Pāvesta skapis ⟩ Pāvesta galvassegas: no mices līdz 5 kg smagam trīskāršam kronim

Mitra kā skaidra prāta saglabāšana un šķīstība

Mitra ir bīskapa vai kardināla galvassega, kas tiek lietota liturģijas laikā.

Mitra simbolizē skaidra prāta saglabāšanu un šķīstību, bet tās abas daļas tiek uzskatītas par Vecās un Jaunās Derības, kā arī Dieva un mīlestības simbolu.

Tās sastāv no divām vienādām no stingra auduma pagatavotām daļām un divām aizmugurē piestiprinātām platām lentēm. Tās nepieskaņo liturģiskajām krāsām, bet gan iedala vienkāršajā un vērtīgajā mitrā.

Vienkāršā mitra ir pagatavota no balta lina auduma, bez rotājumiem, bet lenšu gali papildināti ar sarkanām bārkstīm. Turpretī vērtīgā mitra ir krāšņiem izšuvumiem rotāta, nereti ar dārgakmeņiem, bet lenšu galos var būt pat izšūts ģerbonis. Vienkāršo mitru lieto bērēs, Lielajā gavēnī, Pelnu trešdienā, Lielajā Piektdienā, mirušo piemiņas dienā, svinot liturģiju, kas ietver Gandarīšanas sakramentu vai gandarīšanas liturģiju.

Vērtīgo mitru lieto sēžot, sakot homīliju, veicot apsveikumus, paziņojumus un pamudinājumus, veicot sakramentālus žestus, ejot procesijā, kā arī svinīgi dodot svētību tautai.

Piuska - vienkāršā cepure

Piuska, saukta arī par pileolusu (no latīņu pileolus — cepure), ir Romas katoļu Baznīcas un Anglikāņu baznīcas tradicionāls galvassegu veids, ko nēsā garīdznieki. 

Patiesībā to vēsturiskais stāsts ir visai amizants – šīs cieši galvai pieguļošās cepurītes, kas vizuāli atgādina ebreju rabīna galvassegas, radās no tonzūras (matu apgriešanas rituāla) laika. 

Lai garīdznieks, kuram  galvas vidū tika izskūti mati, neciestu no aukstuma, kas valdīja vēsajos un mitrajos klosteros, viņam tika izgudrota šāda galvassega, raksta sciencechannel.com. 

Gāja laiks, un šī tradīcija iesakņojās līdz faktam, ka visi ordinēti garīdznieki sāka nēsāt piusku kā obligātu liturģiskā tērpa sastāvdaļu. Mūsdienās piusku reti izmanto priesteri un diakoni, izņēmums ir tikai ordeņu kārtas mūki. Pāvests visbiežāk izvēlas nēsāt baltas krāsas piusku. 

Izejamā platmale jeb galero

Atrodoties ārpus telpām, pāvests var likt galvā purpursarkana auduma cepuri ar platām malām. Senākos laikos šo cepuri papildināja 15 amizanti bārkšķu pušķi, bet līdz mūsdienām saglabājies minimalizēts šīs cepures dizains.

Sarkanā krāsa simbolizē pāvesta gatavību izliet savas asinis Kristus ticības vārdā, aizstāvot baznīcu.

Vēl saka, ka šī cepures forma simbolizē planētu Saturns ar tai apkārt esošo gredzenu. Parasti šo platmali izgatavoja no bebru ādas, kas tika apvilka ar zīdu un nokrāsota, raksta slate.com.

Senāk, kad vēl galero izmantoja kā liturģisko galvassegu, pēc pāvesta nāves to pakāra virs kapa, kamēr mirušā ķermenis nepārvēršas pīšļos, tā atgādinot par cilvēka miesas niecību.

Mūsdienās šo galvassegu pāvesti nēsā katrs pēc privātiem ieskatiem. Pēc otrā Vatikāna Koncila no 1969. gada to vairāk nelieto kā liturģisko galvassegu.

Dāvinātās cepures

Mūsdienās pāvesti ar prieku pieņem arī tautas darinātas un dāvinātas galvassegas, par ko liecina šīs bildes.

Agrāk svarīgā kamieļu ādas camauro

Aukstajā sezonā pāvesta galvassega bija cepure kamauro, kas darināta no kamieļu ādas, vilnas un samta auduma. To parasti rotāja arī balta sermuļādas kažoka apdarīte. 

Šādu cepuri pāvesti nēsāja kopš 12. gadsimta, bet līdz ar pāvesta Jāņa XXIII nāvi (1963. gadā) cepure tikusi aizmirsta, līdz pāvests Benedikts XVI to 2005. gadā no jauna uzlika Ziemassvētku laikā. Šajā vēsturiskajā mirklī visi kā viens pāvestu asociēja ar Ziemassvētku vecīti.