/nginx/o/2021/12/01/14234168t1hddff.jpg)
Lieldienu brīvdienas aizvadītas ierasti pagāniskā garā un principā par tām varētu aizmirst līdz pat nākamajam gadam, ja vien pašmāju baznīca nebūtu sarūpējusi kārtējo dāvanu, kuru tomēr vēlos nedaudz iztirzāt. Proti – īsi pirms svētkiem arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs pavēstīja, ka it kā jau izvarošanas Ukrainā ir slikti, bet veikt izvarotajām sievietēm abortus tomēr ir vēl sliktāk.
Fakts, ka 2022. gadā sarežģītos brīžos joprojām jautājam viedokli pašmāju cienīgtēviem, lūdzot viņiem komentēt mūsdienīgus notikumus, vadoties pēc divus tūkstošus gadu senas pasaku grāmatas, savā būtībā ir pat nedaudz ņirdzīgs. Tomēr tajā, ka pieauguši vīrieši, kas savas zināšanas par dzimumdzīvi smēlušies šajā pašā grāmatā, iedomājas, ka var sievietēm mācīt, ko viņas drīkst vai nedrīkst darīt ar savu ķermeni, nekā smieklīga nav.
Ļoti iespējams, ka Zbigņevs un citi mācītāji jūtas tiesīgi pamācīt sievietes tāpēc, ka arī paši ikdienā valkā kleitas. Sekojoši – tā kā kleitas valkāšana un atsaukšanās uz sūdīgu grāmatu dot tiesības mācīt citiem dzīvot, nolēmu uzvilkt sievas kleitu un paņemt no plaukta Andra Kiviča grāmatu “Skārienjūtīgs”. Vēlos caur šo prizmu apskatīt kristīgo baznīcu un mūsu mīļos mācītājus.