Ukrainas izlūkošana: Krievija vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo Lieldienām

Vereščuka atklāja, ka "nav izdevies vienoties ar okupantiem par pamieru evakuācijas ceļos", tādēļ šodien humānie koridori netiks atvērti.

Vereščuka norādīja, ka viņi turpina pieprasīt humānās palīdzības koridora atvēršanu civiliedzīvotāju, īpaši sieviešu un bērnu, evakuācijai no Mariupoles.

Tāpat ar attiecīgo starptautisko struktūru starpniecību iebrucējiem tiek prasīts atvērt īpašu koridoru ievainoto karavīru evakuācijai no Mariupoles.

Ukrainā sestdien no Krievijas karaspēka aplenktajām vai okupētajām apdzīvotajām vietām pa humānajiem koridoriem tika evakuēti 1449 cilvēku.

Ukraina sākusi saņemt jaunāko ASV militārās palīdzības partiju

Ukraina jau sākusi saņemt bruņojumu no jaunākās ASV militārās palīdzības partijas 800 miljonu dolāru vērtībā, par kuru Savienotās Valstis paziņoja šonedēļ, telekanālam CNN sestdien sacīja Baltā nama amatpersona.

Šī palīdzības partija ietver 11 PSRS ražotus helikopterus "Mi-8" un "Mi-17", 18 155 milimetru haubices un tām nepieciešamo munīciju, 200 ASV ražotus bruņutransportierus "M113", 500 prettanku raķetes "Javelin", 300 bezpilota lidaparātus "Switchblade", desmit artilērijas šāviņu novērošanas radarus "AN/TPQ-36", divus gaisa telpas izlūkošanas radarus "AN/MPQ-64 Sentinel", 100 daudzfunkcionālās bruņumašīnas un mīnas "M18A1 Claymore".

ASV piegādās Ukrainai arī krasta apsardzes kuģu, sprāgstvielas, aizsargtērpus un radioloģiskās, bakterioloģiskās, ķīmiskās un kodolaizsardzības līdzekļus, 30 000 ķiveru un bruņuvestu, vairāk nekā 2000 optisko un lāzera tēmēkļu, kā arī medicīnas preces.

Iepriekš ASV Aizsardzības ministrijas amatpersona CNN teica, ka bruņojums ar amerikāņu militārajām transportidmašīnām tiks nogādāts Ukrainas robežas tuvumā, kur to saņems Ukrainas pārstāvji.

Kopš Krievijas karaspēks 24.februārī iebruka Ukrainā, Vašingtona piešķirusi Kijivai militāro palīdzību 2,6 miljardu dolāru vērtībā.

Harkivas centra apšaudē nogalināti pieci cilvēki

Krievijas karaspēks šodien apšaudījis Harkivas centru, kā rezultātā miruši pieci cilvēki un vēl 13 ir ievainoti, atsaucoties uz Harkivas apgabala kara administrācijas veselības departamentu, ziņo Ukrainas mediji.

Informācija par nogalinātajiem un ievainotajiem apkopota uz plkst.15.

Vietās, kur notikušas apšaudes, strādā glābšanas dienesti.

Džonsons: Lielbritānija nosūtīs Ukrainai bruņumašīnas

Lielbritānija tuvākajās dienās nosūtīs Ukrainai bruņumašīnas, solījis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Sestdien Džonsonam bijusi telefonsaruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, informēja Dauningstrīta.

Sarunā Džonsons sacījis, ka "Apvienotā Karaliste turpinās Ukrainu nodrošināt ar līdzekļiem sevis aizstāvēšanai, to vidū ar bruņumašīnām, [kas tiks piegādātas] tuvākajās dienās", teikts Dauningstrītas paziņojumā.

Ukrainā sestdien pa humānajiem koridoriem evakuēti vairāk nekā 1400 cilvēku

Ukrainā sestdien no Krievijas karaspēka aplenktajām vai okupētajām apdzīvotajām vietām pa humānajiem koridoriem evakuēti vairāk nekā 1400 cilvēku, paziņojusi Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka.

"Evakuēti 1449 cilvēki," ziņapmaiņas platformā "Telegram" ierakstījusi Vereščuka.

No viņiem vairāk nekā 1300 cilvēku atstājuši Berdjansku un citas Zaporižjas apgabala pilsētas.

Luhanskas apgabalā Krievijas karaspēka veikto apšaužu dēļ izdevies evakuēt tikai 68 cilvēkus.

Ukraina sestdien notriekusi vienu Krievijas lidmašīnu

Ukrainas pretgaisa aizsardzība sestdien notriekusi vienu Krievijas militāro lidmašīnu, svētdien pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Notriekts arī viens helikopters, pieci bezpilota lidaparāti un sešas spārnotās raķetes, piebilsts paziņojumā.

Tajā sacīts, ka Džonsons un Zelenskis arī pārrunājuši "nepieciešamību rast ilgtermiņa drošības risinājumu Ukrainai".

Lielbritānijas premjers teicis Zelenskim, ka viņš "turpinās cieši sadarboties ar sabiedrotajiem un partneriem, lai nodrošinātu, ka Ukraina spēj aizstāvēt savu suverenitāti nākamajās nedēļās un mēnešos", norādījusi Dauningstrīta.

Ukrainā kopš kara sākuma nogalināti 202 bērni

Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus, svētdien paziņojusi Ukrainas ģenerālprokuratūra.

Krievijas karavīru uzbrukumos Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā - 106, Harkivas apgabalā - 89, Černihivas apgabalā - 54, Mikolajivas apgabalā - 40, Hersonas apgabalā - 41, Luhanskas apgabalā - 36, Zaporižjas apgabalā - 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā - 15.

Ukrainas varasiestādes informē, ka bombardēšanā un apšaudēs nodarīti postījumi 1018 mācību iestādēm, no kurām 95 ir pilnībā sagrautas.

Ukrainas Ģenerālprokuratūra norāda, ka šie dati nav galīgi, jo, turpinoties apšaudēm, nav iespējams pārbaudīt visu valsts teritoriju, jo īpaši pagaidām okupētās teritorijas.

Stāvoklis Ukrainas frontē

Krievijas karaspēks ir pastiprinājis aktivitātes Doņeckas un Tavričeskes virzienā, uzbrūk Mariupoles ostai un gatavojas okupētajā Hersonas apgabalā rīkot pseidoreferendumu, svētdienas vakarā paziņojis Ukrainas armijas ģenerālštābs.

"Ienaidnieks turpina īstenot pilna mēroga bruņotu agresiju pret mūsu valsti. Krievijas iebrucēji turpina raķešu un bumbu triecienus Ukrainas rūpnieciskajai un civilajai infrastruktūrai," teikts Ukrainas armijas ģenerālštāba paziņojumā.

Turpinās Krievijas vienību pārvietošanās uz Ukrainas teritoriju no Krievijas Kurskas, Brjanskas un Voroņežas apgabaliem, šorīt ziņoja Ukrainas armijas ģenerālštābs, norādot, ka Krievijas karaspēku vienībām, kas atrodas Ukrainas teritorijā, ir būtiskas problēmas ar apgādi, taču tām izdevies izveidot ievērojamus munīcijas krājumus.

Krievijas karaspēka vienībās, kas atrodas uz tiešās kontakta līnijas, pieaug karavīru neapmierinātība, morālais un psiholoģiskais stāvoklis saglabājas zemā līmenī. Krievijas militārpersonas pastāvīgi sūdzas par rotācijas trūkumu, tehnikas bojāšanos, piegādātās degvielas un pārtikas kvalitāti.

Volīnijas un Poļesjes virzienā pretinieks aktīvas darbības nav veicis.

Baltkrievijas bruņoto spēku vienības turpina segt Ukrainas un Baltkrievijas robežu Brestas un Gomeļas apgabalos.

Siverskas virzienā saglabājas raķešu triecienu un artilērijas apšaudes iespējamība no Krievijas teritorijas uz militārajiem un civilajiem mērķiem Černihivas un Sumu apgabalos.

Slobožanskas virzienā Krievijas karaspēks turpina daļēju Harkivas pilsētas blokādi un tās dzīvojamo rajonu apšaudīšanu. Ienaidnieks apšauda militāros un kritiskās infrastruktūras objektus.

Ukrainas armijas ģenerālštābs šorīt arī ziņoja, ka Krievija gatavojas jūras spēku desanta operācijai, bet šī informācija vēl tiek precizēta.

Dienvidbugas virzienā ienaidnieka galvenie centieni ir koncentrēti uz savu pozīciju noturēšanu.

Pēc pieejamās informācijas, starptautiski neatzītajā Piedņestras Moldāvu Republikā, piedaloties Krievijas federālā drošības dienesta pārstāvjiem, pārbaudītas vairāku Piedņestras Moldāvu Republikas bruņoto formējumu brigāžu kaujas spējas. Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka pārbaudītās vienības neesot gatavas kaujas operācijām.

Ienaidnieka uz laiku okupētajās teritorijās turpinās laupīšanas un vardarbība pret civiliedzīvotājiem.

Doneckas un Tavričeskes virzienā ienaidnieks pastiprinājis karadarbību, turpina raķešu un bumbu triecienus Mariupolei, tostarp izmantojot stratēģiskos bumbvedējus "Tu-22M3". Iebrucēji mēģināja šturmēt ostas rajonu un rūpnīcu "Azovstaļ".

Ukrainas armijas ģenerālštābs šorīt ziņoja, ka Doneckas un Luhanskas apgabalos Ukrainas armija aizvadītajā diennaktī atsitusi desmit ienaidnieka uzbrukumus, iznīcinājusi 15 krievu tankus, 24 citas bruņutehnikas vienības un sešas automašīnas, kā arī vienu ienaidnieka lielgabalu.

Krievijas karaspēks apšauda Luhanskas un Hersonas apgabalus, naktī tika spēcīgi apšaudīti Severodoneckas dzīvojamie rajoni, bet šorīt apšaudīta Kreminna.

Ukrainas armijas ģenerālštābs arī norādījis, ka okupētajā Krimā ievērojamu rezonansi sabiedrībā izpelnījusies informācija par Ukrainas veikto Krievijas raķešu kreisera "Moskva" sašaušanu un iedzīvotāju vidū pieaug neuzticība Krievijas oficiālo masu mediju izplatītajai informācijai.

Cilvēkresursu trūkuma dēļ iebrucēji karā cenšas iesaistīt īslaicīgi okupēto teritoriju vietējos iedzīvotājus. Izjumā sākusies vīriešu piespiedu mobilizācija.

Krievijas karaspēka uz laiku okupētajās teritorijās turpinās gatavošanās nelikumīgam referendumam par "Hersonas Tautas Republikas" pasludināšanu. Rezultātu viltošanai plānots izmantot novada iedzīvotāju personas datus, ko okupanti vāc, izsniedzot tā dēvēto humāno palīdzību. Iedzīvotāju vidū arī izplatās informācija, ka pēc pseidoreferenduma rezultātu paziņošanas sāksies viņu piespiedu iesaukšana Krievijas armijā.

Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudījis Brovari netālu no Kijivas

Krievijas karaspēks šorīt ar raķetēm apšaudījis Brovari netālu no Kijivas, paziņojis Brovari mērs Ihors Sapožko.

Bojāti vairāki infrastruktūras objekti, tādēļ iespējami elektrības un ūdens padeves pārtraukumi, ziņoja mērs.

Sapožko uzsvēra, ka karš joprojām turpinās, un aicināja cilvēkus saglabāt mieru un nedoties filmēt izpostītās vietas, jo tas nav droši.

ANO: Ukrainas bēgļu skaits pārsniedzis 4,8 miljonus

Kopš 24.februārī sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, bēgļu gaitās prom no Ukrainas devušies vairāk nekā 4,8 miljoni cilvēku, svētdien paziņojusi ANO bēgļu aģentūra (UNHCR).

ANO aģentūra to raksturo kā lielāko bēgļu krīzi Eiropā kopš Otrā pasaules kara.

UNHCR jaunākie dati liecina, ka kopš 24.februāra no Ukrainas bēgļu gaitās devušies 4 869 019 cilvēki, kas ir par 32 574 vairāk nekā tika ziņots sestdien.

ANO Starptautiskā Migrācijas organizācija aplēsusi, ka Ukrainu pametuši arī gandrīz 215 000 cilvēku, kas nav Ukrainas pilsoņu, bet dzīvoja, strādāja vai studēja Ukrainā.

Vairāk nekā 2,75 miljoni bēgļu no Ukrainas devušies uz Poliju un gandrīz 740 000 uz Rumāniju.

UNHCR dati liecina, ka februārī prom no Ukrainas bēgļu gaitās devās gandrīz 645 000 cilvēku, martā gandrīz 3,4 miljoni ukraiņu un šomēnes vairāk nekā 830 000.

90% Ukrainas bēgļu ir sievietes un bērni. 18-60 gadus veciem vīriešiem Ukrainā iespējama mobilizācija un viņi nedrīkst pamest valsti.

ANO Starptautiskā Migrācijas organizācija aplēsusi, ka 7,1 miljons cilvēku kopš kara sākuma ir pametuši savas mājas, meklējot drošāku vietu citur Ukrainā.

Kara dēļ savas mājas bijušas spiestas pamest gandrīz divas trešdaļas Ukrainas bērnu, no kuriem daļa pārvietojusies Ukrainas teritorijā, bet daļa devusies uz ārvalstīm.