Ginekoloģe: Jaundzimušos no inficēšanās pret garo klepu pasargā topošo māmiņu vakcinēšana

Kā skaidroja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC), garais klepus ir ļoti lipīga, akūta elpceļu infekcija ar smagu, lēkmjveida klepu, kas var ilgt divus mēnešus vai pat ilgāk. Pirms vakcinācijas sākšanas 1958.gadā garais klepus bija ļoti plaši izplatīta slimība, ar kuru galvenokārt slimoja bērni vecumā līdz pieciem gadiem, visvairāk - līdz viena gada vecumam.

Šobrīd vislielākā saslimstība tiek novērota pusaudžiem, bērniem līdz gada vecumam un gados jauniem pieaugušajiem.

SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Larisa Savrasova informēja, ka laika posmā no 2016. līdz 2020.gadam vidējais garā klepus gadījumu skaits bija 314, savukārt 2019.gadā tas bijis visaugstākais - 719.

Līdz šim Vakcinācijas noteikumi paredzēja, ka pret garo klepu obligāti vakcinējami bērni divu mēnešu, četru mēnešu, 12 mēnešu un septiņu gadu vecumā. Grozījumi Vakcinācijas noteikumos paredz, ka no 2022.gada vakcināciju pret garo klepu valsts apmaksā arī 14 gadu veciem pusaudžiem un grūtniecēm.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska norādīja, ka vakcīnas saņemšana divu, četru, sešu mēnešu vecumā ir primārā imunizācija, savukārt pirmā balstvakcīna ir paredzēta 12 mēnešos, pasargājot bērnu no smagas saslimšanas nākamajos piecos gados.

Viņa uzsvēra, ka slimība ir īpaši bīstama zīdaiņiem līdz sešiem vai gada vecumam, kuri vēl nav saņēmuši pilnu vakcinācijas kursu un kurus var inficēt, piemēram, nevakcinēti ģimenes locekļi.

Zavadska skaidroja, ka garo klepu izraisa baktērijas, un pirmajās desmit dienās tās atrodas elpceļos, izdalot toksīnus, kas darbojas elpceļos un galvas smadzenēs, tādējādi radot klepus lēkmes un citas elpceļu paralizējošus efektus. Pēc viņas paustā, antibiotikas ir jēgpilni dzert tikai slimības pirmajās desmit dienās, bet smagākos gadījumos pacients var atrasties intensīvajā terapijā, lai lēkmes nenodarītu vēl lielāku kaitējumu veselībai, piemēram, radot asinsvadu plīsumu.

Veisa uzsvēra, ka bērna mamma ir tā, kas nodrošina viņa aizsardzību pret infekcijām pirmajos dzīves mēnešos, proti tās slimības, ar kurām viņa ir pārslimojusi vai pret kurām vakcinēta, veido organismā antivielas, kas ar placentas palīdzību tiek transportētas bērnam, tādējādi to pasargājot.

Vakcīna ir rekomendēta otrajā grūtniecības trimestrī, sākot no 20.grūtniecības nedēļas līdz 32.nedēļai, tomēr to nevajadzētu atlikt īsi pirms dzemdībām, jo ir svarīgi, lai mammas organisms paspēj noreaģēt un izveidot antivielas, pārnesot tās ar placentu bērnam, skaidroja Veisa.

Vienlaikus viņa norādīja, ka sievietes vakcīnu var saņemt katrā grūtniecībā, nevis tikai vienu reizi, un tā satur aizsardzības komponetes gan pret garo klepu, gan pret diftēriju un stingumkrampjiem.

Zavadska informēja, ka vakcīnu var saņemt pie ģimenes ārsta, kā arī vakcinācijas un ginekologu kabinetos.