Pāvesta skapis ⟩ Pāvesta drānas: svētākais apģērbs vai manipulācija ar varu?

Šis tērps ir t.s. pāvesta ikdienas apģērbs, ko viņš nēsā visu laiku, kad nenotiek svarīgi liturģiski pasākumi. Šajā sutanā pāvests ēd, dzer tēju, lasa avīzes - dara visu ikdienišķo.

Baltais apzīmē ne vien šķīstību, bet arī atšķirības zīmi – pāvests kā vienīgais līderis.

Sutanai tiek apsieta arī balta josta. Līdz pāvestam Franciskam tā tika darināta no zīda, bet mūsdienu pāvests no dārgiem audumiem ir atteicies, priekšroku dodot kokvilnas izstrādājumiem. 

Īsais plecu apmetnis jeb mozzetta

Mozzetta ir plecu apmetnis garumā līdz nēsātāja elkoņiem. Lai sutanu atšķirtu no tērpa, ar kuru pāvests vada arī sadzīviskas gaitas, pāvesti, kaut kur izejot, aplika apmetni.  Mozzettas mēdz būt dažādas – vasarā tā tiek darināta no sarkana atlasa jeb satīna, ziemā no sarkana samta ar baltu kažokādas apdari. Nereti apmetnim ir arī ziemas kapuce. Tāpat liturģisko pasākumu laikā tās atšķiras. Mozzeta kā apģērba simbolika ir nesaraujami saistīta ar pāvesta spēcīgo varu un liecina par viņa suverenitāti pār Katoļu baznīcu.

Pāvests Francisks ir atteicies nēsāt šo apģērbu, tā paužot vēlmi neuzsvērt savu varu. Viņš vēlas būt pazemīgs visu priekšā.

Pāvestu Francisku varam redzēt baltā mētelītī, kad viņam vizītes noris vietās, kur ir vēsi laika apstākļi.

Falda un ornāts – svētku drānas

Viens no pāvesta apģērbiem ir falda - īpašs tērps ar garu apakšmalu.

Tērps ir tik garš, ka staigājot nepieciešama palīdzība - tērpa malas nes pāži.

Pāvests virs faldas vēl velk ornātu. Ornāts ir Romas Katoļu baznīcas garīdznieku, izņemot diakonus, virsapģērbs, ko lieto, celebrējot svēto misi, kā arī veicot liturģiskas funkcijas, kas saistītas ar svēto misi, un piedaloties dievmaizes svētku procesijā.

Lai uzsvērtu tā valkāšanas nozīmīgumu, tērps lielāko tiesu gatavots no pirmšķirīgiem audumiem: zīda, samta vai brokāta.

Priesteru ornāta auduma krāsa atkarīga no tā, kādā liturģijā jāpiedalās un kādu rangu priesteris ieņem Baznīcas hierarhijā.

Īpašos gadījumos ap pleciem tiek aplikts grezns apmetnis (cappa magna) sarkanā vai baltā krāsā.

Pallijs – pazudusī avs, ko var saņemt tikai vienu reizi mūžā!

Pallijs ir apļveidīga, aptuveni 5 cm plata, balta, no iepriekš iesvētīta jēra vilnas darināta lente.

Interesanti, ka palliji tiek izgatavoti no divu baltu jēru vilnas, kuri katru gadu tiek svētīti Svētās Agneses piemiņas dienā pie viņas kapa vietas Romā, 21. janvārī.

Pallijs simbolizē pazudušo avi, kuru pāvests (arī arhibīskaps metropolīts) nes uz saviem pleciem. Palliju rotā seši krustiņi, kas sākotnēji bija sarkanā krāsā, simbolizējot Kristus asinis, bet  mūsdienās  tiek lietoti melni, simbolizējot ticīgos jeb avis Kristus ganāmpulkā. Trijos krustiņos tiek iespraustas naglveida zelta brošas, simbolizējot Kristus ciešanas.

Pallijs parasti tiek aplikts ap pāvesta pleciem un kaklu un valkāts virs ornāta. Romas bīskapi palliju valkāja, sākot ar ceturto gadsimtu.

Palliju arhibīskapiem metropolītiem piešķir pāvests, pallijs var tikt piešķirts tikai vienu reizi mūžā, tāpēc, to pazaudējot, jaunu palliju iegūt nav iespējams.

Stola

Stola ir viens no Romas katoļu baznīcas liturģisko apģērbu elementiem liturģisku funkciju veikšanai, ko nēsā garīdznieki, kas ir saņēmuši ordinācijas sakramentu. Tā ir grezna lente, ko visbiežāk rotā izšūti krusti vai kāds cits kristīgs simbols.  Pāvesta stolas galus vienmēr rotā viņa ģerbonis. Visbiežāk tā tiek darināta no dārga zīda auduma.

Stolu apliek ap pleciem tā, lai abi tās gali būtu redzami priekšā. Tā nekad nav sasieta. Pirms to uzliek, tā tiek noskūpstīta.

Stolas vēsture aizvijas pat Senajā Romā, to romieši nēsāja virs tunikas. Kristieši savā liturģijā pārņēma jūdu, grieķu un romiešu tradicionālos tērpus, no kuriem viens ir stola, kas liturģijā kalpo par ordinācijas sakramenta īpašu un redzamu simbolu jeb zīmi.

Stolas atkarībā no liturģijas ir dažādās krāsās, bet tās visas simbolizē Kristus jūgu.

Nākamajā rakstā uzzināsim visu par pāvesta rotaslietām un sakramentālajiem aksesuāriem!