ANO: Vēl pirms kara Ukrainā pandēmijas dēļ 77 miljoni cilvēku nonāca galējā nabadzībā

Tajā secināts, ka turīgās valstis var atkopties pēc pandēmijas ar rekordlieliem aizņēmumiem, kuriem ir ļoti zemas procentu likmes, savukārt nabadzīgākas valstis ir tērējušas miljardiem ASV dolāru lielas summas, lai apkalpotu savus parādus un tām ir lielākas aizņēmumu izmaksas, kas liedz līdzekļus izmantot izglītības un veselības aprūpes situācijas uzlabošanai, vides aizsardzībai un nevienlīdzības mazināšanai.

ANO dati liecina, ka 2019.gadā 812 miljoni cilvēku dzīvoja galējas nabadzības apstākļos, kas nozīmē, ka viņu iztikas līdzekļi nepārsniedza 1,90 ASV dolārus (1,75 eiro) dienā, savukārt 2021.gadā tādu cilvēku skaits pasaulē bija pieaudzis līdz 889 miljoniem.

Ziņojums sagatavots par finansējumu ANO attīstības plāna 2030.gadam mērķu sasniegšanai, kas ietver nabadzības izskaušanu, vienlīdzīgas izglītības kvalitātes un dzimumu līdztiesības nodrošināšanu.

ANO ģenerālsekretāra vietniece Amina Mohammeda preses konferencē otrdien sacīja, ka papildu tam kara Ukrainā dēļ šogad vēl 1,7 miljardiem cilvēku būs jāsaskaras ar pārtikas, enerģijas un minerālmēslojuma cenu pieaugumu.

Analītiķi prognozē, ka 20% attīstības valstīs iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju līdz 2023.gada beigām neatgriezīsies līmenī, kāds tas bija pirms 2019.gada. Šāda prognoze izteikta, pat neņemot vērā kara Ukrainā ietekmi.

Ziņojumā norādīts, ka nabadzīgākās pasaules valstis vidēji 14% savu ienākumu tērē parādu procentu maksājumiem, tādēļ daudzām valstīm šī iemesla dēļ pandēmijas ietekmē ir jāsamazina izglītības, infrastruktūras un kapitāla izdevumu budžeti. Bagātajās attīstītajās valstīs šis līmenis ir tikai 3,5%.

Karš Ukrainā vēl vairāk saasinās pandēmijas radītās problēmas, secināts ziņojumā, norādot, ka karadarbības dēļ paaugstināsies enerģijas un preču cenas, atkal tiks pārrautas piegāžu ķēdes, pieaugs inflācija, samazināsies izaugsme un palielināsies finanšu tirgu nestabilitāte.

Mohammeda par traģēdiju nosauca situāciju, ja bagātās valstis palielinātu militāros izdevumus, bet saistībā ar to samazinātu palīdzību attīstības valstīm un centienus risināt klimata krīzi.

"Šajā kolektīvajai atbildībai tik izšķirīgajā brīdī bezdarbībai nav nekāda attaisnojuma, lai garantētu, ka simtiem miljonu cilvēku ir iespēja izrauties no bada un nabadzības," viņa teica.

ANO Ekonomikas un sociālo lietu nodaļas sadarbībā ar vairāk nekā 60 starptautiskām aģentūrām, kuru vidū ir gan ANO sistēmas, gan starptautiskas finanšu institūcijas, sagatavotajā ziņojumā ieteikts paātrināt parādu atvieglojumus un palielināt valstu ar vidējiem ienākumiem un lieliem parādiem atbilstību atvieglojumu saņemšanai, pielāgot starptautisko nodokļu sistēmu tādu problēmu kā Covid-19 vakcīnu un medicīnas preču pieejamības nevienlīdzības mazināšanai, paātrināt investīcijas ilgtspējīgā enerģētikā un uzlabot informācijas apmaiņu.