Astronomi izmērījuši ledus kodolu vienai no lielākajām zināmajām komētām. Četrus miljardus gadu senais kosmiskais ledus gabals mūsu virzienā lido ar 35 tūkstošus kilometru stundā lielu ātrumu.
Mums tuvojas viena no lielākajām zināmajām komētām. Tās kodols ir melnāks par ogli
Uztraukumam gan nav pamata, jo milzīgā komēta “C/2014 UN271” mūsu planētai palidos garām aptuveni 1,5 miljardu kilometru lielā attālumā. Tas notiks 2031. gadā, ziņo “Live Science”.
Salīdzinājuma labad jāsaka, ka tas ir vidējais attālums starp Saturnu un Sauli, tāpēc ar neapbruņotu aci šī komēta no Zemes nebūs saskatāma.
Komētai tuvojoties, zinātnieki izmanto iespēju, lai to izpētītu sīkāk. Iepriekšējos pētījumos atklāts, ka ledus objekta diametrs ir vairāk nekā 128 kilometrus liels. Komēta arī ir tūkstoš reižu masīvāka par tipiskajām komētām. Tā ir tik milzīga, ka to var noturēt par pundurplanētu. Komētai arī ir mirdzoša aste, kas ir skaidrs indikators tam, ka tā sastāv no ledus.
Tagad astronomi izmantojuši Habla kosmisko teleskopu, lai izpētītu komētas mirdzošo asti un ledus kodolu. Lai arī komēta pagaidām atrodas pārāk tālu, lai varētu uzņemt asu tās attēlu, Habla novērojumi astronomiem ļāva identificēt spilgtu gaismas punktu, kas atbilst komētas kodolam, rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “The Astrophysical Journal Letters”.
Pētnieku komanda izmantoja datormodeli, lai digitāli aizvāktu komētas astes spilgto mirdzumu, atstājot tikai kodolu. Rezultāti parāda, ka komētas kodols ir aptuveni 50 reižu lielāks nekā tipiskās komētas, kas novērotas iekšējā Saules sistēmā. Komandai arī ir izdevies noskaidrot, kāda ir komētas kodola krāsa.
“Tas ir liels un melnāks par ogli,” paziņojumā teica viens no pētījuma autoriem Deivids Dževits.