Dokumentālā īsfilma "OnlyFans: viegla nauda vai smags darbs?"

Platforma "OnlyFans" dienas gaismu ieraudzīja 2016. gadā, un līdz 2019. gadam lietotnē saturu publicēja aptuveni 60 000 cilvēku, pandēmijas ietekmē šis skaits pārsniedzis pusotru miljonu.

Uzņēmēja Tima Stokelija dibinātā platforma ir kļuvusi par vienu no Lielbritānijas visstraujāk augošajām tehnoloģiju platformām, vēstī raidsabiedrība BBC.

Platforma ļauj lietotājiem ievietot saturu aiz aizsargātas "maksas sienas" ("paywall") un par piekļuvi iekasēt ikmēneša abonēšanas maksu, kas svārstās no 4,99 līdz 49,99 ASV dolāriem. Veidotāji var palielināt savus ieņēmumus, kopīgojot ekskluzīvu saturu un pildot abonentu vēlmes.

Viena no lielākajām panākumu atslēgām ir tas, ka satura veidotāji un fani var veidot attiecības, izmantojot tiešraides, personalizētus ziņojumus un tiešus pieprasījumus pēc individuāli veidotiem fotoattēliem un videoklipiem. Liela daļa satura platformā ir pornogrāfiska rakstura, un lietotājiem ir jābūt vismaz 18 gadus veciem, lai reģistrētos.

Tomēr aiz glamūra, kā tas tiek pasniegts, realitāte dažiem lietotājiem un satura veidotājiem ir bijusi ļoti atšķirīga.

Raidorganizācija BBC ir intervējusi desmitiem autoru Lielbritānijā un ASV, redzējusi sūdzību kopijas un saraksti ar "OnlyFans" atbildīgajām personām un konstatējusi:

• Pagājušajā gadā vietnē ir ievietoti terorisma video, izvarošanas draudi un rasu vardarbība, pārkāpjot vietnes pakalpojumu sniegšanas noteikumus, kā arī pārpublicēti kādas studentes fotoattēli, kas augšupielādēti bez viņas piekrišanas.
• Datu aizsardzības eksperti ir izteikuši bažas par vietnes servera drošību pēc tam, kad uzlauzti satura veidotāju profili, kuru rezultātā viņu kontos parādās citu cilvēku kailfoto.
• "OnlyFans" politika piešķirt bloķētajiem faniem automātisku kompensāciju var turpināt un stimulēt ļaunprātīgu izmantošanu, uzskata veidotāji.

Vietnē "OnlyFans" skaidri norādīts, ka tā nav atbildīga par satura moderēšanu, kas ietver uzmākšanās aizliegumus un nelikumīgu vai bez piekrišanas esošu attēlu koplietošanu.

Uzņēmums apgalvo, ka dienā tiek izskatīti vairāk nekā 300 000 multivides failu un to novērošanā ir iesaistīti vairāk nekā 500 aģenti. Digitālie eksperti raidorganizācijai BBC ir teikuši, ka mākslīgais intelekts var būt neuzticams pornogrāfiska satura izpētē un "OnlyFans" ir nepieciešams vairāk cilvēku moderatoru, jo tieši pornogrāfisks saturs ir vairāk pakļauts ļaunprātīgai izmantošanai vai autortiesību pārkāpumiem.

"OnlyFans: viegla nauda vai smags darbs?" uzņemšanas aizkadri

Pārmaiņu treneris Arturs Šulcs, kurš ir specializējies seksoloģijā, norāda, ka "interese par erotisku saturu un iespējas šo interesi piepildīt vienmēr ir bijis problemātisks jautājums".

"Kā izpaust savu seksualitāti? Tā ir problēma arī mūsdienu sabiedrībā. Diemžēl tas nav gājis izglītības jomā uz priekšu, tas ir aizgājis virtuālā seksa informācijas biznesā, kur viens ir pārdevējs un otrs ir pircējs.

Pircējs visbiežāk pērk to, ko parasti viņam vajadzētu iegūt reālās attiecībās ar otru cilvēku. Daudziem cilvēkiem ir grūtības dzīvē uzrunāt otru vai uzaicināt uz tikšanos, pašreizējā izglītības sistēma to acīmredzot nemāca, un daļa cilvēku ir emocionālā strupceļā, jo visiem vajag un gribas attiecības," saka Šulcs. "Kāpēc pirkt šo saturu? Kontroles dēļ. Pircējs iegūst ļoti spēcīgu kontroli pār pārdevēju. Viņš ir klients, klientam ir taisnība, viņš var teikt, ko darīt."

Arturs Šulcs skaidro, ka visi cilvēki nav vienādi un daudziem attiecības izveidot reālajā dzīvē var šķist neiespējama misija: "Lai sasparotos fiziskā ceļā, mums ir jāizveido attiecības, jāiepazīst cilvēks, jāizdzer ne viena vien tase kafijas, jāaiziet ar viņu uz dejām, jāsajūt, kā mēs komunicējam viens ar otru, vai mēs patīkam viens otram. (..)

Visiem šiem nelielajiem dabiskajiem etapiem mums ir apzināti jāiziet cauri, un tas lielai daļai cilvēku var šķist kā neiedomājamas augstienes, kurām tikt pāri."

Ņujorkā bāzētās prestižās Liberālo mākslu koledžas socioloģijas profesore Elizabete Bernšteina, atsaucoties uz savu vairāk nekā 10 gadus ilgušo seksa industrijas darbinieku pētījumu, pauž, ka vīriešu dzimuma klientiem ir viena kopīga iezīme, kas ir saspringts darba grafiks. "Viņi ēda vieni, dzīvoja vieni un visu dienu pavadīja, salīkuši pār rakstāmgaldiem," norāda Bernšteina. "Mums ir pārmērīga darba kultūra, un pandēmija šo ritmu tikai paātrina." Jaunākie pētījumi, piemēram, liecina, ka cilvēki, strādājot no mājām, velta vairāk nekā divas papildu stundas dienā.

Lai kādi tam arī būtu cēloņi, arvien vairāk cilvēku meklē attiecības tiešsaistē. "Konvencionālie veidi, kā mēs domājām par romantiku un tuvību, ir mainījušies, un pandēmija šos jaunos uzskatus ir nostiprinājusi," medijam "Vox" skaidro Kalifornijas Universitātes Seksuālās un dzimumu daudzveidības laboratorijas direktors un psiholoģijas profesors Filips Hammeks. "Daudzi cilvēki, kuri izvēlas veidot tā saukto digitālo vai tiešsaistes tuvību, ir sacījuši, ka viņi reālajā dzīvē nejūtas droši par savām saskarsmes spējām vai nav pietiekami pašpārliecināti, tāpēc izvēlas komunicēt internetā.

Tiešsaistē viņi jūtas redzēti; viņiem šķiet, ka viņi var brīvāk izteikties, iespējams, pat vairāk, nekā viņi jebkad domāja, ka varētu.​"