No pogām līdz skārienekrānam jeb ar ko ekrāns labāks par pogām

Mašīnu instrumentu paneļa un multivides sistēmu izstrādē var vilkt paralēles ar tālruņu attīstību. Arī tiem kādreiz bija pogas, taču tagad bez pogām ierīces spēj nesalīdzināmi vairāk nekā to priekšteči. Modernos tālruņus par viediem, saprotams, nepadara tikai ekrāns, taču tieši tas paver neticami plašas iespējas – vai runa būtu par sakariem, datu apstrādes jaudu vai lietotnēm.

Kādā ziņā skārienekrāns pārspēj pogas

Lai gan dažiem autobraucējiem atteikšanās no fiziskajām pogām šķiet kārtējā modes tendence, tomēr var minēt vairākus argumentus, kas pierāda, ka skārientehnoloģijas padara mūsu ikdienu vienkāršāku, ērtāku un skaistāku.

1. Praktiskāka laukuma izmantošana

“Liela skārienekrānu priekšrocība ir efektīva laukuma izmantošana. Agrāk ierīcēm bija divas daļas – tastatūra un ekrāns, un abi ierīces virsmā konkurēja savā starpā par vietu. Tagad mums ir viens pats ekrāns un informācija ir sakārtota vairākos līmeņos, un mēs pēc nepieciešamības pa tiem pārvietojamies. Jā, arī tagad ir tastatūra, taču tā ir virtuāla, un, kad tā nav nepieciešama, mēs aizejam uz citu līmeni un skatāmies video, pārlūkojam internetu un izmantojam lietotnes,” skaidro tehnoloģiju portāla Kursors.lv auto redaktors Māris Gaugers.

2. Modernāka dizaina iespējas

Vēl viena priekšrocība – ieviešot ekrānus, ražotājiem paveras iespēja radīt novatorisku interjera dizainu, kas līdz šim bija sarežģīti elementāra vietas trūkuma dēļ.

3. Uz intuīciju balstīta lietošana

Tāpat tagad ir iespējams pilnveidot ergonomiku. Daļa no labas, efektīvas ergonomikas ir intuitīvi lietojama saskarne – un šis ir ļoti svarīgs aspekts. Skārienjutīgās tehnoloģijas ir vienkāršas, jo to lietošana ir balstīta uz intuīciju. “Protams, arī senāk ražotāji centās, lai pogas un slēdži būtu pēc iespējas vienkāršāki. Dizaineri spēlējās ar pogu izmēru, izvietojumu, būrās ar piktogrammām, kas ļāva ātrāk sameklēt vajadzīgās funkcijas pogas. Taču modernās viedierīces ir lieliskas ar to, ka mums nav nepieciešama lietošanas rokasgrāmata – mēs ātri apgūstam pat nekad agrāk neizmantotas lietotnes un aparātus. Teiksim, lai datorā ievadītu datus vai lietotu programmas, ir vajadzīga fiziska tastatūra un skārienvirsma vai pele, bet iedodiet bērnam planšeti, un viņš to apgūs biedējoši ātri. Tas ir tāpēc, ka pieskāriens ir dabisks veids, kā iepazīt pasauli, savukārt funkciju vizualizācija ļauj ātri izprast loģiskas kopsakarības,” saka Māris.

4. Plašāka funkcionalitāte

Ekrāni ir aizstājuši daudzus iepriekšējos vadības rīkus, kuru dēļ aizgājušo gadu mašīnās priekšējais panelis un centrālā konsole nereti bija nosēti ar pogām un slēdžiem, kas parasti bija saistīti tikai ar vienu konkrētu funkciju. Runājot par mūsdienu auto multivides sistēmām, tagad vienā ekrānā var vadīt visdažādākās funkcijas – klimatu, navigāciju, radio, saziņu un citas.

Ātrāka un vieglāka funkciju kontrole

Skārienierīces var arī vadīt daudz ātrāk: vienkārši nospiediet ekrānā – un sistēma reaģē. Bet vienkāršība un ātrums transportlīdzeklī ir ļoti svarīgs faktors, jo tas ļauj vadītājam uz īsu brīdi novērsties un tūliņ atkal pievērsties ceļam. “Ja elementāras lietas, teiksim, temperatūras vai radio skaļuma regulēšana, prasa pārāk daudz laika, tas nozīmē, ka atteikties no pogām nebija jēgas. Īpaši, ja tas pasliktina šofera un citu satiksmes dalībnieku drošību,” uzskata Māris Gaugers.

Lai gan daži zīmoli no fiziskām vadības ierīcēm atteikušies pilnībā, Citroën meklē ergonomiski optimālu risinājumu un pārliecinās, vai rezultāts tiešām atvieglo auto sistēmu vadību. Tā jaunajā Citroën C4 ir iestrādāts augstvērtīgs 10 collu skārienekrāns, taču salona temperatūru un audio skaļumu joprojām var vadīt arī ar fiziskiem slēdžiem.

Iespēja ielādēt atjauninājumus

Viedierīces strauji attīstās, tāpēc ir svarīgi spēt nodrošināt jaunākās iespējas, nemainot pašu aparātu, un pirmām kārtām tas attiecas uz programmatūru. Ikdienā pie tā jau esam pieraduši – uzstādām jaunāko operētājsistēmas versiju, un viedierīce šķiet gluži kā jauna.

“Programmatūrai ir tikpat liela nozīme kā aparatūrai un droši vien pat lielāka. Ja Apple ievieš būtiskus iOS dizaina uzlabojumus vai jaunu funkciju, faktiski tas ir svarīgāk par jaudīgāku procesoru un lielāku atmiņu. Pirmkārt, tas nodrošina piekļuvi jaunākajām iespējām un, otrkārt, paildzina ierīces kalpošanas laiku. Galvenais, lai aparātā ir iestrādāta zināma jaudas rezerve. Tas pats attiecas uz auto – pirms pirkšanas ir vērts painteresēties, kāds ir tā potenciāls, jo tas būs jālieto vairākus gadus,” iesaka Kursors.lv redaktors. Un daudzi ražotāji, kuri savos auto iestrādā modernas multivides sistēmas un ekrānus, kā arī nodrošina programmatūras atjaunināšanu, par to visu arī ir padomājuši. Piemēram, franču Citroën uz skārienekrānu pārnesis auto iestatījumu, multivides, tālruņa, klimata un navigācijas vadību.

Autobraucēji dažkārt ir neizpratnē, kāpēc mašīnu sistēmas atpaliek no mums ierastajām viedierīcēm. Pēc Māra teiktā, daļēji tas saistāms ar augstajām prasībām, kas tiek izvirzītas auto elektronikai, bet daļēji – ar ieguldīšanos pētniecībā un pielāgošanā. “Viedierīces, operētājsistēmas un lietotnes ir diezgan dažādas. Daudzas ir loģiskas, ātras un lieliski dizainētas, turpretī citas strādā kaitinoši lēni un vienkāršu funkciju izmantošanu padara par maldīšanos virtuālā labirintā. Tieši to pašu mēs redzam automobiļos – tirgū ir modeļi, kuru ekrāni neatpaliek no jaunākajām rokas ierīcēm, bet ir arī tādi, kas liek saķert galvu,” skaidro Māris.