, ka tas nozīmēs "valsts iznīcināšanu".

"Mēs vairākkārt esam teikuši, ka alianse ir instruments, kas ir vērsts uz konfrontāciju, un tās tālāka paplašināšana nenesīs stabilitāti Eiropas kontinentam," sacīja Peskovs.

First video coming in as Russia threatens Finland by moving military hardware near the border #NATO #Ukraine pic.twitter.com/jxRkLQEFv3

— 🌴🌊🇺🇸🇩🇪 (@0419R7264968959) April 12, 2022

Bučas slaktiņā nogalināti vairāk nekā 400 mierīgo iedzīvotāju

Krievijas karaspēks okupācijas laikā noslepkavojis vairāk nekā 400 Kijivas apgabala Bučas kopienas iedzīvotāju, pavēstīja Kijvas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Pavļuks.

"Okupācijas laikā iebrucēji noslepkavoja vairāk nekā 400 Bučas kopienas iedzīvotāju," lietotnē "Telegram" pavēstīja amatpersona.

Viņš arī publiskojis video, kurā redzama pie Bučas Andreja Pirmsauktā baznīcas masu kapos apglabāto līķu ekshumācija.

Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs 2.aprīļa vakarā pavēstīja, ka Kijivas apgabals ir pilnībā atbrīvots no Krievijas okupantiem.

Attīrot Buču no diversantu un izlūku grupām, kā arī nesprāgušās munīcijas, Ukrainas aizstāvji atrada lielus masu apbedījumus ar vairāk nekā 280 mierīgo iedzīvotāju līķiem, kam bija vardarbīgas nāves pazīmes.

Ceļu malās bija pamesti nošauto sieviešu līķi, ko okupanti nebija paspējuši sadedzināt.

Tuvākajās nedēļās gaidāmas sīvas kaujas Ukrainas austrumos

Līdz aprīļa beigām karadarbība Ukrainas austrumos tikai pastiprināsies, Krievijai turpinot koncentrēt spēkus Doneckas un Luhanskas apgabalos, kā arī turpinot kaujas Hersonas un Mikolajivas apgabalos, liecina Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas otrdien publiskotais apskats.

Britu izlūkdienesta vērtējumā "kaujas Ukrainas austrumos pastiprināsies nākamo divu līdz trīs nedēļu laikā".

Apskatā arī teikts, ka Krievijas karaspēks turpina atvilkt savas vienības no Baltkrievijas, lai izmantotu Ukrainas austrumos notiekošo operāciju atbalstam.

"Krievijas uzbrukumi tiks koncentrēti uz ukraiņu pozīcijām pie Doneckas un Luhanskas, turpinot kaujas ap Hersonu un Mikolajivu un atjaunojot virzību uz Kramatorsku," lasāms Lielbritānijas aizsardzības ministrijas apskatā par situāciju Ukrainas frontē.

"Azov" apsūdz Krieviju ķīmiskā ieroča izmantošanā Mariupolē; cietušo stāvoklis - apmierinošs

Krievijas karaspēks ir lietojis ķīmisko ieroci pret militārpersonām un civiliedzīvotājiem Mariupolē, nometot to no bezpilota lidaparāta, pirmdien paziņoja pulks "Azov", kas piedalās pilsētas aizstāvēšanā.

"Apmēram pirms stundas Krievijas okupācijas karaspēks lietoja pret Ukrainas militārpersonām un civilpersonām Mariupoles pilsētā nezināmas izcelsmes indīgu vielu, kas tika nomesta no ienaidnieka bezpilota lidaparāta," teikts pulka paziņojumā.

"Azov" ziņoja, ka no šīs vielas cietušajiem ir elpošanas nepietiekamība un vestibulo-ataktiskais sindroms, kas provocē traucējumus asinsvadu sistēmas darbībā.

Pulka "Azov" līderis Andrijs Bileckis vēlāk paziņoja, ka ķīmiskais uzbrukums noticis virs rūpnīcas "Azovstaļ", kuru turpina aizsargāt šī pulka karavīri.

Otrdien "Azov" pulks tviterī paziņoja, ka cietušo stāvoklis esot "apmierinošs". Uzbrukuma apmērs esot bijis salīdzinoši neliels, un tā epicentrs atradies samērā tālu no apdzīvotām vietām.

Mariupoles blokādes dēļ toksikoloģiskā analīze neesot iespējama.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien paziņoja, ka Krievijas karaspēks tā bloķētajā Mariupolē nogalinājis desmitiem tūkstošus cilvēku.

Maskavas kontrolēto kaujinieku pašproklamētās "Doņeckas Tautas Republikas" tā sauktās "Tautas milicijas" pārstāvis Eduards Basurins pirmdien publiski apliecināja Krievijas nodomu īstenot ķīmisko uzbrukumu Mariupolē, lai sagrābtu rūpnīcu "Azovstaļ", kur it kā slēpjoties "nacionālisti".

"Tur ir pazemes stāvi, tāpēc nav jēgas šo objektu mēģināt ieņemt triecienā. (..) Tāpēc uz šo brīdi jātiek galā ar šīs rūpnīcas bloķēšanu, jāatrod visas ieejas un izejas - principā to ir iespējams izdarīt. Bet pēc tam jau var vērsties, es domāju, pie ķīmiskajiem spēkiem, kuri atradīs paņēmienu, kā izsvēpēt kurmjus no savām alām," paziņoja Basurins.

Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa paziņojusi, ka Lielbritānija izmeklē pagaidām vēl neapstiprinātās ziņas, ka Krievija pret Ukrainu Mariupolē izmantojusi ķīmisko ieroci, vēsta BBC.

Kijivas apgabala iedzīvotājus lūdz vēl neatgriezties mājās

Kijivas apgabala iedzīvotājiem tiek lūgts atgriezties mājās ne ātrāk kā maija beigās, paziņojis Kijivas apgabala militārās administrācijas vadītājs Oleksandrs Pavļuks.

Viņš norādīja, ka apgabala pilsētās, kur bija Krievijas karaspēks, ir divas lielas problēmas - ir jāveic atmīnēšana un tās jāattīra no nesprāgušās munīcijas.

Tāpat daudzviet iznīcinātas komunikācijas - nav ūdens, gāzes un elektroapgādes.

Jau vēstīts, ka Irpiņa, Buča, Hostomeļa un viss Kijivas apgabals aprīļa sākumā tika atbrīvoti no krievu okupantiem. Atbrīvotajās pilsētās un ciemos konstatētas civiliedzīvotāju masu slepkavības, kuras izdarījuši okupanti un kas izsaukušas jau visas pasaules sašutumu.

Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 19 600

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši aptuveni 19 600 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 732 tankus, 1946 bruņutransportierus, 349 lielgabalus, 111 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 63 zenītartilērijas iekārtas, 1406 automobiļus, 157 lidmašīnas, 140 helikopterus, divus kuģus un piecas ātrlaivas, 76 autocisternas, 124 bezpilota lidaparātus, 25 specializētās tehnikas vienības un četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievijas karaspēks mēģina nostiprināties uz Hersonas apgabala robežām

Krievijas karaspēks Ukrainas dienvidos mēģina nostiprināties uz Hersonas apgabala administratīvajām robežām, sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Ukrainas Operatīvās pavēlniecības "Dienvidi" preses dienests.

"Okupanti Dienvidbugas virzienā mēģina uzlabot taktisko stāvokli un nostiprināties uz Hersonas apgabala administratīvajām robežām. Tomēr pretinieka vienībās ir vērojami dezertēšanas gadījumi," teikts paziņojumā.

Ukrainas Melnās jūras piekrastes tuvumā situācija ir saspīlēta, bet bez izmaiņām. Saglabājas iespējamība, ka ienaidnieka flote varētu sarīkot raķešu uzbrukumus.

Zelenskis: Ukraina nesaņem nepieciešamo daudzumu ieroču, lai ātrāk izbeigtu karu

"Galvenais uzdevums gan šodien, gan katru dienu šajā laikā, ir konkrēti aizsardzības pasākumi. Tā ir konkrēta mūsu iespēju pastiprināšana atsist jebkādus Krievijas karaspēka uzbrukumus. Esmu pārliecināts, ka cilvēki arī to redz. Tāpat kā redz arī to, ka ienaidnieka militāri tehniskās iespējas vēl arvien ir samērā augstas. Ukraiņi gan ir nesalīdzināmi drosmīgāki. Mūsu Bruņotie spēki sit okupantus ar Krievijas militāristiem nepieejamu gudrību un pārdomātu taktiku. Tomēr, runājot par nepieciešamajiem ieročiem, mēs vēl arvien esam atkarīgi no apgādes, no mūsu partneriem. Diemžēl mēs nesaņemam tik, cik nepieciešams, lai ātrāk izbeigtu šo karu. Lai pilnībā iznīcinātu ienaidnieku uz mūsu zemes. Un lai izpildītu tos uzdevumus, kas katram mūsu cilvēkam ir acīmredzami. Īpaši, lai debloķētu Mariupoli," sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Viņš atzina, ka Ukraina varētu to izdarīt, ja saņemtu lidmašīnas, pietiekamu daudzumu smagās bruņutehnikas un nepieciešamo artilēriju.

"Tomēr vēl arvien nākas par to vienoties. Vēl arvien nākas pārliecināt. Vēl arvien nākas izspiest nepieciešamos lēmumus. Esmu pārliecināts, ka mēs saņemsim gandrīz visu, kas mums vajadzīgs. Tomēr tiek zaudēts ne tikai laiks. Tiek zaudētas ukraiņu dzīvības. Dzīvības, kuras vairs nevar atgūt. Un par to ir atbildīgi arī tie, kas līdz šim laikam tur Ukrainai nepieciešamos ieročus noliktavās. Atbildība, kas vienmēr paliks vēsturē. Tāpat kā paliks vēsturē arī mūsu pateicība. Pateicība tām valstīm un tiem politiķiem, kas reāli palīdzējuši. Kas nav vilcinājušies, nav kaulējušies, kad no palīdzības bija atkarīga dzīvība," uzsvēra Zelenskis.

Vereščuka: Krievijas gūstā ir 1700 Ukrainas militārpersonu un civilpersonu

Krievijas okupācijas karaspēks tur gūstā apmēram 1700 Ukrainas militārpersonu un civilpersonu, Lielbritānijas ziņu aģentūrai "Reuters" paziņoja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka.

Viņa pastāstīja, ka starp gūstekņiem ir 500 sievietes. Okupanti viņas "piespiež stāvēt, neļauj apsēsties. Noskuj matus, piespiež katru dienu izģērbties apskatei. Pazemo cilvēka cieņu", tomēr "mūsu "jaunavas un sievietes (..) lūdz mūs turpināt cīnīties par mūsu brīvību", sacīja Vereščuka.

Maskava gan apgalvo, ka tā nodrošinot ukraiņu karagūstekņiem "visu nepieciešamo" un "augsti kvalificētu medicīnisko palīdzību" atbilstoši starptautiskajām tiesībām.

Ukrainā kopš kara sākuma nogalināti 186 bērni

Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 186 bērni un vēl vairāk nekā 344 guvuši dažādus ievainojumus, otrdien paziņojusi Ukrainas ģenerālprokuratūra.

Krievijas karavīru uzbrukumos Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 113 bērni, Kijivas apgabalā - 99, Harkivas apgabalā - 76, Černihivas apgabalā - 54, Mikolajivas apgabalā - 40, Luhanskas apgabalā un Hersonas apgabalā katra pa 36, Zaporižjas apgabalā - 22, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā - 15.

Ukrainas varasiestādes informē, ka bombardēšanā un apšaudēs nodarīti postījumi 938 mācību iestādēm, no kurām 87 ir pilnībā sagrautas.

Ukrainas robežsardze pastiprina kontroli uz robežas ar Piedņestru un Baltkrieviju

Ukrainas robežsargi pastiprinājuši kontroli uz valsts robežas ar Moldovas Piedņestras reģionu un Baltkrieviju, otrdien paziņoja Ukrainas Valsts robežsardzes dienesta preses sekretārs Oleksandrs Demčenko.

"Gan uz Moldovas robežas posmā ar Piedņestru, gan uz robežas ar Baltkrieviju tiek pastiprināti drošības pasākumi, lai nepieļautu saasinājumu šajos virzienos. Vēl vairāk - pašlaik tiek izskatīta iespējamība, ka no Baltkrievijas Republikas puses tiks sākts uzbrukums Ukrainai," viņš paskaidroja.

"Vienlaikus mēs sadarbojamies ar Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, citam drošības un aizsardzības institūcijām, un esam gatavi rīkoties, ja no šiem virzieniem - no Baltkrievijas, no Piedņestras - ienaidnieks mēģinās uzbrukt," klāstīja Ukrainas robežsardzes pārstāvis.

Kopš 24.februāra dzimtenē atgriezušies 870 000 Ukrainas pilsoņu

Kopš 24.februāra 870 000 Ukrainas pilsoņu atgriezušies dzimtenē, pavēstīja Ukrainas Robežsardzes dienesta pārstāvis sakariem ar presi Andrijs Demčenko.

"Kopš 24.februāra kopumā Ukrainā ieceļojuši vairāk nekā 870 000 Ukrainas pilsoņu," otrdien brīfingā Kijivā pavēstīja amatpersona.

Viņš atgādināja, ka kopš 24.februāra Ukrainas robežu ar Eiropas Savienības valstīm un Moldovu abos virzienos šķērsojuši 4 300 000 cilvēku. Izbraukuši aptuveni trīs miljoni ukraiņu un aptuveni 350 000 ārzemnieku.

Aptuveni 20 līdz 30 tūkstoši ukraiņu katru dienu atgriežas dzimtenē. Atšķirībā no pirmajām kara dienām, kad vairums to, kas atgriezās bija vīrieši, tagad atgriežas sievietes, bērni, gados veci cilvēki, sacīja Demčenko.

"Tie, ar kuriem mums ir bijusi iespēja sarunāties, redz, ka situācija, īpaši rietumu apgabalos, ir drošāka, un viņi nevar ilgāk palikt ārzemēs un ir gatavi atgriezties valstī, un jau ir šeit," sacīja Robežsardzes pārstāvis.