Prokurora amata pretendentiem grūtības sagādājis jautājums par Latvijas iestāšanos NATO

Aprīlī norisinājās prokurora amata kandidātu pārbaudījuma pirmā kārta - tests, kurā tiek pārbaudītas pretendenta vispārējās un juridiskās zināšanas, tai skaitā izpratne par valstij un sabiedrībai nozīmīgiem faktiem, kā arī par tiesību normām, kas saistītas ar prokurora ikdienas pienākumu pildīšanu.

Testā ir 40 jautājumi ar atbilžu variantiem, un tā izpildei noteiktais laiks ir 40 minūtes. Atbildot un iegūstot vismaz 30 punktus, pretendents tiek pielaists pārbaudījuma otrajai kārtai.

Uz šo pārbaudījumu bija pieteikušies 38 pretendenti, ieradās 35, no kuriem 11 veiksmīgi izpildīja testu un pielaisti pārbaudījuma otrajai kārtai.

Pretendentiem grūtības sagādāja galvenokārt juridisko zināšanu jautājumi, piemēram, tikai deviņi no viņiem varēja pareizi atbildēt uz jautājumu, ka drošības nauda ir procesuālais piespiedu līdzeklis.

Tikai aptuveni trešā daļa zināja, ka, veicot kriminālprocesu, jāpiemēro tā kriminālprocesuālā norma, kas ir spēkā procesuālās darbības veikšanas laikā.

Astoņi pretendenti nezināja, ka prokuratūra ir patstāvīga tiesu varas institūcija un nav pakļauta Tieslietu ministrijai vai kādai citai institūcijai.

Savukārt uz jautājumu, kurā gadā Latvija iestājās NATO, 27 pretendenti spēja atbildēt pareizi, ka tas bija 2004.gadā.

Prokuratūra regulāri rīkojusi šādas atlases topošajiem prokuroriem un tās uzrādījušas vājās zināšanas juristu vidū. Tā, piemēram, pagājušā gada nogalē testa aizpildītājiem grūtības sagādāja nosaukt pat Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu un vecumu, no kura iestājas kriminālatbildība.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns toreiz teica, ka juristu nespēja nokārtot prokurora amata kandidātu atlases vispārējo un juridisko zināšanu pārbaudījuma pirmās kārtas testu liecina par nekvalitatīvu vidusskolas izglītību iepriekšējos gados.