"Bumba ar laika degli." Ventspilī iestrēguši 40 tūkstoši tonnu amonjaka

Marta sākumā sankcijas apturēja milzu apjoma kravu plūsmu no Krievijas. Eksportu uz Eiropas valstīm pilnībā pārtrauca tērauda kompānija “Severstaļ”, jo sankciju listē iekļauts tās īpašnieks Aleksejs Mordašovs. Eiropas tirgus “Severstaļ” bija nozīmīgs - Severstaļ gadā uz Eiropu atveda 2,5 miljonus tonnu metāla, kas nodrošināja trešo daļu no visas peļņas - apmēram 3,9 miljardus dolāru.

Uz Latviju tika vesti dažāda platuma un biezuma metāla izejmateriāli. Rīgā kompānijās "Severstaļ Distributions" tie pēc klientu vēlmēm un pasūtījumiem sagriezti un sagatavoti lietošanai. Tagad bizness ir apstājies. Rīgas ostā iestrēgušas Krievijas metāla kravas vairāk kā 100 miljonu eiro vērtībā. 30 uzņēmēji tomēr cenšas tās atgūt, rakstot lūgumus ārlietu ministrijai, bankām, banku uzraugam.

Viens no Latvijas apjomīgiem metāla benzīna kannu un ugunsdzēšamo aparātu ražotājs "Valpro" Valmierā līdz šim izmantojis "Severstaļ", jo Krievijas varas uzturētā un Putina režīmu atbalstošā kompānija spējusi piedāvāt tik izdevīgus noteikumus, ko nav varējis pārspēt neviens cits. Arī valmierieši uzrakstījuši FKTK lūgumu noslēgt darījumu ar "Severstaļ".

Ventspilī rezervuāros, kas pieder sankcionētajam Dmitrija Mazepina uzņēmumam “Ventamonjaks”, glabājas ap 40 tūkstoši tonnu sašķidrinātā amonjaka.

Tā tiešā veidā ir bumba ar laika degli.

Šīs ķīmiskās vielas uzglabāšanas laikā veidoja indīgi izgarojumi, kas ir jāsadedzina ar īpašiem gāzes degļiem. To nodrošina firma, kas apņēmusies amonjaka glabāšanu nodrošināt. Bet “Ventamonjaks” konti ir arestēti, samaksāt par teju 300 tūkstošiem eiro dārgo glabāšanu tā nevar.

Latvijā Krievijas sankcija sāpīgi trāpa pa transporta nozari. Kā apliecina Satiksmes ministrija, Latvijas dzelzceļš kravu apjoma kritumu bezdibenī pagaidām nepiedzīvo. Priekšā vēl daži aktīvi mēneši.

Ja nenotiks kas ārkārtējs, kas kara situācijā gan nav prognozējams, jūlijs vai augusts var būt brīdis, kad Latvijas dzelzceļš pilnībā saņems sankciju triecienu. Uzņēmumam uzdots uzdevums sarēķināt iespējamos zaudējumus. Sliktākais scenārijs ir 85% kravu kritums. Tas nozīmēs infrastruktūras uzturēšanai naudas nebūs un tā būs jālūdz valdībai.

Bet jebkurā brīdī no ierindas var iziet ar skanīgo nosaukumu "Zvezda" dīzeļmotoru aprīkotās lokomotīves, ko izmanto “Pasažieru vilciens”. Daudzas no tām ražotas pat 70. un 80. gados. Līdz šim rezerves daļas ritošajam sastāvam un arhaiskajiem motoriem uzņēmums pasūtīja no Krievijas un Baltkrievijas. Tagad to izdarīt vairs nevar. Nesen saņemts pēdējais sūtījums ar bremžu klučiem, ko jau pēc sankciju ieviešanas izdevās atgūt pēc pārrunām ar FKTK.

Šobrīd no 22 dīzeļlokomotīvēm salūzušas ir 3. Tās līdz šim kalpoja kā drošības rezerve, ja kāda no vecajām saplīst.

Kompānijas mehāniķi un meistari cenšoties kā spēj, lai rezerves daļu deficītu apietu.

Covid-10 un tagad 52. dienu notiekošais karš izjaucis sen solīto "Škoda" jauno pasažieru vilcienu piegādi. Iepriekš tika plānots, ka tos pa sliedēm no Čehijas uz Latviju vedīs caur Baltkrieviju un Lietuvu. Tagad to izdarīt nav iespējams. Un tikai šonedēļ pirmais jaunā elektrovilciena vagons izjauktā veidā ar smago auto Čehijā tiek vests no Ostravas pilsētas uz Pilzeni. Tur to atkal saliks un testēs. Tad atkal jauks laukā un vedīs uz Latviju. Vai nu ar smagajiem auto vai izmantojot kuģus. Un šādi uz Latviju būs jāved visi vagoni un lokomotīves. “Pasažieru vilciena” vadītājs sola, ka "Škoda" papildus naudu no Latvijas par būtiski sadārdzināto loģistikas kalambūru pagaidām neprasa. Līgums to neparedzot.

Tomēr atkarība no Krievijas būs arī šajos jaunajos vilcienos. Kā iepriekš esam stāstījuši, Krievijas un Baltkrievijas kompānijās ražotās sakaru iekārtas, ar ko aprīkota mūsu dzelzceļa infrastruktūra, joprojām tiek izmantota. Neoficiāli zināms, ka Krievija ar šo iekārtu palīdzību šādi spēj redzēt praktiski visus Latvijā kursējošos vilcienus un vagonus. Latvijas dzelzceļš šīs iekārtas sola nomainīt 2-3 gadu laikā. Bet, lai jaunie un modernie "Škoda" vilcieni spētu izmantot veco Latvijas infrastruktūru, tos nāksies arī aprīkot ar Krievijā ražotām specifiskām iekārtām.

Vai to iegāde sankciju apstākļos būs iespējama, tas līdz galam nav zināms.

Pirms dažiem gadiem uz Krievijas atkarības adatas gandrīz uzsēdās Latvijas nacionālā aviokompānija Airbaltic. Politiskajos kuluāros izskanēja ideja, ka tā verētu iegādāties Krievijā būvētos Sukhoi SuperJet lidaparātus. Darījums tomēr nenotika.

Bet būtiska atkarība no Krievijas ir izveidojusies sabiedriskā transporta pakalpojumam Daugavpilī. Pašvaldība iegādājusies Krievijā Tverā ražotus tramvajus un pēc tam regulāri no rūpnīcas pirkusi rezerves daļas.

Latvijas dzelzceļš atbildēja, ka Krievijā ražotajiem vagoniem un lokomotīvēm rezerves daļas viņi šobrīd meklē arī Vācijā, Polijā, Ungārijā un arī Ķīnas un Indijas tirgos. Krīze vagonu tehniskajā stāvoklī pagaidām nedraudot un šogad plānots veikt 3-4 lokomotīvju remontu.