Rietumvalstis ir sākušas atzīt, ka Baltijas valstu brīdinājumos par Krievijas agresiju un neprognozējamību vajadzēja ieklausīties laicīgāk, to sarunā ar TVNET žurnālistu Juri Jurānu un TVNET GRUPA galveno redaktoru Tomu Ostrovski atzina premjers Krišjānis Kariņš.
Video ⟩ Kariņš: Rietumi sākuši atzīt, ka Baltijas brīdinājumos par Krieviju vajadzēja ieklausīties vairāk
"Vēl pirms pāris gadiem, runājot par Krieviju [Eiropas Parlamentā], viens otrs kolēģis, labu gribot, izteicās, ka "tev, Krišjāni, jau ir savs īpašais viedoklis par Krieviju" un ka "jums, latviešiem, ir īpaša vēsture un uztvere", taču tagad kolēģi atzīst, ka neieklausīšanās Baltijas valstīs ir bijusi kļūda," sacīja Kariņš.
Komentējot tempu, kādā tiek pieņemtas sankcijas pret Krieviju, premjers pauda, ka tas varētu šķist par lēnu, bet šajā jautājumā ir "jāizkāpj no savas valsts burbuļa".
"Kad sākās karš, tajā pašā vakarā tika sasaukta Eiropadomes sēde, kurā dalībnieki nevarēja vienoties, vai sankcionēt Putinu un/vai Lavrovu personīgi (..)
Un tagad paskatāmies, kur mēs esam šodien. Septiņās nedēļās 450 miljonu lielai savienībai mainīt savu nostāju ir zibenīgi. Attiecībā uz lēmumu pieņemšanas ātrumu, varētu teikt, ka Eiropas Savienība ir kā tankkuģis, bet mēs, Latvija, - kā kuterītis," rezumēja premjers.
Plašāk par premjera viedokli attiecībā uz sankciju efektivitāti, Latvijas informatīvās telpas stiprināšanu, enerģijas drošību Latvijā un Baltijas valstīs, gāzes tirgus diversifikācijas iespējām un citiem jautājumiem skaties raidījuma ierakstā!