Starp senās Centrālamerikas sienu gleznojuma fragmentiem arheologi Gvatemalā atraduši, iespējams, senākos pierādījumus par svētā maiju kalendāra eksistenci.
Šie varētu būt senākie zināmie pierādījumi par maiju kalendāra eksistenci
Uz viena no sienu gleznojuma fragmentiem, kas reiz rotājis tempļa sienu, redzamas dzīvnieka galvas pēdas un melns punkts ar līniju, kas kopā atspoguļo vienu no 260 maiju kalendāra dienām.
Pierādījumi par šī svētā kalendāra eksistenci Centrālamerikā atrasti arī iepriekš, tomēr bija grūti noteikt precīzu to izcelsmes laiku. Tagad noskaidrots, ka jaunatklātie fragmenti radīti laika posmā starp 200. un 300. gadu pirms mūsu ēras, vēstīts izdevumā “Science Alert”.
Tas nozīmē, ka šie fragmenti ir vairāk nekā 1000 gadu senāki nekā citi kalendāra hieroglifi, kas atrasti Gvatemalā.
“Pierādījumi tagad liecina, ka mēs nevaram izšķirt vienu Centrālamerikas reģionu kā rakstu un kalendāru izcelsmes vietu,” raksta pētījuma autori.
Artefakti tika atrasti simtiem citu fragmentu vidū “Las Pinturas” tempļa drupās. Templī atrasti daudzi artefakti, kas saistīti ar maiju vēsturi.
Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Science Advances”.