Uz pastāvīgu dzīvi Vidzemē šogad atgriezušies 13 ārzemju latvieši

Seši no viņiem jeb divas ģimenes izmantoja Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatores sniegto atbalstu, vēl esot ārzemēs. Septiņas personas jeb trīs ģimenes atgriezās Latvijā pašas, un pie remigrācijas koordinatora vērsās jau pēc apmešanās Vidzemē.

Kā norāda Kaķe, no šī gada sākuma līdz marta beigām Vidzemes koordinatore ir sagatavojusi 49 individuālos piedāvājumus 18 ģimenēm, kuras interesējas par atgriešanos Latvijā, Vidzemē. Jautājumi, par kuriem interesējas ģimeņu pārstāvji, visvairāk ir par izglītības iespējām bērniem, mājokļa atrašanu, uzņēmuma dibināšanu un uzņēmējdarbības sākšanu, nodarbinātību.

Daudzi apsvēra iespēju atgriezties Latvijā pēc vidēji 11 gadiem pavadītiem ārzemēs. Populārākās atgriešanās vietas vai nolūkotās mājvietas bija Valmieras novads, tam sekoja Gulbenes, Ogres un Alūksnes novadi. Savukārt biežākās ārvalstu mītnes zemes, no kurām atgriezās remigranti vai izrādīja interesi par atgriešanos, bija Lielbritānija, Īrija un Dānija.

Kopš 2018.gada, kad darbu uzsāka reģionālie remigrācijas koordinatori, līdz šī gada marta nogalei uz dzīvi Vidzemē atgriezies 661 cilvēks. Vēl 183 cilvēki jeb 82 ģimenes ir izteikuši vēlmi tuvākā vai tālākā nākotnē atgriezties dzimtenē. Šajos četros gados remigrācijas koordinators ir sagatavojis personalizētus piedāvājumus 661 ģimenei jeb 1702 cilvēkiem.

Remigrācijas koordinatore Vidzemē Eva Meijere secina, ka remigrāciju, tāpat kā lielāko daļu procesu pasaulē, ietekmē karadarbība Ukrainā. Cilvēku plānos par atgriešanos uz dzīvi Latvijā ir jūtama piesardzība. Daļa, kuri iepriekš nogaidīja, kad beigsies pandēmija, tagad pārvērtē savus plānus pārcelties un atliek tos uz vēlāku laiku. Protams, ir arī tādas ģimenes, kuras pie sava iecerētā plāna turējās un atriezās dzimtenē arī šajos apstākļos. "Pieļauju, ka lielāka interese par pārcelšanos būs vasaras mēnešos, jo nereti viens no iemesliem, lai atgrieztos mājās, ir vēlme skolot bērnus Latvijā," stāsta Meijere.