Aktuālais frontē ⟩ Krievija draud atsākt Kijivas bombardēšanu

Maskava apgalvo, ka no Ukrainas armijas puses esot novērojami diversiju mēģinājumi un triecieni objektiem Krievijas teritorijā. Ja tas turpināšoties, tad tikšot doti triecieni Ukrainas vadības centriem, arī Kijivā, no kā krievi līdz šim esot atturējušies, draud Krievijas aizsardzības ministrija.

Iepriekš Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde brīdinājusi, ka Krievijas specdienesti plāno sarīkot teroraktus Krievijas teritorijā, mīnējot dzīvojamās mājas, slimnīcas un skolas, apsūdzot tajā ukraiņus.

ASV paziņo par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai

Savienotās Valstis trešdien paziņojušas par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 800 miljonu ASV dolāru apmērā, arī helikopteru un bruņumašīnu piegādi.

ASV prezidents Džo Baidens trešdien aptuveni stundu runāja pa telefonu ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

"Ukrainas armija ir izmantojusi mūsu piegādātos ieročus ar postošu efektu. Krievijai gatavojoties pastiprināt uzbrukumu Donbasa reģionā, Savienotās Valstis turpinās nodrošināt Ukrainai iespējas sevi aizstāvēt," paziņoja Baidens.

ASV prezidents norādīja, ka jaunajā palīdzības paketē būs iekļautas ieroču sistēmas, kādas ASV jau ir piegādājušas Ukrainai, kā arī citi ieroči, kas izvēlēti atbilstoši gaidāmajam Krievijas plašākam uzbrukumam Austrumukrainā.

Zelenskis tviterī pavēstīja, ka ar Baidenu apspriedis militāro palīdzību un iespējamo makro-finansiālo palīdzību.

Jaunajā ASV palīdzības paketē ietverti smagie ieroči, kādus Vašingtona iepriekš attiecās piegādāt Ukrainai, baidoties no konflikta saasināšanās.

Neskaitot jauno palīdzības paketi, ASV ir piegādājušas Ukrainai vai apsolījušas piegādāt jau 1400 pretgaisa aizsardzības sistēmas "Stinger", 5000 prettanku raķešu "Javelin", 7000 citu prettanku ieroču, vairākus simtus bezpilota lidaparātu "Switchblade", 7000 šauteņu, 50 miljonus ložu un cita veida militāro aprīkojumu.

Bučā atrasts vēl viens masu kaps

Bučā, Ukrainas Kijivas apgabalā, atrasts vel viens masu kaps, kurā Krievijas karavīri aprakuši 40 līdz 60 noslepkavoto civiliedzīvotāju līķus.

Lielākā daļa nogalināto ir nošauti, vēsta Ukrainas informācijas aģentūra UNIAN, kuras žurnālists šodien bija Bučā.

Bučas mērs Anatolijs Fedoruks iepriekš ziņoja, ka Krievijas karaspēks noslepkavojis aptuveni 403 Bučas iedzīvotājus, bet vēl daži cilvēki ir pazuduši bez vēsts.

Ukrainas izlūkdienests: Melitopolē partizāni likvidējuši 70 krievu okupantus

Krievijas karaspēka ieņemtajā Melitopolē nezināmi ukraiņu patrioti trīs nedēļu laikā pa naktīm likvidējuši aptuveni 70 krievu okupantus, trešdien paziņojusi Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde.

"Noskaidrots, ka uz laiku okupētajā Melitopolē laika periodā no 20.marta līdz 12.aprīlim nakts patrulēšanas laikā likvidētas 70 Krievijas Federācijas militārpersonas," teikts izlūkdienesta paziņojumā, piebilstot, ka starp likvidētajiem okupantiem bijuši arī čečenu karotāji jeb tā dēvētie kadirovieši.

Nogalināto krievu okupantu nāves cēlonis bijušas durtas vai šautas brūces.

Ukrainas izlūkdienests norāda, ka krievu iebrucējus likvidējusi ukraiņu pretošanās kustība.

Okupācijas administrācija rūpīgi slēpj datus par bojāgājušajiem krievu karavīriem un to nāves apstākļiem.

Sumu apgabalā Krievijas karaspēks nogalinājis vairāk nekā 100 cilvēku

Ukrainas Sumu apgabalā Krievijas karaspēks nogalinājis vairāk nekā 100 cilvēku un nodarījis postījumus vietējai infrastruktūrai vairāk nekā desmit miljardu grivnu apmērā, trešdien paziņojis Sumu apgabala militārās administrācijas vadītājs Dmitro Živickis.

Jau ziņots, ka Ukrainas karaspēks šomēnes atbrīvoja visu Sumu apgabala teritoriju, padzenot no tās Krievijas spēkus.

"Nogalināti vairāk nekā 100 civiliedzīvotāju. Bet diemžēl šis skaitlis ar katru dienu pieaug, jo tiek atrasti līķi ar sasietām rokām, ar spīdzināšanas pazīmēm, sašauti galvā," paziņoja Živickis.

Viņš norādīja, ka daudzi cilvēki ir pazuduši bez vēsts, bet citi ir sagūstīti un tiek vestas sarunas par viņu atbrīvošanu.

"Ir ļoti daudz pilsoņu, par kuru likteni mēs vispār neko nezinām - uz ceļiem un lielceļiem, mežos atrastas sašautas mašīnas, bet tas, kas noticis ar cilvēkiem šajās mašīnās, nav zināms," atklāja Živickis.

Slimnīcās atrodas daudz ievainotu cilvēku, un daudzi cietušie ārstējas slimnīcās kaimiņu apgabalos.

Živickis norādīja, ka cilvēki, kuru apdzīvotās vietas šķērsoja Krievijas armijas kolonnas, guvuši smagu psiholoģisku traumu.

"Okupanti apšaudīja visu apkārt, šāva no tankiem, ložmetējiem, granātmetējiem uz civiliedzīvotājiem, uz veciem cilvēkiem ar bērniem. Mūsu cilvēki slēpās purvos, lauku saimniecībās, lopbarības bedrēs. Tas bija terors un šausmas, ko mūsu reģionā radīja krievi," sacīja Živickis.

Viņš piebilda, ka pagaidām nav iespējams aprēķināt ekonomikai nodarītos zaudējumus, negūto peļņu un nesamaksātos nodokļus, bet infrastruktūrai nodarīti postījumi vairāk nekā desmit miljardu grivnu apmērā.

Baltijas valstu prezidenti viesojas Kijivā

Baltijas valstu un Polijas prezidenti trešdien ieradušies Kijivā, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Ukraina ir nozieguma vieta

Ukraina ir nozieguma vieta, trešdien paziņojis Starptautiskās krimināltiesas (SKT) virsprokurors Karims Hans, kurš trešdien apmeklēja Kijivas piepilsētu Buču, kur pēc Krievijas karavīru padzīšanas atrasti simti nogalinātu civiliedzīvotāju.

"Ukraina ir nozieguma vieta. Mēs šeit esam, jo mums ir pamats uzskatīt, ka ir pastrādāti tiesas jurisdikcijā esoši noziegumi," Hans teicis žurnālistiem.

"Mums jāsašķeļ kara migla, lai nonāktu pie patiesības. Tam jāveic neatkarīga, objektīva izmeklēšana," viņš piebildis.

Hans sacījis, ka SKT tiesu medicīnas eksperti komanda strādās, "lai mēs patiešām varētu nošķirt patiesību no izdomājumiem".

"Mums ir jāsaglabā atvērts prāts un jāseko pierādījumiem," uzsvēris SKT galvenais prokurors, piebilstot, ka " jāmobilzē likums un tas jāsūta kaujā civiliedzīvotāju aizsardzībai".

Krievija ir noliegusi savu atbildību par slaktiņu Bučā, un Krievijas prezidents Vladimirs Putins ziņas par krievu karavīru pastrādātajām zvērībām nodēvējis par viltojumu.

Tomēr starptautiskie mediji, analizējot satelīta attēlus un citus pierādījumus, ir secinājuši, ka zvērības Bučā un citviet Kijivas pievārtē pastrādātas laikā, kad teritorijas atradās Krievijas karaspēka kontrolē.

SKT ir dibināta 2002.gadā ar pastāvīgo mītni Hāgā, Nīderlandē. Tās darbību regulē 1998.gada 17.jūlija Romas Starptautiskās krimināltiesas Statūti, kuriem ir pievienojušās 123 pasaules valstis. Latvijā šie statūti stājās spēkā 2002.gada 1.septembrī.

Atbilstoši statūtu 5.pantam SKT jurisdikcijā ietilpst genocīds, noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi un agresija. SKT ir pēdējā instance, kas nodarbojas ar sevišķi smagu noziegumu pret cilvēci izmeklēšanu un sodīšanu.

ES valstis vienojušās nosūtīt Ukrainai militāro palīdzību vēl 500 miljonu eiro apmērā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās nosūtīt Ukrainai militāro palīdzību vēl 500 miljonu eiro apmērā, trešdien paziņojis ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels.

Viņš norādīja, ka ir būtiski, lai ES palielina militāro atbalstu Ukrainai, jo Krievija gatavojas jaunam uzbrukumam Austrumukrainā, tādēļ nākamās nedēļas būs izšķirošas.

Kopā ar iepriekšējiem militārās palīdzības sūtījumiem, ES atvēlējusi militārajai palīdzībai Ukrainai 1,5 miljardus eiro.

Krievijas karavīri kāda Austrumukrainas ciematā nošāvuši septiņus cilvēkus

Krievijas karavīri kādā mājā Pravdines ciematā Ukrainas austrumos nošāvuši sešus vīriešus un sievieti un pēc tam uzspridzinājuši ēku, lai slēptu pierādījumus, trešdien paziņojusi Ukrainas prokuratūra.

"12.aprīlī Pravdines ciematā dzīvojamā mājā Krievijas karavīri nošāva sešus vīriešus un vienu sievieti. Pēc tam, lai slēptu savu noziegumu, okupanti uzspridzināja ēku," teikts prokuratūras paziņojumā.

Ukraina noraida Krievijas paziņojumu par Mariupoles aizstāvju padošanos

Krievijas Aizsardzības ministrija otrdien paziņoja, ka saņēmusi gūstā vairāk nekā 1000 Ukrainas Bruņoto spēku 36.jūras kājnieku brigādes karavīrus. Taču Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs trešdien paziņojis, ka brigādei "grūta un ļoti riskanta manevra" rezultātā izdevies izlauzties cauri Mariupoli aplenkušajam Krievijas karaspēkam un pievienoties Ukrainas "Azov" pulkam.

Ierakstā vietnē "Facebook" Arestovičs uzskaitīja, ka veiksmīgās specoperācijas rezultātā ne tikai "Azov" ieguva būtisku pastiprinājumu un 36.brigāde izvairījās no sakāves un "faktiski ieguva otro iespēju", bet arī "pilsētas aizstāvji tagad jau apvienoti ir nopietni nostiprinājuši savu aizsardzības rajonu".

Arestovičs uzsvēra, ka apvienošanās rezultātā ir palielinājusies un pastiprinājusies Mariupoles aizsardzības sistēma.

Ukrainas Aizsardzības ministrija uz aģentūras "Reuters" lūgumu komentēt Krievijas paziņojumu par ukraiņu karavīru saņemšanu gūstā Mariupolē, atbildēja, ka tādas informācijas tās rīcībā neesot.

Otrdien Mariupoles aizstāvji videoierakstā paziņoja, ka nav pametuši savas pozīcijas un paliek uzticīgi Ukrainai, vienlaikus lūdzot ukraiņus saprast pretošanās cenu un izcīnīt uzvaru. Paziņojums šķita kā komandas atvadu vārdi, jo jau iepriekš vienība bija paziņojusi par drūmām savas nākotnes prognozēm.

Savukārt pirmdien 36.jūras kājnieku brigāde paziņoja, ka munīcijas un pārtikas trūkuma dēļ gatavojas "pēdējai kaujai" par Mariupoli. Jūras kājnieki sūdzējās par Ukrainas militārās vadības atbalsta trūkumu. "Neviens vairs nevēlas ar mums sazināties, jo esam norakstīti," viņi atzina.

"Dažiem no mums tas nozīmē nāvi un citiem - nonākšanu gūstā," piebilsts paziņojumā, norādot, ka Krievijas armija ukraiņu spēkus ir "atspiedusi" un "ielenkusi".

Pulks "Azov", kas piedalās pilsētas aizstāvēšanā, pirmdien paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir lietojis ķīmisko ieroci pret militārpersonām un civiliedzīvotājiem Mariupolē, nometot to no bezpilota lidaparāta. "Azov" līderis Andrijs Bileckis vēlāk paziņoja, ka ķīmiskais uzbrukums noticis virs rūpnīcas "Azovstaļ", kuru turpina aizsargāt šī pulka karavīri.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien atzina, ka nav pārliecības, kāda viela ir izmantota.

Kopš 1.marta Krievijas karavīri ir bloķējuši Ukrainas ostas pilsētu Mariupoli, izraisot pilsētā humāno katastrofu.

Zviedrijas aizsardzības ministrs: Tikai Krievija ir vainīga pie kara Ukrainā

Tikai un vienīgi Krievija ir vainīga pie kara Ukrainā un drošības situācijas satricināšanas, žurnālistiem pēc Ādažu militārās bāzes apmeklēšanas teica Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hulkvists.

Viņš uzsvēra, ka Zviedrija turpinās sarunas ar Latviju un citām kaimiņvalstīs, lai nodrošinātu reģiona drošību.

Hulkvists pauda, ka pašlaik ir pāragri runāt par Zviedrijas stāšanos NATO, jo šāds lēmums vēl nav pieņemts. Tāpat viņš norāda, ka gadījumā, ja Zviedrija un Somija iestāsies NATO, arī pie šī būs vainīga Krievija.

Krievijas triecienos Harkivas apgabalā diennaktī nogalināti septiņi cilvēki

Krievijas karaspēka veiktajās apšaudēs Harkivas apgabalā, Ukrainas austrumos, aizvadītajā diennakti nogalināti septiņi civiliedzīvotāji, trešdien paziņojis Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs, piebilstot, ka slimnīcā nomiris arī pirms dažām dienām ievainots divgadīgs bērns.

Vietnē "Telegram" viņš rakstīja, ka aizvadītajā diennaktī Harkivas apgabalā Krievijas karaspēks veicis vismaz 53 artilērijas un daudzstobru reaktīvos mīnmetēju triecienus, kuru rezultātā cietuši 22 civiliedzīvotāji. Viņu vidū ir trīs bērni, un nogalināti septiņi cilvēki.

"Divgadīgs zēns, kurš apšaudēs tika ievainots pirms dažām dienām, nomira slimnīcā," paziņoja Sinehubovs.

Viņš uzsvēra, ka Ukrainas Bruņotie spēki ir noturējuši pozīcijas, Harkivas un apgabala aizsardzību, nostiprinājuši savu militāro klātbūtni, rezerves un bruņojumu.

"Mums ir panākumi Rohanskas, Derhaču virzienā. Izjumas virzienā mūsu Ukrainas Bruņotie spēki nepārtraukti cīnās, lai neielaistu ienaidnieku Doneckas un Luhanskas apgabalos," Sinehubovs raksturoja situāciju.

Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka nav nepieciešama Harkivas evakuācija. "Mūsu Bruņotie spēki katru dienu iznīcina daudz krievu tehnikas, dzīvā spēka, ticiet mūsu aizstāvjiem un saglabājiet mieru," viņš sacīja.

Dnipro morgos ir vairāk nekā 1500 krievu karavīru līķu

Ukrainas pilsētas Dnipro morgos ir vairāk nekā 1500 kritušo Krievijas karavīru līķu, paziņojis pilsētas mēra vietnieks Mihailo Lisenko.

"Pašlaik Dnipro morgos ir vairāk nekā 1500 kritušu krievu karavīru, kurus neviens nevēlas savākt. Viņi guļ refrižeratoros," teica vicemērs.

"Mēs ceram, ka kāda no krievu mātēm varēs atbraukt un savākt savus dēlus, kurus viņas audzināja visu mūžu. Mums jau četrus refrižeratorus aizņēmuši krievu karavīru līķi. Lai kā arī nebūtu, viņi kādam ir bērni," sacīja Lisenko, solot noorganizēt mirstīgo atlieku transportēšanu, "lai tikai kāds savāc savu dēlu līķus".

Lai gan Krievija nepublisko datus par karā Ukrainā kritušo karavīru skaitu, Ukraina paziņojusi, ka Krievijas dzīvā spēka zaudējumi pārsniedz 19 800 cilvēku.

Situācija frontē

• Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ierosinājis Krievijai apmainīt Ukrainā aizturēto prokrievisko politiķi Viktoru Medvedčuku pret Krievijas sagūstītajiem ukraiņiem. Zelenskis atzīmēja, ka Medvedčuks bija slēpies vairāk nekā 40 dienas.
• Krievijas karaspēks apšauda Harkivu un Mariupoli, kā arī civilās infrastruktūras objektus Harkivas un Zaporižjas apgabalā, paziņojis Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs.
• Mariupolē turpinās uzbrukumi metalurģijas uzņēmuma "Azovstal" teritorijā, kur izvietoti Ukrainas karavīri.
• Ukrainas spēki Doneckas un Luhanskas apgabalā atvairījuši sešus Krievijas uzbrukumus.
• Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka paziņojusi, ka Krievijas pārkāpumu dēļ šodien humānie koridori netiks atvērti. "Par humānajiem koridoriem 2022.gada 13.aprīlī: diemžēl šodien mēs tos neatvērsim. Zaporižjas apgabalā okupanti ir bloķējuši evakuācijas autobusus, bet Luhanskas apgabalā viņi pārkāpj uguns pārtraukšanas režīmu," informēja par pagaidu okupēto teritoriju reintegrāciju atbildīgā ministre.
• Satelītattēli un jaunākās ziņas liecina, ka Krievija koncentrē karavīrus un aprīkojumu vismaz trīs vietās Krievijas pierobežā: Belgorodas un Voroņežas apgabalā, kā arī Matvejevkurganas ciemā. Savukārt Ukrainā Krievijas karaspēks pastiprina operācijas ap Izjumu un gatavojas mēģinājumiem ieņemt Slovjansku, liecina domnīcas "Institute for the Study of War" analīze.
• Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši aptuveni 19 800 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
• Kijivas apgabalā uzskaitīti 720 Krievijas iebrukuma laikā miruši civiliedzīvotāji, bet vēl 200 cilvēku pazuduši bez vēsts. Reģistrētas 233 krimināllietas par Ukrainas teritoriālās integritātes un neaizskaramības pārkāpšanu, kā arī tiek izmeklēti 1463 fakti par kara likumu un paražu pārkāpšanu.
• Ukrainā kopš kara sākuma nogalināts vismaz 191 viens bērns, bet vēl 349 guvuši dažāda veida un smaguma savainojumus, paziņojusi Ukrainas ģenerālprokuratūra.
• Kijivas apgabalā reģistrēti vairāk nekā 150 marodierisma fakti. Reģistrētas vairāk nekā 30 krimināllietas par kolaboracionismu. Piecas personas aizturētas aizdomās par sadarbību ar agresoru.
• Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma nogalināti vismaz 20 žurnālisti, paziņojusi Ukrainas Nacionālā žurnālistu savienība.
• ASV prezidents Džo Baidens otrdien runā pirmoreiz lietojis terminu "genocīds", runājot par Krievijas iebrukumu Ukrainā. "Kļūst arvien skaidrāks, ka Putins vienkārši mēģina aizslaucīt ideju, ka pat ir iespējams būt ukrainim," teica Baidens, skaidrojot savus izteikumus.
• ASV gatavo 750 miljonu dolāru militārās palīdzības paketi Ukrainai, ziņu aģentūrai "Reuters" atklājuši divi informācijas avoti. Tajā varētu tikt iekļauti artilērijas ieroči un bruņumašīnas "Humvee", bet ne helikopteri "Mi-17".
• Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis videouzrunā paziņojis, ka Krievija 48 dienās Ukrainā ir zaudējusi vairāk savu karavīru nekā Padomju Savienība 10 kara gados Afganistānā. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba datiem, Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā no 24.februāra līdz otrdienas rītam sasnieguši aptuveni 19 600 karavīru.

Sankcijas darbībā

• Francija paziņojusi par Krievijas aktīvu 23,7 miljardu eiro vērtībā iesaldēšanu. Lielāko daļu sastāda Krievijas Centrālās bankas aktīvi, kuru vērtība ir 22,8 miljardi eiro.
• Nīderlande arestējusi 20 jahtas, kas pieder Krievijas pilsoņiem.
• Dubaijas lidostā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) ir faktiski iestrēgušas desmitiem privāto lidmašīnu, kas saistītas ar sankcijām pakļautiem Krievijas oligarhiem, ziņo laikraksts "The Wall Street Journal". Pēc rietumvalstu sankciju noteikšanas daudzi īpašnieki pārvietoja savas lidmašīnas uz Dubaiju, bet praktiski viņiem nav iespēju lidot arī no šīs lidostas.

Foto: Mariupole, 12. aprīlis