Merkurs pamatīgi dabūjis trūkties no Saules

Spēcīgais plazmas izvirdums, ko dēvē par koronālās masas izvirdumu, tika novērots Saules tālajā pusē 11. aprīlī. Vilnim vajadzēja tikai dienu, lai tas ietriektos Saulei tuvākajā planētā – Merkurā. Rezultātā Merkurs, visticamāk, ieguva tādu kā pagaidu atmosfēru, kā arī tā komētai līdzīgā aste ieguva papildu materiālu no planētas virsmas, vēstīts vietnē “spaceweather.com”.

Plazmas vilnis radās Saules plankumā, kas ir apgabali uz Saules virsmas, kur temperatūra ir zemāka nekā citviet uz Saules. Tur eksistē spēcīgi magnētiskie lauki, kas nereti var izdalīt milzīgu daudzumu enerģijas, ko dēvē par plazmas vai Saules viļņiem.

Zeme un citas planētas ar spēcīgiem magnētiskajiem laukiem spēj šos viļņus absorbēt, radot spēcīgas ģeomagnētiskās vētras. Šo vētru laikā pie Zemes poliem naksnīgajās debesīs parādās ziemeļblāzmas.

Uzlādēto daļiņu kustība var radīt pietiekami lielas magnētiskās vētras, lai izsistu no ierindas satelītus, un traucēt interneta darbību.

Atšķirībā no Zemes Merkuram nav spēcīgs magnētiskais lauks. Šis fakts, kā arī tas, ka planēta atrodas tik tuvu Saulei, nozīmē to, ka Merkurs jau sen ir zaudējis savu permanento atmosfēru. Atomi, kas atrodas uz Merkura, nemitīgi zūd kosmosā, piešķirot Merkuram asti gluži kā komētām.

Tiesa, Saules vējš - jonizētu daļiņu (pārsvarā hēlija - ūdeņraža plazmas) plūsma no Saules un plazmas viļņi Merkuram piešķir retinātu atmosfēras slāni.

Saules aktivitāte pēdējā laikā ir pieaugusi ātrāk, nekā iepriekš paredzēja zinātnieki. Ir zināms, ka Saules aktivitātei ir 11 gadu cikls, tomēr, kādi ir mehānismi aiz tā visa, nav skaidrs.