Ērces jau mostas – esi vērīgs!

Latvijā izplatītākās ērču pārnēsātās infekcijas slimības ir ērču encefalīts un Laima slimība. No ērču encefalīta sevi var pasargāt ar vakcinēšanos, bet pret Laima slimību – tikai ar piesardzības pasākumu ievērošanu. Pavadot laiku brīvā dabā, ieteicams izvēlēties gaišu, pieguļošu apģērbu ar gludu struktūru, lai ērcei būtu mazāk iespēju “pieķerties”. Regulāri nepieciešams pārbaudīt, vai nav piesūkusies ērce, arī pēc atgriešanās mājās ir jāapskata ķermenis un jānomaina apģērbs, kā arī ieteicams ieiet dušā.

Repelentu izvēle

Tāpat būtisks aspekts aizsardzībā pret ērcēm ir repelenti. Farmaceite Sintija Jureviča norāda, ka ir pieejami dažādi repelentu veidi:

· sintētiskie, kas satur tādas vielas kā DEET, IR-3535, pikaridīnu vai permetrīnu. Šīs vielas paralizē ērču ožas receptorus un tās apdullina, tomēr jāņem vērā, ka tie var kairināt jutīgāku ādu. Šie repelenti ir jāuzklāj, atrodoties brīvā dabā, un jānomazgā uzreiz pēc atgriešanās mājās, to darbības vidējais ilgums ir 3 līdz 8 stundas.

· dabīgie – tajos izmanto ēteriskās eļļas, piemēram, citronellas, piparmētru, lavandas, bazilika, tējas koka u. c. To vidējais darbības ilgums ir 6 līdz 9 stundas. Tāpat ir pieejama arī ēteriskās eļļas saturoša aproce, kuras iedarbība ilgst līdz pat mēnesim. Šie repelenti ar savu aromātu nomāc cilvēka dabisko smaržu un aizbiedē kukaiņus.

· mehāniskie – ierīces, kuras ar ultraskaņas palīdzību atbaida ērces. Šis ultraskaņas impulss ir nekaitīgs cilvēkiem un dzīvniekiem. Darbības rādiuss 1,5 līdz 3 metri.

Lietojot repelentus pūšamā jeb aerosola veidā, jāievēro:

· tie sāk savu darbību uzreiz pēc uzklāšanas;

· uzklājiet tos brīvā dabā, nevis iekštelpās;

· neuzklājiet tos uz bojātas vai kairinātas ādas;

· pēc uzklāšanas rūpīgi nomazgājiet rokas;

· atgriežoties telpās, repelenti jānomazgā – jāliek mazgāties gan apģērbs, gan pašiem jāiet dušā.

Tāpat pirms repelentu lietošanas ieteicams iepazīties ar to sastāvu un konsultēties ar farmaceitu par piemērotākā līdzekļa izvēli.

Ja ērce tomēr piesūkusies

Ērces piesūkšanās gadījumā jāmēģina to pareizi un pēc iespējas ātrāk noņemt nost:

· vieta, kur tā piesūkusies, jādezinficē ar spirtu vai degvīnu;

· ērces izvilkšanai izmanto smailu pinceti (nopērkamas aptiekās), satver ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un lēni ar apļveida kustību izvelk to ārā, nesaspiežot ērces vēderu;

· ja nav pieejama pincete, ap ērces snuķīti apsien divas stipra diega cilpas un, velkot aiz galiem, izņem ērci;

· pēc izņemšanas koduma brūci dezinficē ar spirtu un rūpīgi nomazgā rokas.

BENU Aptiekas farmaceite atgādina, ka, lai pārliecinātos, vai ērce nav inficēta, tā jānodod laboratoriskai izmeklēšanai. Kamēr tiek gaidīti rezultāti, ieteicams sekot līdzi ķermeņa temperatūrai, koduma vietas stāvoklim un pašsajūtai. Veselības izmaiņu gadījumā nekavējoties jāsazinās ar ārstu.

Personām, kas pēc ērces koduma inficējušās ar ērču encefalīta vīrusu, vienu līdz trīs nedēļu laikā var novērot gripai līdzīgus simptomus – paaugstinātu temperatūru, galvassāpes, sāpes ķermenī, kas saglabājas aptuveni vienu nedēļu. Tikmēr izplatītākais Laima slimības simptoms ir ādas apsārtums, kas parādās ērces piesūkšanās vietā 1 līdz 4 nedēļu laikā un izplatās 3 līdz 5 cm diametrā, bet pēc kāda laika pazūd. Retāk parādās simptomi, kas liecina, ka skarta:

· nervu sistēma – var izpausties kā nogurums, galvassāpes, nelabums, svara zudums, neliela temperatūra;

· locītavas – periodiskas sāpju lēkmes un uztūkums.

Jau pie pirmajiem simptomiem tūlīt jāgriežas pie ārsta.

Jāatceras, ka ērces mājās var atnest arī mājdzīvnieki, tāpēc ieteicams regulāri pārbaudīt savu mīluli, kā arī izmantot tiem paredzētus līdzekļus pret ērcēm (skaustā pilināmos vai kakla siksnas).

Par ērču slimībām, to veidiem, pazīmēm un ārstēšanu stāsta Rīgas Austrumu Klīniskās slimnīcas stacionāra Latvijas Infektoloģijas centra virsārste, infektoloģe, hepatoloģe, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes lektore dr. Velga Ķūse. Ņemot vērā to, ka šogad bijusi īpaši silta ziema, gan pilsētā, gan ārpus pilsētas mežos, parkos, krūmājos un zālājos jau sāk rosīties ērces. Turklāt Infektoloģijas centrā šogad pirmās ērces pārbaudēm tika saņemtas jau janvārī.

Ērču pārnēsātās slimības

Ērces var pārnēsāt un izplatīt ļoti daudz slimību, taču šo slimību izraisītāji ir dažādi, skaidro dr. V. Ķūse. Viena no izplatītākajām ērču pārnēsātajām slimībām ir ērču encefalīts, kuru izraisa ērces pārnēsāts vīruss. Tāpat izplatīta ir arī Laimborelioze, ko izraisa mikroorganisms – spirohēta borēlija. Savukārt ērlihioze radusies no Ērlīhija mikroorganisma, kuru ērce pārnēsā savā ķermenī un, piesūcoties cilvēkam vai dzīvniekam, inficē to. Latvijā ir bijuši saslimšanas gadījumi arī ar tularēmiju un Q drudzi. Vēl viena slimība, ko Latvijā var diagnosticēt, biežāk gan dzīvniekiem, īpaši suņiem, ir babezioze. Tā arī cēlusies no mikroorganisma – babēzija, kas, iekļūstot dzīvnieka organismā, var sabojāt sarkanos asinsķermenīšus jeb eritrocītus, kā rezultātā dzīvnieks var iet bojā.

Situācija Latvijā

Skatoties pēc Latvijas Infektoloģijas centra un Slimību profilakses un kontroles centra datiem, var teikt, ka situācija ar ērču izraisītām slimībām Latvijā ir svārstīga. 2019. gadā Latvijā bija nedaudz vairāk saslimšanas gadījumu nekā 2018. gadā. Infektoloģijas centrā 2018. gadā bija 40 pacienti, bet 2019. gadā – 63 pacienti ar ērču encefalītu. Ar ērlihiozi valstī vidēji reģistrē 10-20 gadījumus gadā. Ar aizdomām par Laimboreliozi Infektoloģijas centru sezonā apmeklē aptuveni 400 cilvēku, taču ne visos gadījumos aizdomas apstiprinās. Nopietnu gadījumu 2019. gadā bija mazāk nekā 2018. gadā.

Ērču encefalīta inficēšanās pazīmes

Parasti divu līdz četru nedēļu laikā pēc ērces koduma parādās simptomi, kas ir līdzīgi gripai – pēkšņa, augsta temperatūra (38 līdz 39 grādi), galvassāpes, var būt slikta dūša, vemšana, nepatika pret gaismu un skaņu. Ja līdz ar simptomiem cilvēkam ir zināms fakts, ka bija piesūkusies ērce, tad jāmeklē ģimenes ārsta palīdzība un parasti pacients tiek stacionēts. Var būt, ka slimība aprobežojas ar pirmajiem simptomiem jeb drudža formu, kas ir pati vieglākā forma, taču, ja gripas simptomātika izzūd, bet pēc dažām dienām simptomi atjaunojas un pasliktinās, var attīstīties meningīts jeb iekaisuma process galvas smadzeņu apvalkos. Savukārt, ja attīstās encefalīts, tas ir iekaisums galvas smadzenēs. Encefalīta gadījumā iekaisuma process var lokalizēties dažādu perēkļu veidā, kuri var būt tuvu dzīvībai svarīgiem orgāniem, līdz ar to var būt arī letāli gadījumi. Kad attīstās encefalīts, pacientam parādās apziņas traucējumi, ir grūti kontaktēties, var izveidoties ķermeņa vienas puses paralīze.

Kādēļ vakcinēties?

Progresējot encefalīts var radīt nopietnus centrālās nervu sistēmas, locītavu un sirds bojājumus. Infektoloģe V. Ķūse atgādina, ka nav specifisku medikamentu pret ērču encefalītu, tāpēc tiek pielietota nespecifiska terapija. Vienīgais veids, kā droši sevi pasargāt, ir vakcinācija pret ērču encefalītu. Latvijā tiek izmantotas Ticovax un Encipur vakcīnas. Abas ir efektīvas, tīras un bez blaknēm. Šīm vakcīnām atšķiras tikai vakcinēšanas režīms un vecumi (bērni un pieaugušie). Ātrā shēma pieejama, uzsākot

vakcīnu ērču aktivitātes periodā. Saņemot pirmo vakcīnu, tā jāatkārto pēc divām nedēļām. Šajā vakcīnas iedarbības periodā vajadzētu sevi pasargāt no iespējas, ka piesūcas ērce. Tradicionālā shēma – izvēlētajā dienā saņem vakcīnu un pēc mēneša to veic atkārtoti.

Ja ir pazaudēta potēšanas pase vai nav zināms, kad pēdējo reizi ir veikta pote, ir iespēja pārbaudīt specifiskas aizsargvielas organismā. Ja tās ir, potēšanos var vēl neveikt. Taču, ja vielas analīzēs neatrod, drošāk veikt pilno potēšanās plānu. Atkarībā no vecuma un vakcīnas, cilvēks var atkārtoti potēties ik pēc pieciem gadiem. Pēc 60 gadu vecuma – reizi trīs gados. Encipur vakcīna līdz 49 gadu vecumam jāatkārto vienu reizi piecos gados, bet pēc 49 gadu vecuma reizi trīs gados.

Vakcīna nenostrādā tikai 5-6% gadījumu, kad tā ir nepareizi uzglabāta vai nav ievērots vakcinācijas kalendāra režīms, bet tādi gadījumi ir ļoti reti. Ja cilvēks ir potējies, taču ir šo dažu procentu skaitā, kam vakcīna nav iedarbojusies, slimība jebkurā gadījumā izpaužas vieglākā formā.

Kāda ir pareizā rīcība, ja ir piesūkusies ērce?

1. Noņem pēc iespējas ātrāk! Jo ilgāk ērce barosies, jo lielāks risks inficēties ar kādu no ērču pārnēsātajām slimībām. Noņemt ērci var mājas apstākļos vai ārstniecības iestādē.

2. Izmanto speciālus rīkus ērču izņemšanai! Ērču noņemšanas veidi ir dažādi. Šobrīd aptiekās ir pieejami arī speciāli instrumenti, ar ko var ērti noņemt ērci. Svarīgākais ir nesaspiest ērces vēderu, jo pretējā gadījumā ērce koduma vietā var ielaist infekciju. Pirms ērces izņemšanas ērcei var uzlikt ar spirtu piesūcinātu vati, tas darbosies kā narkoze ērcei un atslābinās tās kodienu. Ja ērces galvu neizdodas izņemt, brūce jādezinficē ar jodu, bet ērces galviņa ar laiku izkritīs pati.

3. Ja māc bažas, nodod ērci pārbaudei! Ērce pārbaudes veikšanai jāved uzreiz pēc tās noņemšanas, ieliekot to trauciņā mitrā salvetē, jo ērce nedrīkst izžūt. Tiem cilvēkiem, kuri ir vakcinējušies, nav nepieciešamas vest ērci uz pārbaudēm. Taču, ja ir vēlme ērci pārbaudīt uz Laimboreliozi, tad to ir iespējams izdarīt. Jāuzsver, ka arī pašam pacientam 30 dienas ir jāvēro koduma vieta. Ja tur parādās sārts gredzenveida plankums 5 cm lielumā, tā ir klīniskā izpausme, kura liecina par slimības esamību. Jāņem vērā, ka vienu ērci ir iespējams pārbaudīt tikai uz vienu no slimībām – encefalītu vai Laimboreliozi. Pagājušajā gadā vairāk nekā 5000 ērču tika pārbaudītas uz encefalītu, taču inficētas bija tikai 44, līdz ar to inficēšanās procents ir zems. Savukārt uz Laimboreliozi tika pārbaudītas 1500 ērces, no kurām 380 bija inficētas, kas ir vairāk kā 25%. Taču ir jāpatur prātā – ja piesūcas inficēta ērce, tas nenozīmē, ka cilvēks uzreiz arī inficēsies.

4. Neaizraujies ar pašārstēšanu! Ja parādās inficēšanās simptomi, nevajadzētu nodarboties ar pašārstēšanos – piemēram, ar pretsāpju medikamentiem, jo tie palīdzēs tikai īslaicīgi un simptomi pasliktināsies. Parādoties inficēšanās simptomiem, jādodas pie ārsta.

5. Dodies pie ģimenes ārsta! Ja pamani kādas slimības pazīmes, noteikti dodies pie speciālista!

Piemērotākais apģērbs, dodoties zaļumos

Infektoloģe V. Ķūse rekomendē vilkt gaišas krāsas apģērbu, lai ērci būtu vieglāk savlaicīgi pamanīt un notraust. Pēc pastaigas ieteicams drēbes novilkt, apskatīt ķermeni, apģērbu. Ērces no kokiem nekrīt, bet tās var sēdēt uz zāles stiebra gala un gaidīt, kad garām ies kāda lielāka vai mazāka siltasiņu būtne, un tad arī meklēs vietu, kur piesūkties. Ja ērce nespēs atrast vietu, kur aizlīst aiz apģērba, tā, visticamāk nokritīs nost. Bet, ja zem tērpa varēs pakļūt, tad ērce meklēs vietu uz ķermeņa, kur āda ir maigāka, mīkstāka, vieglāk caurdurama, tad piestiprināsies un sāks baroties.

Dr. V. Ķūse uzsver, ka ērču izraisītās slimības nevar nodot cilvēks cilvēkam, to dara tikai ērces.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa norāda, ka, lai pareizi noņemtu ērci, aptiekā ir nopērkama speciāla pincete, kas ļauj viegli atbrīvot ērces galvu no koduma vietas. Pirms ērces noņemšanas uz tās ieteicams neko nepūst un nesmērēt ar eļļu, jo tā var palielināt inficēšanās risku ar laimboreliozi. Pēc ērces noņemšanas koduma vietu ieteicams apstrādāt ar spirtu saturošu dezinfekcijas līdzekli. Koduma vieta pēc ērces noņemšanas pāris dienas ir jānovēro. Ja veidojas apsārtums, ieteicams griezties pie ārsta.