“Jau sākam plānot, kur varētu doties cilpot nākamajās reizēs, un ceram, ka laiks ārā būs siltāks, jo šoreiz sanāca arī nedaudz nosalt.”
Mincenbergu ģimene no Liepājas
“Mani sauc Imants, esmu Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku karavīrs, brīvajā laikā aizraujos ar basketbolu. Mana sieva Modra ir radošs cilvēks, dēls Roberts ir skolnieks, bet meita Marika iet bērnudārzā un izbauda bērnību. Mums visiem patīk geokešings, apceļot Latviju un vienkārši būt kopā,” ar savu saimi iepazīstina Mincenbergu ģimenes galva.
Gluži tāpat kā Slucki, arī Mincenbergi par cilpošanu bija dzirdējuši jau pērn, bet pašiem līdz šim nebija sanācis uzcilpot: “Mēģinājuši nebijām, tāpēc īsti līdz galam nebija skaidrs, uz ko esam parakstījušies.” Nolēmuši pirmo spēli aizvadīt Liepājas jūrmalas parkā, jo tā iecienīta ģimenes laika pavadīšanas vieta, kur ir gana daudz taku garākām pastaigām.
Sākot spēli, radies neliels apjukums:
“Mums bija doma, ka lejupielādētajā aplikācijā parādīsies kaut kādi punkti vai norādes, uz kurieni iet, bet izrādījās, ka karte ir tukša un varam iet, kur vien kājas kājas nes un acis rāda.
Tādā vieglā apjukumā vienkārši gājām uz priekšu, līdz pēkšņi parādījās pirmais jautājums, un tad jau mums bija skaidrs, kas jādara.”
Pirmās cilpas pieveiktas bez aizķeršanās, bet nācies piedzīvot arī sarežģījumus: “Sākumā bērni bija spēka pilni un "nesās" uz priekšu, jautājumi arī bija samērā viegli. Tuvojoties spēles vidus posmam, daži jautājumi palika neatbildēti, kas nedaudz sarežģīja gala atbildes atminēšanu. Un uz spēles beigām mazās kājas bija jau sagurušas, tāpēc temps manāmi nokritās, bet, tā kā mums laiks nebija galvenais, turpinājām virzīties līdz galam.”