Normunds Krūmiņš: Esam loģistikas revolūcijas priekšā

“Darba vides un nozares izaicinājumi tuvākajos piecos, desmit gados būs grandiozi,” norāda Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš, aicinot jauniešus saistīt ar šo nozari savu nākotni un līdzdarboties jaunu loģistikas sistēmu veidošanā.

Viss ir loģistika

“Iedomāsimies samērā ikdienišķu situāciju. Tuvojas drauga dzimšanas diena, izlaidums vai Ziemassvētki. Tu pērc dāvanu internetveikalā, jo tas ir ātri, ērti, ir plašs preču piedāvājums. Internetveikals piedāvā vairākas piegādes iespējas – ar kurjeru līdz namdurvīm, izņemšanu veikalā vai pakomātā. Ir iespēja arī izvēlēties starp vairākiem kurjerdienestiem. Tev ir jāizdara izvēle, kas nodrošinās sūtījuma saņemšanu tev ērtākajā vietā un laikā, jo dāvanai pēc dzimšanas dienas vai Ziemassvētkiem vairs nebūs vērtības. Tas ir loģistikas bizness tūkstoškārtīgā samazinājumā,” ar piemēru skaidro Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Mainoties patērētāju paradumiem un pieprasījumam, situācijā, kad preču apjoms globālajā tirgū tikai pieaug un nopērkams ir teju viss, kas radīts ikkatrā pasaules reģionā, loģistikas nozīme arvien pieaug. Ir jānoorganizē visu šo preču nogādāšana no ražotāja līdz noliktavai, veikalam un lietotāja dzīvesvietai. Uzskatāmi tas redzams autobūves industrijā – lai no konveijera lentes noripotu viena automašīna, nepieciešamas komponentes, ko ražo simtiem ražotāju 30 līdz 40 pasaules valstīs. Lai ražošana neapstātos, visām komponentēm noteiktā laikā un noteiktā daudzumā jābūt noliktavā. Kad automašīnas saražotas, tās jānogādā vietā, kur tās gaida pircēji, un jānogādā laikā, kad pēc tām ir pieprasījums. To nodrošina sekmīga loģistika.

Domāt nestandarti

Labas svešvalodu zināšanas, spēja strauji pielāgoties, strādāt dinamiski mainīgos apstākļos un izlēmīgi pieņemt lēmumus – Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs uzskaita īpašības, kas palīdzēs veiksmīgi veidot karjeru loģistikas nozarē.

“Loģistikas biznesā stratēģiski nozīmīga ir plānošana. Taču plāni ir regulāri jāpārskata, jo situācija mainās un lēmumi ir jāpieņem bez kavēšanās. Piemēram, kuģis iestrēgst Suecas kanālā, konteineru trūkst, nav autotransporta, tiek piedzīvotas valūtas svārstības utt. Ko darīt?” retoriski jautā N. Krūmiņš. Tieši tik dinamiska un interesanta ir loģistikas speciālista ikdiena. Tādēļ stoiciska, ziemeļniekiem raksturīga stresa noturība arī lieti noderēs.

Mainoties loģistikas nozarei, nepieciešami nestandarta domājoši jauni speciālisti, kuri rada un ievieš inovatīvus risinājumus, orientējas jaunākajās tehnoloģijās, jo arī šajā jomā arvien vairāk procesu tiks automatizēti, robotizēti, vadīti caur aplikācijām. Attīstoties digitāliem pakalpojumiem, arī loģistikā parādās pavisam jauns biznesa aspekts – digitālā loģistika. “Kā nogādāt rasējumu 3D drukas uzņēmumam, neapdraudot autortiesības? Biznesā parādās arvien jaunas dimensijas un tām jārod efektīvi risinājumi,” viņš saka. Un arī tradicionālu preču ražotājiem Latvijā nekur nav zudusi nepieciešamība veiksmīgi konkurēt globālā tirgū. Eiropas lielajiem tirgiem mūsu kaimiņi lietuvieši ir par vairākiem simtiem kilometru tuvāk. Raugoties kaut no transporta izmaksu viedokļa, viņu preces un produkti ir konkurētspējīgāki. Tādēļ arvien jāmeklē jauni un efektīvi veidi, kā Latvijā saražoto nogādāt pasaules tirgos ātri un efektīvi, palīdzot mūsu uzņēmumiem kļūt globāli atpazīstamiem un konkurētspējīgākiem.

“No pildspalvas, maizes un piena līdz digitāliem pakalpojumiem. Visam, kas kaut kur tiek saražots un ir nopērkams, ir nepieciešama loģistika. Loģistika ir viss,” atzīst N. Krūmiņš.

Pie tīra galda

Nozare šobrīd ir būtisku pārmaiņu priekšā. Jau pirms Covid globālajā loģistikas un pārvadājumu tirgū trūka kvalificētu speciālistu, globālā pandēmija situāciju vēl vairāk saasināja. “Līdz ar Covid pandēmiju daudzi uzņēmumi sāka meklēt risinājumus ražošanas un distribūcijas jaudu pārcelšanai tuvāk noieta tirgiem. Strauji pieauga kuģu frakta cenas. Pasaules lielākajās ostās joprojām vērojami kuģu sastrēgumi, tur gaida simtiem kuģu – trūkst resursu un iespēju tos laikus izkraut, apstrādāt kravas. Savukārt autotransporta nozarē ļoti trūkst šoferu – Eiropas darba tirgus noveco un šī profesija jauniešiem vairs nešķiet pievilcīga. Eiropā pagājušā gada beigās iztrūkums pārsniedza jau 400 tūkstošus. Tas nozīmē, ka ir nepieciešamo jauni risinājumi biznesa kustībai. Šobrīd nav arī skaidrs, kā beigsies Krievijas sāktā kara darbība Ukrainā, taču ir viennozīmīgi skaidrs, ka sadarbība ar Austrumu tirgiem, ja vispār būs, atšķirsies no līdzšinējās. Un arī tas prasa pilnīgi jaunus risinājumus. Tā teikt, galds ir noslaucīts. Vecā kārtība vairs nedod vēlamos rezultātus un lielākajai daļai Rietumu pasaules uzņēmumu ir jāveido pilnīgi jauna loģistikas sistēmas,” izaicinājumus iezīmē N. Krūmiņš. Lai to paveiktu, ir nepieciešami jauni un izglītoti speciālisti.

Izglītību loģistikas, starptautisko ekonomisko sakaru vadīšanas, muitas un nodokļu jomā nodrošina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultāte.

Jau drīzumā RTU būs pieejama jauna maģistra studiju programma “Loģistika un piegādes ķēdes drošība”, kura pašlaik tiek licencēta. Studijas šajā programmā notiks angļu valodā, un tās mērķis ir sagatavotu speciālistus, kuri spēj nodrošināt augstu kvalitāti visos piegādes ķēdes procesos, kā arī veidot izpratni par piegādes ķēdes ietekmi uz vidi un atbildīgu saimniekošanu. Programmas absolventi būs sagatavoti darbam uzņēmumos, kas nodarbojas ar loģistiku, starptautiskiem un vietējiem kravu vai pasažieru pārvadājumiem, vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību, ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kā arī valsts un pašvaldību institūcijās, kuru darbība ir saistīta ar transporta un/vai loģistikas nozari.