Aktuālais frontē ⟩ Zelenskis brīdina – Putins Ukrainā var pielietot kodolieročus; kreisera "Moskva" komanda nepaspēja evakuēties

Putins var ķerties pie kodolieroču vai ķīmisko ieroču izmantošanas, jo viņš neciena Ukrainas tautas dzīvību, norādīja prezidents. "Ne tikai man, visai pasaulei, visām valstīm ir jāuztraucas, jo tā var būt nepatiesa informācija, bet tā var būt patiesība. Ķīmiskie ieroči. Viņi var to izdarīt, viņiem tautas dzīvība nav nekas," skaidroja Zelenskis.

"Ir jādomā, nevajag baidīties, bet jābūt gataviem. Bet tas jautājums nav Ukrainai, ne tikai Ukrainai, bet visai pasaulei, tā es uzskatu," sacīja prezidents.

Krievijas neveiksmes tās iebrukumā Ukrainā var pamudināt Putinu lietot taktisko vai zemas jaudas kodolieroci, ceturtdien brīdināja ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Viljams Bērnss.

Kremlis noteica augstu trauksmes gatavību savos kodolspēkos drīz pēc pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma 24.februārī, bet ASV nav redzējušas "daudz praktisku pierādījumu" par notikumu attīstību šajā jomā, kas radītu lielāku satraukumu, piebilda CIP direktors. Krievijai ir daudz taktisko kodolieroču, kas ir mazāk spēcīgi par atombumbu, ko ASV nometa uz Hirosimu Otrā pasaules kara beigu posmā.

Krievija iekļauj videoblogeri Juriju Dudju ''ārvalstu aģentu" reģistrā

Krievijas Tieslietu ministrija piektdien iekļāva "ārvalstu aģentu" reģistrā videoblogeri Juriju Dudju, Krievijas politoloģi Jekaterinu Šuļmani, medija "The Insider" galveno redaktoru Romanu Dobrohotovu un "Radio Brīvība" karikatūristu Sergeju Jelkinu, ziņoja "Radio Brīvība" krievu dienests.

Dudjs pirmajās dienās pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā 24.februārī paziņoja, ka ir pret šo karu. Iepriekš Dudjs bija nosaucis Krievijas un Ukrainas bruņoto konfliktu par "strīdu" un bija neviennozīmīgi izteicies par Krievijas īstenoto Krimas aneksiju.

2013.gada beigās un 2014.gada sākumā Ukrainā notikušo Eiromaidanu jeb Cieņas revolūciju Dudjs bija raksturojis kā "ne sevišķi cienīgu" un bija devis mājienus, ka to esot apmaksājušas ASV un Eiropas Savienība.

Intervijā ar ukraiņu videoblogeri Ivanu Rudski Dudjs bija izgriezis svarīgākās tēzes - par Holodomoru Ukrainā, Iekšlietu tautas komisariāta (NKVD) represijām un Krievijas karu pret Ukrainu.

Kijivas apgabalā atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi

Šādu skaitli paziņoja Kijevas apgabala policija, piektdien informē britu raidsabiedrība "Sky News". Kijivas apgabala policijas vadītājs Andrijs Nebitovs paziņoja, ka lielākā daļa civiliedzīvotāju tikuši nošauti. Cilvēku līķi atrasti uz ielām vai arī - tie bijuši pagaidu apbedījuma vietās. Kā atgādina medijs, katru dienu zem drupām un masu kapos tiek atrasti arvien vairāk nogalinātie civiliedzīvotāji. Vairāk kā 350 nogalinātie ir konstatēti tieši Bučā.

Krievijā apcietināts redaktors, kas publicējis ziņu par omoniešu atteikšanos karot Ukrainā

Krievijas tiesa piektdien noteica pirmstiesas apcietinājumu Sibīrijas tīmekļa žurnāla "Novij Fokus" galvenajam redaktoram Mihailam Afanasjevam, kas publicējis materiālu par to, ka 11 Hakasijas reģiona OMON specvienības policisti atteikušies piedalīties Krievijas karā pret Ukrainu. Galvenajam redaktoram noteikts pirmstiesas apcietinājums lietā par nepatiesas informācijas tīšu izplatīšanu, pavēstīja Izmeklēšanas komiteja.

Notiesājoša sprieduma gadījumā žurnālistam draud līdz desmit gadiem cietumā.

To, ka Abakanā, Hakasijas galvaspilsētā, apcietināts "Novij Fokus" galvenais redaktors Afanasjevs, pavēstīja "Telegram" kanāls "Setevije novosti", atsaucoties uz advokātu. Materiāls par omoniešu atteikšanos karot Ukrainā publicēts 4.aprīlī. Atsaucoties uz saviem avotiem, Afanasjevs vēstīja, ka 11 Hakasijas omonieši atteikušies doties karot uz Ukrainu un pakļauti varasiestāžu spiedienam.

Vēsts par Hakasijas omoniešiem pēc sākotnējās publikācijas izplatījās daudzos citos tradicionālajos medijos un sociālajos tīklos.

Pareiztīgo Lieldienu laikā Ukrainā būs slēgtas baznīcas

Ukrainā Pareizticīgo Lieldienās baznīcas nevarēs apmeklēt - tās komandantstundas laikā - 24. aprīlī - būs slēgtas, vēsta britu raidsabiedrība BBC. Par šo paziņojumu pavēstīja Ukrainas policija un dievnami. Lieldienās varēs nosvētīt groziņus ar olām, bet, kā raksta medijs, tiks respektēta komandantstunda. 

Krievijas kreiserim "Moskva" pirms nogrimšanas trāpīja divas Ukrainas raķetes, paziņo Pentagons

Krievijas karaflotes kreiserim "Moskva" trāpīja divas Ukrainas raķetes, pirms tas nogrima Melnajā jūrā, piektdien apliecināja augsta ASV Aizsardzības ministrijas amatpersona, norādot, ka tas ir "smags trieciens" Maskavai.

Runājot ar žurnālistiem ar nosacījumu, ka tiek ievērota anonimitāte, Pentagona amatpersona apstiprināja Kijivas notikušā versiju. "Mūsu vērtējumā tam trāpīja divas [raķetes] "Neptun"," sacīja Pentagona amatpersona, minot Ukrainas pretkuģu spārnotās raķetes. Triecienu rezultātā ir bojāgājušie "Moskva" ekipāžas jūrnieku vidū, bet ir "grūti pateikt, cik daudzi", viņš atzina.

ASV novērojušas, kā izdzīvojušos uzņem citi Krievijas kuģi, kas atradās rajonā, piebilda amatpersona. "Tas simboliski ir smags trieciens," sacīja Pentagona amatpersona. "Tur ir lepnuma aspekts."

Sagrābt Mariupoli pilnībā okupantiem neizdodas, notiek smagas kaujas

Krievijas karaspēkam pilnībā Mariupoli sagrābt nav izdevies, un tur joprojām notiek smagas kaujas, piektdien pavēstīja Ukrainas Aizsardzības ministrijas pārstāvis sakariem ar presi Oleksandrs Motuzjaniks.

"Divu bruņoto formējumu [jūras kājnieku brigādes un pulka "Azov"] savienošanās Mariupolē ir spīdoša taktiskā operācija," uzsvēra amatpersona. "Situācija Mariupolē ir sarežģīta un smaga, šobrīd notiek kaujas. Krievijas armija pastāvīgi piesaista papildu vienības šīs pilsētas sturmēšanai." 

"Šobrīd notiek aktīvas kaujas pie Iļjiča [metalurģiskā] kombināta un Mariupoles ostas zonā. Bet pilnībā sagrābt šo pilsētu krieviem neizdodas," uzsvēra Motuzjaniks. Viņš solīja, ka Ukrainas Bruņotie spēki izdarīs visu, lai pilsētu atbloķētu.

Krievijas karavīri vētras dēļ nespēja evakuēt kreisera "Moskva" komandu, apgalvo Kijiva

Krievijas karavīriem nav izdevies izglābt nogrimušā Krievijas karaflotes kreisera "Moskva" ekipāžu, piektdien paziņoja Ukrainas Robežsardzes dienesta jūras apsardzes preses sekretāre Natālija Humeņuka.

"Trāpījums izraisīja kaujas komplekta detonāciju, un sākās cīņa par izdzīvošanu. Mēs novērojām, kā citi kuģi centās sniegt palīdzību, bet pat dabas spēki bija Ukrainas pusē," Humeņukas teikto citē raidsabiedrības BBC krievu redakcija. "Vētra neļāva nedz mierīgi veikt glābšanas operāciju, nedz evakuēt ekipāžu," viņa piebilda.

Krievijas Aizsardzības ministrija ceturtdien atzina, ka Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseris "Moskva" pēc ugunsgrēka un munīcijas eksplozijas nogrimis Melnajā jūrā. Tomēr sliktais laiks "netraucēja evakuēt kreisera ekipāžu uz Melnās jūras flotes kuģiem, kas atradās rajonā", apgalvoja ministrija.

Kuģa "Moskva" komandā bija 510 cilvēki."Ekipāža nogādāta pastāvīgās dislokācijas vietā [Sevastopolē]," Krievijas ziņu aģentūrai TASS apgalvojis kāds avots.

Savukārt Ukrainas medijs "Obozrevatel" vēsta, ka no kreisera" Moskva" Sevastopolē nogādāti vien 14 Krievijas jūrnieki, bet par pārējo likteni nekas nav zināms. Ukrainas armijas operatīvās pavēlniecības "Dienvidi" preses dienests iepriekš ziņoja, ka "Moskva" pēc Ukrainas pretkuģu raķešu "Neptun" triecieniem apgāzies un sācis grimt. Divas raķetes trāpījušas kreiserim Melnajā jūrā netālu no Odesas, un pēc šī trāpījuma uz kuģa izcēlies ugunsgrēks.

No konflikta zonām Ukrainā piektdien evakuēti vairāk nekā 2800 iedzīvotāji

Kā ziņo britu raidsabiedrība "Sky News", šo skaitu apstiprināja arī vicepremjers. To vidū ir arī 363 cilvēki no Mariupoles, kuri no turienes varēja aizbraukt ar privātajām automašīnām. Medijs precizēja, ka kopumā piektdien izdevies evakuēties 2864 iedzīvotājiem.

Krievijas dzīvā spēka zaudējumi pārsniedz 20 tūkstošus, apgalvo Ukraina

Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits kopš 24. februāra, kad Krievija pret Ukrainu sāka pilna mēroga karu, sasniedzis orientējoši 20 tūkstošus, piektdien pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

Krievijas karaspēks zaudējis arī 756 tankus, 1976 bruņumašīnas, 366 artilērijas sistēmas, 122 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 66 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 163 lidmašīnas, 144 helikopterus, 1443 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 135 operatīvi taktiskos dronus, 25 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas, teikts paziņojumā.

"Dati tiek precizēti. Aprēķinu veikšana ir sarežģīta intensīvās karadarbības dēļ," norādīja Ģenerālštābs.

Krimā piemin Ukrainas apšaudīto un nogrimušo kreiseri "Moskva"

Krievijas okupētajā un anektētajā Krimā piektdien, 15. aprīlī, ceremonijā Sevastopolē tika pieminēts nogrimušais Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseris "Moskva", vēsta britu raidsabiedrība "Sky News". Piemiņas pasākumu, kā vēsta medijs, rīkojuši Melnās jūras flotes veterāni.

Ukrainas armijas operatīvās pavēlniecības "Dienvidi" preses dienests iepriekš ziņoja, ka "Moskva" pēc Ukrainas pretkuģu raķešu "Neptun" triecieniem apgāzies un sācis grimt. Divas raķetes trāpījušas kreiserim Melnajā jūrā netālu no Odesas, un pēc šī trāpījuma uz kuģa izcēlies ugunsgrēks.

Kreiseris "Moskva" ar 510 apkalpes locekļiem bija daļa no Krievijas Melnās jūras flotes 30.virsūdens kuģu divīzijas.

Arī Krievijas Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka kreiseris "Moskva" pēc ugunsgrēka un munīcijas eksplozijas ir nogrimis Melnajā jūrā. Kreisera apkalpe jau pirms tam tika evakuēta.

Kijivā pārsauks ielas un laukumus, kuriem ir saistība ar Krieviju

Kijivas mērs Vitālijs Kličko paziņoja, ka pilsētā tiks pārdēvēti laukumi un ielas, kurām ir saistība ar Krieviju, piektdien ziņo britu raidsabiedrība BBC. 

Putins: Eiropa nevar aizstāt Krievijas gāzi un naftu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Eiropai nav alternatīvu Krievijas gāzes aizstāšanai, ziņo britu raidsabiedrība BBC. "Saprātīga aizstājēja Eiropai nav," tā ceturtdien paziņoja Putins, kurš brīdināja par "ekonomiski sāpīgām", ja tā mēģinās aizstāt Krievijas gāzi un naftu.

Krievijā nobloķē tīmekļa laikrakstu pēc publikācijas par omoniešu atteikšanos karot Ukrainā

Krievijas mediju uzraudzības dienests "Roskomnadzor" nobloķējis Krievijas tīmekļa izdevuma "Moscow Times" krievu valodas versiju pēc raksta par Sibīrijas reģiona omoniešu grupas atteikšanos karot Ukrainā, piektdien pavēstīja izdevums.

"Roskomnadzor" aizliegto vietņu reģistrā iekļauta "Moscow Times" krievu valodas versijas galvenā lapa, kā arī publikācija par Hakasijas omoniešem. Kā vēstīja tīmekļa laikraksts, omonieši ne tikai nav vēlējušies braukt ārpus Krievijas, bet izteikuši savu sašutumu personīgi kādam augstam Nacionālās gvardes ģenerālim. Pēc tam policisti aizvesti atpakaļ no pierobežas nometnes uz Hakasiju.

Tīmekļa izdevumam "Moscow Times" ir versijas angļu un krievu valodā.

Kopš Krievija 24.februārī sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, "Roskomnadzor" nobloķējis vairāk nekā 1500 vietņu, arī tādu populāru mediju kā "Radio Brīvība", BBC krievu redakcijas, "Meduza" un "Deutsche Welle" vietnes. "Roskomnadzor" nobloķējis arī sociālos tīklus "Facebook", "Twitter" un "Instagram".

Ukrainu pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklē ASV likumdevēji

Kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainu pirmo reizi apmeklējuši ASV likumdevēji, piektdien vēsta laikraksts "New York Times".

Ukrainu apmeklējuši republikāņu senators Stīvs Deinss un republikāņu kongersmene Viktorija Sparca. ASV likumdevējus uzaicinājusi Ukrainas puse.

Viņi apmeklēja galvaspilsētu Kijivu, kā arī Kijevas apgabala Buču un Borodjanku, kur nesenās okupācijas laikā Krievijas karaspēks veica mierīgo iedzīvotāju masu slepkavības.

Deinss un Sparca aicināja ASV norīkot atpakaļ uz Ukrainu savus diplomātus, kā to jau ir izdarījušas vairākas Eiropas valstis.

"Es ceru, ka mūsu vizīte mudinās arī citus ASV oficiālos pārstāvjus un līderus atbraukt un atbalstīt Ukrainas tautu," sacīja Deinss. Arī Sparca, kas pati ir dzimusi un lielu dzīves daļu pavadījusi Ukrainā, uzsvēra, ka ir svarīgi izrādīt Ukrainai rūpes un atbalstu.

Pārtvertās sarunas liecina, ka Krievija pati apšaudījusi Brjanskas apgabala ciemu, paziņo Ukrainas Drošības dienests

Krievija pati apšaudījusi Brjanskas apgabala Kļimovas ciemu, lai varētu uzbrukumā vainot Ukrainu, liecina pārtverto telefonsarunu ieraksti, kas ir Ukrainas Drošības dienesta (SBU) rīcībā. "Tie ir mūsējie, kas tur sit," par uzbrukumu Kļimovā savai sievai telefonsarunā sacīja Krievijas karavīrs, kas šobrīd ir Doneckas apgabalā, lietotnē "Telegram" pavēstīja SBU. Uz jautājumu, kāpēc tā darīts, atbild vienkārši: "Tā vajag."

"Tā dara, lai it kā hoholi provocē. Un, lūk, tāpēc trāpa," sacīja karavīrs, lietojot nicinošo ukraiņu apzīmējumu.

Acīmredzot, Kremlim vienaldzīgi ir ne tikai savi karavīri, bet arī Krievijas civilisti, kas cieš Krievijas karaspēka apšaudēs, norāda SBU.

"Tāda pat draņķība bija Čečenijas karā. Dzīvokļus spridzināja Maskavā, it kā to teroristi. Bet īstenībā efesbešņiki (Krievijas izlūkdienests FSB). Vienkārši tagad viņi (Ukrainas spēki) nekādi nevarēja aizšaut no tāda attāluma līdz Kļimovai," skaidroja Krievijas karavīrs. Pēc šiem notikumiem viņš nolēmis uzrakstīt iesniegumu par atteikšanos turpmāk piedalīties kaujās Ukrainas teritorijā.

Kā vēsta Ukrainas ziņu aģentūra "Ukrinform", pēc Ukrainas izlūkdienesta ziņām Krievija plāno veikt raķešu vai bumbu triecienus Belgorodai vai kādai anektētās Krimas pilsētai un apsūdzēt Ukrainas Bruņotos spēkus un brīvprātīgo bataljonus. Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde norāda, ka Krievija aktīvi uzkurina antiukrainisku histēriju.

Krievija brīdina, ka pastiprinās gaisa triecienus 

Krievijas Aizsardzības ministrija ir atzinusi, ka veikusi raķešu triecienus Ukrainas galvaspilsētai Kijivai. Tāpat ministrija brīdināja, ka gaisa triecieni tiks pastiprināti, "atriebjoties par Ukrainas teroraktiem un sabotāžas mēģinājumiem Krievijā", ziņo britu raidsabiedrība BBC.

Piektdien panākta vienošanās par deviņu humāno koridoru atvēršanu

Piektdien panākta vienošanās, ka Ukrainas austrumos un dienvidos tiks atvērti deviņi humānie koridori, lai evakuētu civiliedzīvotājus, vēsta britu raidsabiedrība BBC. 

Krievijas spēki Donbasā ir piespiedu pauzē, uzskata Doneckas apgabala gubernators

Kauja par Donbasu vēl nav sākusies, bet Krievijas karaspēks šajā Ukrainas reģionā atrodas piespiedu pauzē, sacīja Ukrainas Doneckas apgabala kara administrācijas vadītājs Pavlo Kirilenko.

"Viņi koncentrē spēkus. Mēs redzam, ka tie ir pārgrupēti un gatavi vienlaicīgiem masīviem uzbrukumiem ar visu vienību aktivizēšanu, kas ir iesaistītas šajā virzienā. To tur ir daudz," intervijā medijam "RBK-Ukraina" sacīja gubernators. Viņš gan arī norādīja, ka Krievijas karavīri ir demoralizēti, turklāt uzbrukumam nav labvēlīgu laika apstākļu.

"Starp citu, ir faktori, kas tur ienaidnieku piespiedu pauzē. Tie ir laika apstākļi, zināma darbību nesaskaņotība un atklāti paniski noskaņojumi," skaidroja Kirilenko. "Noskaņojums un kaujas gars pat Krievijas bruņoto spēku regulārajās daļās nav pienācīgā līmenī. Viņi komunicē savā starpā un saprot, kā beidzās viņu "zibenskarš" ar plāniem ieņemt galvaspilsētu dažu dienu laikā un kādi patiesībā ir viņu zaudējumi, un tie ir ļoti, ļoti būtiski, pat tādai lielai armijai, kāda tā ir Krievijai," sacīja Kirilenko.

Ukrainas armija: Krievija koncentrējas Luhanskas apgabala pilsētu ieņemšanai

Krievijas karaspēks šobrīd koncentrējas uzbrukumiem Ukrainas austrumos, cenšoties Luhanskas apgabalā sagrābt Popasnas un Rubižnes pilsētas, piektdien pavēstīja Ukrainas armija.

Šo mērķu sasniegšanā agresoram sekmju nav, teikts Ukrainas Ģenerālštāba ziņojumā par militāro situāciju. Kijiva prognozē, ka tuvāko dienu laikā var sākties plaša Krievijas spēku ofensīva Ukrainas austrumos.

Ukrainas spēki atvairījuši uzbrukumus astoņās vietās Luhanskas un Doneckas apgabalos, aizvadītās diennakts laikā iznīcinot vairākus Krievijas tankus un artilērijas sistēmas. Ukraina izvietojusi spēcīgas karaspēka vienības, lai valsts austrumos stātos pretī Krievijas bruņotajiem formējumiem.

Tomēr arī Maskava pēdējo dienu laikā palielinājusi karavīru skaitu šajā reģionā, Krievijas karaspēka vienības, kas vēl nesen atradās pie Černihivas, Ukrainas ziemeļos, tagad izvietotas ap Severodonecku, netālu no Rubižnes. Tās ir pirmās Krievijas armijas vienības, kas tikušas atvilktas un pārdislocētas no Ukrainas ziemeļaustrumiem uz austrumiem, norāda ASV bāzētais Kara studiju institūts, piebilstot, ka Krievijas spēkiem būs problēmas integrēt vienības "no vairākiem militāriem apgabaliem vienotā kaujas spēkā".

Luhanskas apgabala gubernators aicina iedzīvotājus evakuēties

Luhanskas apgabala gubernators Serhijs Haidajs kārtējo reizi aicinājis iedzīvotājus nekavējoties evakuēties, ziņo britu raidsabiedrība "Sky News".  "Nevilcinieties un dodieties prom, kamēr ir tāda iespēja," tā viņš rakstījis "Telegram".

Haidajs arī pastāstīja, ka okupantu sarīkotajā apšaudē Ukrainas pilsētā Kreminnā viens cilvēks ir nogalināts, bet vēl četri guvuši ievainojumus.  Savukārt Lisičanskā okupanti sagrāvuši 12 mājas un nogalinājuši divus iedzīvotājus.

Naktī uz piektdienu Kijivā un citās pilsētās bija dzirdami sprādzieni

Dažas stundas pēc tam, kad Melnajā jūrā nogrima Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseris "Moskva", Kijivā un citās pilsētās bija dzirdami sprādzieni, ziņo britu raidsabiedrība "Sky News". Medijs gan neprecizē, kas tieši pilsētās uzsprādzis.

Krievija jāsauc pie atbildības par noziegumiem Ukrainā, uzsver Makrons

Krievija jāsauc pie atbildības par noziegumiem Ukrainā, piektdien tviterī apliecināja Francijas prezidents Emanuels Makrons, uzsverot, ka nevar būt miera bez taisnīguma.

Viņš arī apliecināja, ka sazinājies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, lai apliecinātu atbalstu Ukrainai. Makrons uzsvēra, ka šī kara 50 dienu laikā Francija sniegusi Ukrainas armijai palīdzību, nodrošinot militāro tehniku 100 miljonu eiro vērtībā, un turpinās to darīt arī turpmāk. Līdzās militārajai palīdzībai Francija Ukrainai sūta arī 24 ugunsdzēsēju automašīnas un 50 ātrās palīdzības.

"14.aprīlis iezīmē Ukrainas šausmu 50.dienu. 50 kara dienas Eiropas sirdī. Tikko telefonsarunā prezidentam Zelenskim es vēlreiz paudu mūsu apņēmību būt kopā ar viņu, lai izbeigtu šo konfliktu, kā arī apliecināju mūsu solidaritāti," tviterī norādīja Makrons.

"Ukrainā ir pastrādāti šaušalīgi noziegumi. (..) Krievijas varas institūcijas ir jāsauc pie atbildības. Nav miera bez taisnīguma," uzsvēra Francijas prezidents.

Zelenskis uzteic ukraiņus par 50 izdzīvotām kara dienām

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēris, ka ukraiņiem vajadzētu lepoties ar to, ka viņi ir izdzīvojuši nu jau 50 kara dienas, kad Krievija iebruka Ukrainā, vēsta britu raidsabiedrība "Sky News".

Viņš to raksturoja kā lielu sasniegumu - cīnīties par savu valsti jau kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā.

Tāpat Zelenskis atgādināja, ka Rietumu līderi kara sākumā viņu aicināja pamest Ukrainu. "Viņi nezināja, cik drosmīgi ir ukraiņi, cik ļoti mēs novērtējam brīvību un iespēju dzīvot tā, kā mēs vēlamies," sacīja prezidents.

Baidens nobažījies par trešā pasaules kara novēršanu

Krievijas neveiksmes tās iebrukumā Ukrainā var pamudināt prezidentu Vladimiru Putinu lietot taktisko vai zemas jaudas kodolieroci, ceturtdien brīdināja ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Viljams Bērnss, kurš neslēpa, ka ASV prezidents Džo Baidens ir dziļi nobažījies par trešā pasaules kara novēršanu, par tāda sliekšņa novēršanu, kad kļūst iespējams kodolkonflikts.

"Ņemot vēra prezidenta Putina un Krievijas vadības potenciālo bezcerību, ņemot vērā viņu līdzšinējās militārās neveiksmes, neviens no mums nevar bezrūpīgi uztvert draudus, ko rada potenciāla ķeršanās pie taktisko kodolieroču vai zemas jaudas kodolieroču lietošanas," sacīja Bērnss savā runā Džordžijas štata Atlantas pilsētā.

Kremlis noteica augstu trauksmes gatavību savos kodolspēkos drīz pēc pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma 24.februārī, bet ASV nav redzējušas "daudz praktisku pierādījumu" par notikumu attīstību šajā jomā, kas radītu lielāku satraukumu, piebilda CIP direktors. "Mēs acīmredzami esam ļoti nobažījušies. Es zinu, ka [ASV] prezidents [Džo] Baidens ir dziļi nobažījies par trešā pasaules kara novēršanu, par tāda sliekšņa novēršanu, kad kļūst iespējams kodolkonflikts," teica Bērnss.

Krievijai ir daudz taktisko kodolieroču, kas ir mazāk spēcīgi par atombumbu, ko ASV nometa uz Hirosimu Otrā pasaules kara beigu posmā.

Krievijas militārajā doktrīnā ir "eskalācijas deeskalācijai" princips, kas paredz dot pirmo triecienu ar zemas jaudas kodolieroci, lai atgūtu iniciatīvu, ja konvencionālā konfliktā ar Rietumiem izveidotos slikta situācija. Saskaņā ar šo hipotēzi "NATO militāri iejauktos uz vietas Ukrainā šī konflikta gaitā, un prezidents Baidens ir skaidri licis saprast, ka tas nav gaidāms", sacīja Bērnss.

Bērnss, atceroties savu agrāko darbību ASV vēstnieka Krievijā amatā, asi raksturoja Putinu kā "atmaksas apustuli", kas gadu gaitā dzīvojis bīstamā "aizvainojuma, ambīciju un nedrošības kombinācijā". "Putins katru dienu demonstrē, ka varas kritums var būt vismaz tikpat postošs kā varas pieaugums," sacīja Bērnss.

Harkivas apgabalā nogalināti vismaz 503 civiliedzīvotāji

Harkivas apgabalā ir nogalināti vismaz 503 civiliedzīvotāji, kopš Krievija 24.februārī sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, ceturtdienas vakarā paziņoja Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs.

Viņš piebilda, ka starp bojāgājušajiem ir 24 bērni. "Tie ir nevainīgi civiliedzīvotāji, mēs nepiedosim nevienu viņu dzīvību!" lietotnē "Telegram" rakstīja Sinehubovs.

Viņš pavēstīja, ka Krievijas karaspēks ceturtdien veicis 34 raķešu un artilērijas triecienus pret Harkivas dzīvojamiem rajoniem, kuros nav militāras infrastruktūras.

Okupanti ceturtdien apšaudīja arī Harkivas apgabala Zoločivas ciematu un tam tuvumā esošās apdzīvotās vietas. Krievijas karaspēka veiktās apšaudēs Harkivas apgabalā ceturtdien nogalināts viens cilvēks un ievainoti astoņi.

Sinehubovs informēja, ka turpinās kaujas Izjumas virzienā. Ukrainas Bruņotie spēki tur pozīcijas, lai nepieļautu Krievijas militārās tehnikas pārsviešanu uz Luhanskas un Doneckas apgabaliem.

Vairāk nekā 200 000 ukraiņu karā zaudējuši mājokli

Krievijas īstenotajā karā Ukrainā vairāk nekā 219,6 tūkstoši ukraiņu ir zaudējuši mājokli, paziņoja partijas "Tautas kalps" priekšsēdētāja Olena Šuļaka.

"Pa e-pārvaldības lietotni "Dija" ir saņemti vairāk nekā 76 700 informatīvu iesniegumu par ukraiņu īpašuma iznīcināšanu un bojāšanu. Kopējā zaudējumu platība ir vairāk nekā 5,3 miljoni kvadrātmetru," sacīja Šuļaka. "Rašisti uz šodienu jau ir atstājuši bez mājokļa vairāk nekā 219,6 tūkstošus cilvēku. Tas ir 37 550 unikālas adreses visā Ukrainā! Tas ir vairāk nekā 3600 kultūras mantojuma objektu."

Šuļaka atzīmēja, ka valsts vara ir gatava šādiem materiāliem zaudējumiem un jau izstrādā Ukrainas atjaunošanas stratēģijas.

Ir ziņots, ka Ukrainā varētu tikt ieviests beznosacījuma ienākums iedzīvotājiem. Valstij ir zelta valūtas rezerves 29 miljardu ASV dolāru apmērā.

Ukrainas prezidents atspēko tēzi par Krievijas un Ukrainas kopīgām "vēsturiskām saknēm"

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis videouzrunā ceturtdienas vakarā pirmoreiz atspēkoja tēzi par Krievijas un Ukrainas kopīgām "vēsturiskām saknēm", kuru bieži atkārto Maskavas propagandisti un Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

"Senā Černihiva, kurai ir vairāk nekā 1000 gadu, kas redzējusi tik daudz karu un tik daudz iekarotāju, ka tā kaut vai 21.gadsimtā būtu pelnījusi mieru. Bet atnāca Krievija. Atnāca ar vissliktāko, ko Černihiva piedzīvojusi visā laikā kopš 10.gadsimta - kopš tās Krievzemes laikiem, uz saistību ar kuru Krievija kādreiz pretendēja. Tagad arī šis mīts ir sadedzināts. Krievzeme sevi nesagrautu - to izdarīja svešinieki. [Zelta] Ordas iemītnieki un citi iekarotāji. Lūk, kas šodien ir atnācis uz mūsu zemi. Un karo viņi tieši tāpat - lai laupītu un ņirgātos," sacīja Zelenskis.

Ukrainas prezidents sacīja, ka Krievija ir parādījusi to, ka izraudzījusies Donbasu par sava uzbrukuma galveno mērķi un grib to iznīcināt. Turklāt okupanti piespiedu kārtā iesauc Doneckas un Luhanskas apgabalu iedzīvotājus savā armijā. "Viņi tos iemet visbriesmīgākajās kaujās, burtiski pretī mūsu aizsardzībai. Viņi sagrauj Donbasa pilsētas un ciemus," sacīja Zelenskis.

Prezidents piebilda, ka "lepnā un rūpīgā" Harkivas pilsēta 80 gadus nav redzējusi tādu ņirgāšanos, kādu tai tagad atnesusi Krievija. "Kāpēc to sagraut? Ko var panākt ar Harkivas nodedzināšanu? Ko tieši Krievijai var dot postījumi Saltivkas mikrorajonā vai Brīvības laukumā?" jautāja Zelenskis.

Putins aplamo tēzi par "brāļu tautām" izmanto, lai spekulētu ar to medijos un sarunās ar ārvalstu politiķiem.

Pirms pilna apjoma iebrukuma Ukrainā Putins uzrakstīja vairākus pseidovēsturiskus rakstus, kuros apgalvo, ka Ukrainu radījis Ļeņins un ka ukraiņu tauta "neeksistē". Putins dēvē Krievijas pilsoņus par "slāviem", bet Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas pilsoņus - par "vienu tautu".

Putinu nemulsina fakts, ka mūsdienu Krievija lielākoties ir kādreizējo Zelta Ordas klejotāju cilšu teritorija. Viņš arī nepiemin Holodomoru un represijas pret ukraiņiem 20.gadsimtā, kā arī ukraiņu tautas mēģinājumus izveidot no Maskavas ietekmes brīvu valsti. Putins dēvē Krimu par "sensenu" Krievijas teritoriju, bet nepiemin Kubaņu un citas Krievijas teritorijas Ukrainas pierobežā, kas 20.gadsimta sākumā tika uzskatītas par ukraiņu zemēm. "Tie jau nav retoriski jautājumi. Tas ir jautājums par to, cik bezjēdzīgs ir šis Krievijas Federācijas iebrukums. Cik tas ir pašnāvniecisks visam, ko Krievija it kā "aizstāv". Krievu kultūrai, sakariem ar šo tautu, pat krievu valodai. Krievija to visu izdedzina ar saviem ieročiem," sacīja Ukrainas prezidents.

Zelenskim mainījies viedoklis par daudziem pasaules līderiem

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā videouzrunā ceturtdienas vakarā atzina, ka 50 pilna apjoma kara dienās viņam mainījies viedoklis par daudziem pasaules līderiem.

Prezidents sacīja, ka ir pateicīgs katram, kurš atbalstīja Ukrainu, kurš uzreiz pajautāja, ar ko palīdzēt, kurš nostājās blakus plecu pie pleca un palīdzēja saņemt valsts aizsardzībai nepieciešamo.

"Šis laiks, šīs 50 dienas man parādīja citādāk daudzus pasaules līderus, dažādas valstis. Es ieraudzīju lielu dāsnumu no tiem, kas paši nav bagāti. Es ieraudzīju neparastu apņēmību no tiem, kurus globālie līderi parasti neuztvēra nopietni. Es ieraudzīju, ka demokrātiskajai pasaulei tiešām ir tie, kuru griba ir pietiekama brīvības aizstāvēšanai no tirānijas uzbrukuma," atzīmēja Zelenskis. Viņš sacīja, ka tomēr ieraudzījis arī politiķus, kas "izturējās tā, it kā viņiem nebūtu nekādas varas".

"Un ieraudzīju nepolitiķus, kas pa šīm 50 dienām izdarījuši vairāk, nekā daži valsts darbinieki, kas pretendē uz līderību," uzsvēra Zelenskis. Viņš gan piebilda, ka tas viss ir ''tikai virsbūve".

"Virsbūve virs tā, kā Ukrainu aizstāv mūsu cilvēki, visa mūsu tauta ... 50 mūsu aizsardzības dienas - tas ir sasniegums. Miljoniem ukraiņu sasniegums. Katra un katras [sasniegums], kas 24.februārī pieņēma savu galveno lēmumu dzīvē - cīnīties, būt cilvēkam, nepadoties, un nenodot," sacīja Zelenskis.

Aptauja: 93% ukraiņu tic uzvarai karā pret Krieviju

93% ukraiņu tic savas valsts uzvarai karā pret Krieviju, konstatēts sabiedriskās domas aptaujā, kuru veica pētniecības grupa "Paša viedoklis" ar Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas Socioloģijas institūta atbalstu.

Uz jautājumu "Cik daudz jūs ticat Ukrainas uzvarai karā ar Krieviju?" 79% respondentu atbildēja, ka "pilnībā tic", 14% - ka "drīzāk tic", 2% - ka "drīzāk netic" vai "nepavisam netic", bet 4,3% atzīmēja, ka viņiem ir grūti atbildēt uz šo jautājumu. Runājot par laiku, kas Ukrainai būs vajadzīgs, lai gūtu uzvaru, 15,8% aptaujāto minēja dažas nedēļas, bet 34,4% - dažus mēnešus. 17,8% aptaujas dalībnieku uzskatīja, ka karš ilgs no pusgada līdz gadam, bet 5,7% - ka tas būs ilgāks par gadu.

Aptauja tika veikta no 9. līdz 11.aprīlim, izvaicājot 4676 respondentus visos Ukrainas apgabalos, izņemot Krievijas okupētās Krimas un Donbasa teritorijas. Aptaujas dalībnieku izvēles parametri atbilst Ukrainas pilsētu iedzīvotāju parametriem pēc dzimuma, vecuma un dzīvesvietas apgabala pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas pilna apjoma iebrukums Ukrainā.

Aprīļa sākumā kļuva zināms, ka socioloģisko pētījumu grupas "Reitings" veiktā aptaujā 90% respondentu atbalstījuši mandātu atņemšanu deputātiem no prokrieviskām partijām, bet 86% atbalstījuši šo partiju darbības aizliegšanu.