NYT: Slaktiņu Bučā daļēji motivēja Krievijas armijas atriebības kāre

"Pierādījumi liek domāt, ka krievi rīkojas nedomājot un dažreiz sadistiskā veidā, daļēji atriebības vadīti," raksta žurnālisti, kuri bez maksas lasāmajā rakstā publicējuši arī karti ar Bučā pastrādātajām zvērībām. Tajā uzskaitīti daudzi gadījumi: uz ielas nošautie mierīgie iedzīvotāji, tēva acu priekšā nāvējoši sašauts dēls, masu kapi, seši no bada nomiruši pensionāri aprūpes namā, izvarota un nošauta sieviete, kuras līķis tika atrasts pagrabā.

Dažas dienas pēc tam, kad Krievijas okupācijas spēki ieņēma Buču, Ukrainas armija veica pretuzbrukumu - apšaudīja Krievijas militārā transporta kolonnu. Tika nodedzināti apmēram 20 tanki un bruņutransportieri; cieta arī karavīri.

Vēl pēc dažām dienām ieradās agresīvi noskaņoti papildspēki. Viņi iekārtojās daudzdzīvokļu mājā aiz 3. vidusskolas. Uz ēkas jumta dežurēja snaiperis. Galvenā mītne tika ierīkota stikla rūpnīcā pie Bučas upes.

Līdz tam apšaudes bija sporādiskas, un krievi artilērijas uguni mērķēja uz netālo Irpiņu. Taču pēc uzbrukuma Krievijas militārajai kolonnai krievu spēki kļuva nežēlīgāki. 4. martā 50 gadus vecais Volodimirs Feoktistovs devās paņemt no kaimiņiem kukulīti maizes. Ielas galā garām brauca Krievijas bruņutransports. Tuvējo māju iedzīvotāji dzirdēja divus šāvienus. Kad viņi nākamajā dienā izgāja laukā, viņi uz ielas atrada Feoktistova līķi. Pagāja vēl vairākas dienas, līdz beidzot bija iespējams iecelt to ķerrā un nogādāt slimnīcas morgā.

5.martā snaiperis sāka šaut uz visu, kas kustējās. No rīta pie savas mājas durvīm tika nošauta gados veca sieviete. Pēcpusdienā tēva acu priekšā tika nāvējoši sašauts viņa pieaugušais dēls. "Viņi nošāva manu dēlu," žurnālistiem stāsta Ivans. "Es biju viņam blakus. Labāk būtu nošāvuši mani."

Ivana dēls, kuram pašam ir astoņus un vienu gadu veci bērni, vairākas stundas mocījās, līdz vakarā viņa dzīvība izdzisa.

Ludmila, kuras 46 gadus veco meitu nošāva marta vidū, kad viņa ar ģimeni bija devusies laukā meklēt malku, norāda: "Pirmie karavīri bija mierīgi. Otrā maiņa bija daudz briesmīgāka."

Daļa zvērību šķiet ciniskas un ar mērķi terorizēt vietējos iedzīvotājus. Taču vienlaikus Krievijas karavīri ar lielām aizdomām izturējās pret vīriešiem spēka gados. Pensionētā acu ārste Natālija Oleksandrova stāsta, ka krievu karavīri aizturējuši viņas krustdēlu, it kā uz divas dienas ilgu nopratināšanu. Kad okupācijas karaspēks pameta Buču, vīrieša līķis tika atrasts pagrabā ar šautu brūci galvā.

Pēdējā marta nedēļā Ukrainas spēki mēģināja atkarot piepilsētas Kijivas ziemeļrietumos. Kaujas Bučā bija ļoti smagas, un Krievijas vienības gatavojās atkāpties. Tika nošauti aizturētie un nejauši garāmgājēji. Uz kādas ielas policija atrada piecu cilvēku ģimeni - viņu apdegušie līķi bija izmesti ielas malā. 

Vēl vismaz 15 cilvēki tika atrasti miruši, aiz muguras sasietām rokām. Tie tika atrasti dažādās Bučas vietās, kas liek domāt, ka ar civiliedzīvotāju aizturēšanu un slepkavošanu nodarbojās vairākas Krievijas karaspēka vienības, raksta "The New York Times".

Netālajā Motižinas ciemā notika izrēķināšanās ar mēru Olhu Suhenko. Viņas, viņas vīra un dēla sadedzinātie līķi tika atrasti aprakti ciema nomalē. Bija redzamas spīdzināšanas pazīmes: dēlam bija lauzti pirksti, bet Suhenko uz sejas bija zilumi. Visi ģimenes locekļi bija nošauti.

"Tā bija atriebība," uzskata pensionētais fizikas skolotājs Anatolijs Rodčenko, kura dēls ir precējies ar Suhenko meitu.